Meklēt

Klāra Kalniņa

6 bildes
Klāra Kalniņa
Klāras Kalniņas portrets. Avots: LVVA 2996.f., 10.apr., 6410.l.
Ārsts un politiķis Pauls Kalniņš ar ģimeni
Latvijas sociāldemokrātiskās partijas darbinieks, laikraksta "Cīņa" redakcijas līdzstrādnieks, 1., 2., 3. un 4. Saeimas priekšsēdētājs Pauls Kalniņš kopā ar sievu Klāru Annu Luīzi Kalniņu (pirms laulībām Veilande) un dēlu Bruno, kuri vēlāk bija ievērojami sociāldemokrātu darbinieki. Klāra bijusi Rīgas domes un Satversmes sapulces deputāte, Tautas padomes locekle, piedalījusies Latvijas valsts pasludināšanas aktā 18. novembrī. Fotogrāfs nezināms.
Fotogrāfija no Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva krājuma. Identifikators LNA_KFFDA_F1_10_15365
Starptautiskās sieviešu dienas referentes (1925)

Starptautiskās sieviešu dienas referentes (29.03.1925). Sēž (no kreisās uz labo): Aspazija, Vācijas Reihstāga locekle Matilde Wurm, Klāra Kalniņa, Līna Kļava. Stāv: Ķērsta Grīnberga (precējusies Veckalna), deputāts Ernests Morics, Paula Zvirbule un Elfrīda Dimāra.

Foto: Grīnberga uzņēmums

Avots: Atpūta, Nr.22, 03.04.1925.

Latvijas sociāldemokrātu 10. kongress (1925)

Ārzemju viesi — soc. dem. Latv. sociāldemokrātu 10. kongresā. (Sēž no kr.): Jugovs (Krievija), Aspazija, KlāraKalniņa, Matilde Wurm (Vācija), Wenerstroems (Zviedrija). Stāv: R. Ivanovs, Azts (Igaunija),Tjchapinskis (Polij.) J. Rainis, Sventorsčeckis (Somija), Morgulis un Markauskas (Lietuva).

Avots: Atpūta, Nr.23, 09.04.1925.

Rainim 60

Raini godina sociāldemokrātu strādnieku partija Rīgas amatnieku biedrībā 11. septembrī. 1. rindā (sēž): Jēkabsons, Bašens, Grinberģe, Tšanders, Rainis, Aspazija, Lācis, K. Kalniņa, Balodis.

Autors: A. Rostoks

Avots: Atpūta, Nr.46, 18.09.1925.

Starptautiskās sociālistiskās sieviešu dienas referentes, 1925. gada 29. marts.

Starptautiskās sociālistiskās sieviešu dienas referentes, 1925. gada 29. marts. Sēž no kreisās: Aspazija, Vācijas reihstāga locekle Matilde Vurma (Wurm), Klāra Kalniņa, Līna Kļava. Stāv: Ķērsta Grīnberga, deputāts Ernests Morics, Paula Zvirbule, Elfrīda Dimāra-Reneslāce.Grīnberga foto. Avots: Atpūta, 1925. 3. apr., 13. lpp.

25.02.1874 – 21.11.1964

Klāra Kalniņa (1874–1964) – sabiedriskā darbiniece. Uzrakstījusi savas atmiņas "Liesmainie gadi" (1964).

Dzimšanas laiks/vieta

25.02.1874
Jēkabnieki
Dzimusi Jēkabnieku pagastā.

Miršanas laiks/vieta

21.11.1964
Stokholma

Personiska informācija

Dzimusi Jēkabnieku pagasta "Vančos", turīga Zemgales saimnieka Veilanda ģimenē.
1898: Pēterpilī apprecējusies ar Dr. Paulu Kalniņu, LSDSP politiķi, visu pirmskara Latvijas Saeimu priekšsēdētāju (1925-1934).
1899: Tukumā piedzimst dēls Bruno Kalniņš (1899–1990).
Bijusi sociāldemokrātiskās sieviešu internacionāles izpildu komitejas locekle.
Līdz 1964. gada 1. janvārim: Sociālistiskās ūnijas sieviešu centra priekšsēde.

Profesionālā darbība

Tulkojusi Kautska, Engelsa un Bebela darbus.

Tulkojumi
Elizabete Vodovozova. "Angļi" (1900)
Karls Kautskis. "Demokrātija vai diktatūra" (1919)

Atmiņas
"Liesmainie gadi" (1964)

Saiknes

Anastasija Čikste-Rūtenfelde - Draudzene
Berta Vesmane - Draudzene
Bruno Kalniņš - Dēls
Emīlija Kurševica - Svaine
Helēna Jākobsone - Draudzene
Janis Jansons - Draugs
Ķērsta Veckalna - Draudzene
Klāra Hibšmane - Draudzene
Late Veibele - Draudzene
Maija Cielēna - Māsasmeita
Verēna Akermane - Draudzene

Nodarbes

politiķe
publiciste
sabiedriskā darbiniece
zobārste

Dzimtais vārds

Veilande

Dalība organizācijās

Latvijas PEN klubs
Goda biedre

1893–1896
Skolnieču zinātniski literārais pulciņš "Austra"
Dibinātāja

1893–1901
Jaunā strāva
1897. gada rudenī aizturēta Jaunās strāvas lietā (pie atbildības tika sauktas divas sievietes - Klāra Kalniņa un Anastasija Čikste-Rūtenfelde). Nolikta policijas uzraudzībā tēva mājās Vančos.

1901–1904
Kurzemes Sociāldemokrātu grupa
Ievēlēta komitejā.

1904–1964
Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija
1904-1906: piedalījās 1905. gada revolūcijā.1918-1934: LSDSP Sieviešu centra vadītāja1934-1940: nelegāli pēc 1934. gada autoritārā apvērsuma, kad visas partijas Latvijā tika likvidētas.

1906–1918
Latvijas Sociāldemokrātija (LSD)
Centrālās komitejas locekle (1907-1912) nelegālajā partijā.

1919–1920
Latvijas Sieviešu palīdzības korpuss
Rīga
Zelta fonda komitejas locekle

Izglītība

Jelgavas Dorotejas meiteņu skola
Jelgava

1894–1896
Jelgavas meiteņu ģimnāzija
Jelgava

1898–1898
Sanktpēterburga
Studējusi zobārstniecību.

1910
Tartu
Tērbatas Universitātē pabeigusi Pēterburgā iesāktās zobārstniecības studijas.

Deportācija

1899–1901
Cara valdība notiesā Paulu Kalniņu Jaunās strāvas lietā, piespriežot izsūtījumu. Klāra Kalniņa dodas līdzi dzīvesbiedram.

Emigrē

1903
Vācija

1903–1905
Šveice

1907
Šveice

1944
Stokholma

Darbavieta

1907–1912
Laikraksts "Cīņa"
Redakcijas locekle nelegāli izdotajā avīzē

1910
Strādājusi par zobārsti.

1916–3.1917
Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja Petrogradā
Sanktpēterburga
Darbiniece Centrālās komitejas Preses nodaļā

03.1917–5.1917
Laikraksts "Ziņotājs"
Rīga
Redakcijas locekle

19.04.1917–03.9.1917
Rīgas strādnieku deputātu padome
Rīga
Rīgas Centrālās samierināšanas kameras vadītājaPēta Rīgas un Vidzemes žandarmērijas arhīvu

26.08.1917–03.9.1917
Rīgas dome
Rīga
Deputāte, ievēlēta no LSD saraksta.

1918–1920
Latvijas Republikas Tautas Padome
Rīga
Vienīgā sieviete, kura piedalījās valsts neatkarības proklamēšanas aktā 1918. gada 18. novembrī.Tautas Padomes locekle.

01.1920–3.1922
Rīgas dome
Rīga
Deputāte

01.05.1920–07.11.1922
Latvijas Republikas Satversmes sapulce
Rīga
Deputāte, ievēlēta no LSDSP.

03.1923–12.1930
Žurnāls "Darba Sieviete" (1923–1930)
Krišjāņa Barona iela 25, Rīga
Redkolēģijas vadītāja

1926–1934
Laikraksts "Lauku Darbs" (1924–1934)
Rīga
Redakcijas kolēģijas locekle