Maija Cielēna
06.03.1889 – 09.12.1988
Maija CIELĒNA (1889–1988) – mākslas vēsturniece. Maija Cielēna piedalījās 1905. gada revolūcijā, būdama viena no Zemgales laukstrādnieku streika organizētājām, bijusi LSDSP 3. kongresa delegāte (1906), partijas Rīgas organizācijas propagandiste, Rīgas un Jelgavas komiteju locekle. Vēlākajos gados M. Cielēna pievērsās mākslas studijām. 1924. gadā viņa sarakstīja grāmatu par Viduslaiku mākslu un piedalījās ar daudziem rakstiem Vilhelma Purvīša sakārtotajā mākslas vēstures izdevumā. Zviedrijā viņa ilgus gadus kā arhīva darbiniece strādāja Stokholmas augstskolas mākslas vēstures institūtā. Literatūras vēsturē ienākusi ar faktu, ka viņas vīrs Fēlikss Cielēns sarakstījis vairākas lugas, izmantodamas sievas vārdu.
Dzimšanas laiks/vieta
06.03.1889
Zīlēni
Miršanas laiks/vieta
09.12.1988
Stokholma
Personiska informācija
Dzimusi aktīvajā 1905. gada revolucionāru Eliasu ģimenē. Vecākais brālis Kristaps laikraksta "Sociāldemokrāts" redaktors un visu Saeimu deputāts pirmās brīvvalsts laikā. Okupētajā Latvijā dažus gadus viņš darbojās kā Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogs. Brālis Ģederts gleznotājs, mākslas vēsturnieks, vēlākais Mākslas akadēmijas profesors un pedagogs. Viņa vārdā Maija Cielēna nodibināja mākslas fondu. Jaunākais brālis Juris studēja ārzemēs inženierzinātnes, pēc tam atgriezās dzimtajās mājās.
1914.gada 9. jūnijā Maija Eliase Parīzē salaulājās ar Fēliksu Cielēnu. 1933. gadā Maija devās līdzi vīram uz Parīzi, kur tas bija iecelts par Latvijas sūtni. 1934. gadā F.Cielēns atteicās atzīt Ulmaņa diktatorisko apvērsumu un ģimene līdz 1940. gadam dzīvoja trimdā Parīzē. 1940. gada 31. jūlijā Cielēni, neklausot draugu brīdinājumiem, atgriezās Maijas dzimtajos "Zīlēnos". 1944. gada maija beigās Cielēniem laimējās ar bēgļu laivu ierasties ZviedrijāProfesionālā darbība
Sabiedriskā darbība1905: dalība 1905. gada revolūcijā, Cielēna bija viena no Zemgales laukstrādnieku streika organizētājām,
1906: LSDSP 3. kongresa delegāte, partijas Rīgas organizācijas propagandiste, Rīgas un Jelgavas komiteju locekle.
Profesionālā darbība1924: sarakstīja grāmatu par Viduslaiku mākslu
Piedalījās ar daudziem rakstiem V. Purvīša mākslas vēsturē.
Zviedrijā viņa ilgus gadus kā arhīva darbiniece strādāja Stokholmas augstskolas mākslas vēstures institūtā.
Citātu galerija
"Līdzi saviem brāļiem Maija aktīvi piedalās 1905. g. revolūcijā. Jaunība un temperaments uzrauj viņu (17 gadu vecumā) baznīcas kancelē. Saka sprediķim līdzīgas runas. Atceroties jaunību, viņa tagad domā, ka nekā ļauna nav dievnamam nodarījusi. Lai izbēgtu no soda ekspedīcijas. Maija emigrē uz ārzemēm Parīzē. Sorbonas universitātē studē mākslas vēsturi (1910). lepazīstas ar Fēliksu Cielēnu, kurā ieradies Parīzē, lai pabeigtu Pēterburgā iesāktās tieslietu studijas. Viņi salaulājas. Sākas Pasaules karš un viņi pārceļas uz Šveici, kur daudz latviešu emigrantu. Kastaņolā tiekas ar Raini un Aspaziju. Latvijas patstāvības laikā ir ārlietu ministra kundze (1926)."
Roberts Legzdiņš. Maijas Cielēnas lielais novēlējums. Laiks, Nr.28 (07.04.1984)
Saiknes
Amanda Cielēna - Vīramāte
Bruno Kalniņš - Brālēns
Fēlikss Cielēns - Vīrs
Izabella Cielēna - Meita
Janis Jansons - Draugs
Klāra Kalniņa - Mātesmāsa
Dzimtais vārds
Eliase
Darbavieta
Stokholmas Universitāte
Arhīva darbiniece Mākslas vēstures institūtā.
Dalība organizācijās
1904–1906
Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija
1918-1940
1906–1918
Latvijas Sociāldemokrātija (LSD)
1919–1920
Latvijas Sieviešu palīdzības korpuss
Rīga
Zelta fonda komitejas locekle
Izglītība
1909
Sanktpēterburga
Uzsāk mākslas studijas.
1910–1911
Sorbonnas Universitāte
Parīze
1912–1913
Grenoble
Franču valodas un literātūras studijas.
1914–1917
Parīze
Literātūru un mākslas vēstures studijas.
Emigrē
1917–1918
Krievija
1944
Stokholma
Dzīvesvieta
1933–1940
Parīze
Apglabāts
30.07.2001
Raiņa kapi
Pārapbedīta.