Meklēt

Maija Brigadere

5 bildes
Brigaderu kapavieta
Atdusas vieta rakstniecei Annai Brigaderei, viņas brālim izdevējam un aktierim Jānim Brigaderam, viņa dzīvesbiedrei, aktrisei un dziedātājai Maijai Brigaderei.
Foto: Signe Raudive, 29.05.2020.
Anna Brigadere "Sprīdīšos" rakstnieku un mākslinieku vidū
Pa labi no rakstnieces ir Maija Brigadere. Otrās rindas labajā malā – Jānis Brigaders, centrā – Jānis Jaunsudrabiņš. Avots: Pionieris, Nr. 75-76, 19.09.1986.
Maija Brigadere 1893. gadā
Maija Brigadere nofotografēta desmit gadu skatuves jubilejā. Jura Kursīša fotoreprodukcija. Avots: Pionieris, Nr. 75-76, 19.09.1986.
Aktrise Maija Brigadere
Aktrise Maija Brigadere 1936. gadā. Fotogrāfs nezināms.
Fotogrāfija no Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva krājuma. Identifikators LNA_KFFDA_F1_11_A202-015
Maija Brigadere un Jānis Brigaders

Marija Brigadere un Jānis Brigaders. 

Avots: Atpūta, Nr. 10, 09.01.1925

12.12.1857 – 07.09.1940

Maija Brigadere (īstajā vārdā Anna Vilhelmīne, dzimusi Veinberga, 1857–1940) – aktrise un dziedātāja (soprāns).

Dzimšanas laiks/vieta

12.12.1857
Rīga

Miršanas laiks/vieta

07.09.1940
Rīga

Personiska informācija

1887. gadā apprecējusies ar grāmatizdevēju, aktieri, dziedātāju Jāni Brigaderu. Pēc laulībām pieņēmusi skatuves vārdu Maija.

Profesionālā darbība

12-13 g. vecumā 2 gadus māc. Jāņa bazn. dr. skolā, pēc tam strād. par šuvēju. 19. gs. 70./80. gadu mijā apguvusi aktiermeistarības pamatus pie H. Rodes-Ēbelinga. 1887, pēc laulībām ar Jāni B., pieņēmusi skatuves vārdu Maija. 1882-94 bijusi galveno lomu tēlotāja Rīgas Latv. t-rī, atsevišķās izrādēs, gk. lomās ar dziedāšanu, piedal. arī 1894-1899. 1899 sadarbību ar t-ri pārtraukusi.

Kopš bērnības apliecinājusi spilgtas muzikālās dotības. No 5 g. vecuma dzied. brāļu dr. bērnu korī, jaunībā māc. klavierspēli pie E. Vīgnera un dziedāšanu pie B. Ozolas-Gijo. Ap 1875 iesaistījusies Jāņa bazn. korī, 70./80. g. mijā - arī Ā. Ārgaļa vadītajā RLB korī. Kopā ar Ā. Ārgali, Daci Akmentiņu (toreiz Doroteju Šteinbergu) un J.Brigaderu koncertējusi vok. kvarteta sastāvā. Pirmos panākumus kā soliste guvusi 1882, kopā ar J. Purāta vadīto latv. kori koncertējot Maskavā. Izpildījusi galv. lomas Rīgas Latv. t-ra iestudētajās operās, operetēs un dziesmu lugās. 3. DZSV (1888) bijusi viena no apdziedāšanās līderēm. Pēc recenzijām var spriest, ka B. izcēlusies ar skaidru, maigu, sudrabainas nokrāsas balsi, vienlaikus arī ar jūtīgumu un strauju temperamentu. Kādu laiku pēc skatuves atstāšanas vēl uzstājusies koncertos. 1933 apbalvota ar 4. šķiras TZO. Lomas ar nozīmīgu vok. partiju: Zūzīte (J. Šenka opera Sādžu dakteris, 1883), Helēna Malvins (Ā. Alunāna dziesmu luga Piltenieks Rīgā, 1883), Antoņida (P. Austriņa un Burtnieka dziesmu luga Dzīvību priekš cara,pēc M. Gļinkas operas motīviem, 1886), Magonīte (R. Planketa kom. opera Korneviļas zvani, 1889), Ilziņa (Jēkaba Ozola opera Spoku stundā, 1893),Safi (J. Štrausa operete Čigānu barons, 1895), Marta(F. Flotova opera Marta, 1897).

Saiknes

Anna Brigadere - Svaine
Jānis Brigaders - Vīrs

Nodarbes

aktrise
dziedātāja

Dzimtais vārds

Anna Vilhelmīne Veinberga

Pseidonīms

Maija

Dzīvesvieta

Brīvības iela 58, Rīga

Izglītība

1869–1871
Jāņa baznīcas skola
Rīgas Svētā Jāņa baznīca
12-13 gadu vecumā 2 gadus mācījusies Jāņa baznīcas draudzes skolā.

1879–1880
19. gadsimta 70. un 80. gadu mijā apguvusi aktiermeistarības pamatus pie H. Rodes-Ēbelinga.

Darbavieta

1871
Rīga
Pēc mācībām Jāņa baznīcas draudzes skolā strādājusi par šuvēju.

1882–1899
Rīgas Latviešu teātris
Merķeļa iela 13, Rīga
No 1882. līdz 1894. gadam bijusi galveno lomu tēlotāja Rīgas Latviešu teātrī. Atsevišķās izrādēs, galvenokārt lomās ar dziedāšanu, piedalījusies arī no 1894. līdz 1899. gadam, kad sadarbību ar teātri pārtraukusi.

Apglabāts

Rīgas Pirmie Meža kapi
Atdusas vieta līdzās vīram Jānim Brigaderam un viņa māsai Annai Brigaderei.