Rakstnieces Annas Brigaderes muzejs "Sprīdīši"



Vēsture

1840. gadā tika uzcelta muzeja ēka, kurā sākotnēji darbojās ūdens dzirnavas. Kopš 1852. gada desmit gadus ēkā atradās Tērvetes skola, bet vēlāk tajā dzīvoja mežziņi.

1922. gadā sakarā ar rakstnieces Annas Brigaderes divdesmit piecu gadu darba jubileju mājas tika viņai piešķirtas ar izpirkuma tiesībām. Rakstniece mājas nosauca par “Sprīdīšiem” un dzīvoja tajās turpmākos vienpadsmit gadus.

1931. gadā pēc rakstnieces ierosmes „Sprīdīšu” mežu sāka pārveidot par parku, kurā vietu iedalīja dendrārijam, lai veidotu kolekciju ar tolaik retu koku un krūmu stādījumiem.

1933. gadā, kad Anna Brigadere nomira, “Sprīdīši” nonāca grāmatu izdevēja Jāņa Rapas ģimenes gādībā. Tajā pašā gadā tie pārtapa par rakstnieces memoriālo muzeju.

Pēckara gados "Sprīdīši" nonāca Jelgavas Novadpētniecības muzeja pārziņā, bet vēlāk kļuva par Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja filiāli.

1993. gadā Kultūras ministrija muzeju nodeva Jāņa Rapas (jaunākā) īpašumā, un “Sprīdīši” kļuva par privātu muzeju.



Darbība mūsdienās

“Sprīdīši” ir atpūtas komplekss, kurā rodams rakstnieces Annas Brigaderes muzejs, kā arī kafejnīca un viesu māja.

Muzejā iespējams iepazīties ar rakstnieces dzīves gājumu un daiļradi, kā arī apskatīt trīs dzīvojamās istabas, kas saglabājušas tā laika izskatu. Muzeja pagrabā atrodas kafejnīca “Sprīdīši”.

Viesu mājā, kurā savulaik dzīvoja dārznieki, nu iekārtoti seši divvietīgi numuriņi un virtuve. Muzeja teritorijā rodama arī atpūtas māja un klēts.



Vadītāji

Pēc rakstnieces nāves muzeju ierīkoja grāmatizdevējs un Annas Brigaderes kopoto rakstu vienīgais izdevējs Jānis Rapa. Viņš bija arī muzeja vadītājs līdz 1940. gadam. Pēc viņa muzeju vadīja viņa dzīvesbiedre Elfrīda Rapa. No 1967. gada muzeju vadīja abu dēls Jānis Rapa, savukārt vēlāk par "Sprīdīšu" muzeja vadītāju kļuva Jāņa Rapas (jaunākā) dzīvesbiedre Rasma Rapa.



Ietekme kultūrā

“Sprīdīši”
bija nozīmīgākā Annas Brigaderes darba un atpūtas vieta, kur viņa pavadīja
savas dzīves pēdējās vienpadsmit vasaras un sarakstīja daudzus stāstus,
dzejoļus un lugas, kā arī atmiņu triloģiju “Dievs. Daba. Darbs”.



Citātu galerija

“Zemes gabals bijis tik mazs, ka rakstnieces draugi smējušies – te jau vieta iznākšot vienīgi Sprīdītim. Mājas tā arī nosauktas – par Sprīdīšiem. Tomēr vietas pieticis visiem, kas vien gribējuši te ciemoties. Gan tolaik, kad pie Annas Brigaderes viesojušies daudzi ievērojami rakstnieki, dzejnieki un aktieri, gan pašreiz, kad rakstnieces memoriālās mājas-muzeja durvis viesmīlīgi atvērtas tūkstošiem apmeklētāju. Pats muzejs ar interesanto ekspozīciju, telpām, kuras atjaunotas tieši tādā izskatā, kādas tās bijušas rakstnieces dzīves laikā, dendrārijs, krāšņais Tērvetes meža ainavu parks ar koktēlnieka Krišjāņa Kugras veidotajiem Annas Brigaderes pasaku tēliem vienlīdz pievelk gan lielos, gan mazos.”
A. Banziņa. Vienmēr laipni Sprīdīšos! Padomju Karogs, Nr. 103, 27.08.1981.

“Vēlreiz ar Annas Brigaderes personību tikos, ciemojoties viņas "Sprīdīšos", siltā un saulainā rudens svētdienā. "Sprīdīšus" rūpīgi kopj un uzrauga Jānis Rapa, kuŗa tēvam – arī Jānim Rapam – rakstniece tos bija novēlējusi mantojumā. "Sprīdīšu" dzīvojamā mājā iekārtotais rakstnieces mūzejs tikai mazliet savādāks nekā to atceros no 1937. gada. Rakstnieces gultu tāpat sedz baltā sega; pie sienas tāpat pakārts Jāņu vainags, ko katrus Jāņus atjauno. Rakstniece iemiga mūža miegā Jāņu naktī. Turpat vēl grāmatu skapis, rakstāmgalds, pie sienām gleznas un fotogrāfijas. Bet uz mazā galdiņa viesistabā trūkst kokles, ko 1937.g. korporācija Daugaviete dāvināja mūzejam savas Goda filistros piemiņai. Visticamāk liekas, ka kokle nonākusi Literatūras vēstures mūzejā.”
Austra Liepiņa. Skaistais un latviskais Latvijā I. Brīvā Latvija: Apvienotā “Londonas Avīze” un “Latvija”, Nr, 47, 16.12.1991.



Informācija

spridisi.lv

2 saistītas personas