Anna Brigadere

21 bildes

01.10.1861 – 25.06.1933

Rakstniece, dramaturģe un dzejniece Anna Brigadere (1861–1933), autobiogrāfiskās triloģijas "Dievs, daba, darbs" (1926), "Skarbos vējos" (1930), "Akmeņu sprostā" (1933) autore. Darbā psiholoģiski niansēti parādīta kalpu meitenes Anneles rakstura tapšana un apkārtējās pasaules izzināšana. Rakstījusi prozu, dzeju un dramaturģiju. Pasaku lugu "Sprīdītis", "Maija un Paija" u.c. autore. Rakstnieces literārās darbības ievirze un ētisko vērtību skatījums atspoguļo pārliecību, ka cilvēks var pārtapt sāpēs un ciešanās un ka darbs ir dzīves un paša cilvēka vērtības pamats. Brigaderes lugās īpaša misija piešķirta sievietei kā tautas morālā spēka sargātājai.

Dzimšanas laiks/vieta

01.10.1861
Vecbaļļas
Dzimusi agrākā Kalnamuižas pagasta "Vecbaļļās".

Miršanas laiks/vieta

25.06.1933
Tērvete

Personiska informācija

Dzimusi kalpa ģimenē.
1874: zaudējusi tēvu.
1881: dzemdībās mirst māsa Līziņa.
1887: mātes nāve.
1896: vasarā ceļo.
1897: vasarā ceļo.
1898. gada oktobris – 1899. gada marts: ārzemju ceļojums un dzīve Davosā. lepazīšanās ar Dr. A. Langmeseru.
1899: iepazinusies ar Luīzi Strumbergu.

Profesionālā darbība

1893: uzrakstījusi pirmo stāstiņu "Slimnīcā".
1896: vasarā ceļo. Ceļojot uzrakstījusi stāstu "Lūcija Dunkere".
1896: pirmais stāsts "Slimnīcā" (sacerēts ap 1893) publicēts laikraksta "Baltijas Vēstnesis" pielikumā (Nr. 290).
No 1897: nodevās galvenokārt literāram darbam.
Darbi publicēti "Berga bazāra kalendārā", "Austrumā" (no 1899. gada), žurnālā" Vērotājs", "Baltijas Vēstnesī" (no 1905. gada), žurnālā "Stari", laikrakstā "Latvija" un citos izdevumos.
1897: publicēta pirmā grāmata – stāsts "Vecā Karlīne".
1903. gada novembrī: pēc Rīgas Latviešu teātra direktora Jēkaba Dubura lūguma pārtulkot kādu bērnu lugu pēc pašas izvēles, nevarēdama atrast piemērotu lugu, īsā laikā saraksta savu pirmo pasaku lugu "Sprīdītis" (teātrī 1903. gadā, grāmatā 1904. gadā, ekranizēta 1985. gadā).
1915: bēgļu gaitās Maskavā sarakstījusi poēmu "Spēka dēls".
1916–1933: rediģē literārisko kalendāru "Daugavas Gada Grāmata".



Dzeja
Dzejas (1913)
Paisums (1922)
Spēka dēls (1927)
Kalngali (1934)

Proza
Vizbuļi (1906)
Agrā rasā (1911)
Dzelzs dūre (1917.–1918. gadu piezīmes) (1921)
Drebošas sirdis (1925)
Kvēlošā lokā (1928)
Dievs, Daba, Darbs (1927)
Skarbos vējos (1931)
Akmens sprostā (1933)
Klusie varoņi (1933)


Dramaturģija
Atkalredzēšanās (1901)
Ausmā (1907)
Ceļa jūtīs (1907)
Čaukstenes (1907)
Pie latviešu miljonāra (1909)
Zvanīgs zvārgulīts (1909)
Raudupiete (1914)
Ilga (1920)
Aiz līdzcietības (1921)
Mazā māja (1921)
Hetēras mantojums (1923)
Sievu kari ar Belcebulu, Lielais loms (1925)
Dievišķā seja (1926)
Sniegputenī (1927)
Izredzētais (1928)
Kad sievas spēkojas (1929)
Šuvējas sapnis (1930)
Pastari (1931)
Karaliene Jāna (1932)



Pasaku lugas
Sprīdītis (1904)
Princese Gundega un karalis Brusubārda (1912)
Maija un Paija (1922)
Lolitas brīnumputns (1926)


Tulkojumi no vācu valodas
Ansītis un Grietiņa. Pasaka trīs tēlojumos (Valters un Rapa, 1913).

Citātu galerija


"Annas Brigaderes lirika iezīmējas ar vienkāršu formas uzbūvi un individuāliem pārdzīvojumiem, kas, jaunas atziņas meklējot, izplaukst gaišas ticības mirdzumā. Jūtu impulsus ierobežo asais prāts. Annas Brigaderes proza sīki izstrādāta, galvenā kārtā uzsverot psiholoģisko momentu, valodā bagāta, skaidra un viegla, un tēlojumā uzskatāma. Tā vietām līdzinās Blaumaņa noskaņotam, reālistiskam stāstījumam, sevišķi stāstos un novelēs. (..) Plaša viņas tēloto varoņu galerija. Rakstniecei būtiski vistuvākās ideālās sievietes. Cīņā pēc skaidrības un mūžīgas mīlestības tās nepazīst atkāpšanās, izlīgšanas; lepnas un varonīgas, gatavas atsacīties un pat upurēties, visu ziedot un ciest, tikumiski skaidras un tomēr maigas, tās paceļas pāri sieviešu vairākumam. Pašas cildenas, tās arī vīrietī meklē cildeno, veido to. (..) Šīm ideālistēm pretim stādītas vieglas dzīves meklētājas, kas aiz ārējā pieglaudības slēpj garīgu tukšību vai naivitāti. Vīriešus A. Brigadere iedalījusi divās galvēnās grupās. Vieni ir godkārīgi, lepni, droši, bet bez dziļāk garīga pamata. Apbalvoti ar labu gribu, reizēm arī ar spējām, viņi tomēr nodomāto nespēj vest līdz galam: tos nomāc viņu kaislības un vājības. Otrā grupā ietverti vīrieši, kas lēnīgumā slēpj apzinīgumu, cildenumu, drošsirdību. Sevī nesdami dvēseles maigumu, tie ari sievietē meklē un saprot to un plaukst sāpju dziļuma. Visiem Brigaderes izredzētiem varoņiem raksturīgas divas īpašības — darba griba un skaidrības ilgas. Arī mazi darbi ir vērtīgi un nozīmīgi, sevišķi ikdienas dzīvē: tie audzina raksturu, gaišu dara prātu. Anna Brigadere vispārākā tomēr kā dramatiska rakstniece. Ar drošu roku viņa zīmējusi latviskus tēlus, dzīves konfliktus. Viņas lugām visur vijas cauri ilgas pēc skaidrības, zemes spēks, ticība nākotnei. Viņas varoņi ir apgaroti cīnītāji. Brigaderes skatuves darbiem raksturīgs sīki izstrādāts dialogs, nepārtraukts darbības plūdums un straujš drāmatiskais kāpinājums."
Jānis Ķelpe. Sieviete latvju rakstniecībā. R.: 1936, 17.–20. lpp.

Saiknes

Jānis Brigaders - Brālis
Jānis Rapa - Brālēns
Jānis Rapa - Radinieks
Maija Brigadere - Svaine

Pseidonīms

Mežmeita, Tezejs, Niekalbis, Ēvelētājs, Ziņotājs no Olimpa, Ziņotājs no Hadesa

Dalība organizācijās

Studenšu korporācija "Varavīksne"
Goda filistre

Studenšu korporācija "Daugaviete"
Goda filistre

Studenšu korporācija "Imeria"
Goda filistre

1920
Bezpartejisko pilsoņu kandidātu saraksts
Deputāta kandidāte Satversmes sapulces vēlēšanās

Izglītība

1871–1872
Kalnamuižas pagastskola
Tērvete

1872–1875
Auces pagastskola
Auce

1875
Jelgava
Turpinājusi izglītību pašmācības ceļā.

1885
Reinšes augstākā meiteņu skola
Rīga
Beigusi viengadīgos pedagoģiskos kursus, iegūstot mājskolotājas tiesības.

Dzīvesvieta

1874–1876
Jelgava
Pēc tēva nāves kopā ar māti pārcēlusies uz Jelgavu pie māsas Līzes, palīdzējusi māsai šuvējas darbā un turpinājusi izglītību pašmācības ceļā.

1877–1879
Ventspils
Kopā ar māsu un tās vīru pārceļas uz Ventspili. Ventspilī rodas izdevība iepazīties ar kādu plašāku privātu bibliotēku – Gētes, Šillera, Lesinga un citu klasiķu darbiem.

1879–1882
Rīga
Dzīvojusi Rīgā pie brāļa. Strādājusi šuvējas darbu.

1882–1883
Maskava
Audzinātāja fabrikanta Vēbera un skolotāja Vindta ģimenē Maskavā. Saslimusi ar tīfu.

1883–1884
Jaroslavļa
Mājskolotāja Jaroslavļā.

1884–1915
Rīga

1915–1917
Maskava

1917–1933
Rīga

1920–1933
Brīvības iela 58, Rīga

1922–1933
Sprīdīši
Pavadījusi vasaras "Sprīdīšos".

Darbavieta

1874
Jelgava
Palīdzējusi māsai Līzei šuvējas darbā.

1880–1882
Rīga
Strādājusi šuvējas darbu. Strādājusi brāļa Jāņa veikalā par pārdevēju.

1882–1883
Maskava
Audzinātāja vācu fabrikanta ģimenē.

1883–1884
Jaroslavļa
Mājskolotāja.

1886–1895
Rīga
Mājskolotāja Gēlinku namā.

1895–1897
Mājskolotāja Oellriha ģimenē.

1905
Laikraksts "Baltijas Vēstnesis" (1868–1906, 1917–1920)
Rīga
Teātra kritiķe.

1906–1907
E. Šubes sieviešu proģimnāzija
Rīga
Latviešu valodas skolotāja.

1908–1910
Laikraksts "Latvija" (1906–1915)
Rīga
Vadījusi laikraksta "Latvija" literāro daļu un satīras pielikumu "Skaidiena".

Ceļojums

1898–1899
Vācija
1898. gada nogalē līdz 1899. gada sākumam apceļo Vāciju, Šveici, Itāliju.

1898–1899
Šveice
1898. gada nogalē līdz 1899. gada sākumam apceļo Vāciju, Šveici, Itāliju.

1898–1899
Itālija
1898. gada nogalē līdz 1899. gada sākumam apceļo Vāciju, Šveici, Itāliju.

1924
Somija

1927
Karlovi Vari

Emigrē

1915–1917
Maskava

Apglabāts

28.06.1933
Rīgas Pirmie Meža kapi