Anastasija Čikste-Rūtenfelde

2 bildes

09.06.1879 – 15.12.1962

Anastasija Čikste-Rūtenfelde (1879–1962) – publiciste, tulkotāja, ārste. Politiskajā darbībā aktīvi iesaistījās pēc 1917. gada Februāra revolūcijas. Viena no pirmās sieviešu politiskās partijas līderēm Latvijas Republikā. Kopš 1896. gada periodikā publicē rakstus par medicīnu, kā arī drāmas un prozas tulkojumus. Piedalījusies Jelgavas jaunstrāvnieču kustībā, pēc Jelgavas sieviešu ģimnāzijas absolvēšanas ieguvusi augstāko izglītību Bernes universitātē (1910), papildinājusi zināšanas Kijevā un Berlīnē, vēlāk strādājusi dažādus darbus medicīnas nozarē Rīgā.

Dzimšanas laiks/vieta

09.06.1879
Lielčikstes

Miršanas laiks/vieta

15.12.1962
Rīga

Profesionālā darbība



Pirmais tulkojums
1896: laikrakstā "Dienas lapa" turpinājumos drukāts Aleksandra Hjellana (Alexander Kielland, 1849-1906) darbs "Fortūna".

Regulāras populārzinātniskas un zinātniskas publikācijas periodikā par aktuāliem jautājumiem medicīnā.

Cittautu rakstnieku darbu tulkojumi

1901: tulko Kazimira Tetmaijera (Kazimierz Tetmajer, 1865-1940) darbs "Bezdibenis".
1902: tulko Kazimira Tetmaijera darbs "Uzvara".
1903: izdots Pītera Rosegera (Peter Roßegger) romāns "Zemes svētība" (Latviešu Avīze).
1906: tulko Maksima Gorkija darbu "Dzeltenā Velna pilsēta".

Citātu galerija



Par Rūtenfeldes dalību pirmajā Rīgas sieviešu sapulcē 1917. gadā
"Arī latviešu sievietes, kas cara patvaldības iekārtā bija nobīdītas malā un kurām nebija atļauts studēt ne Rīgas Politechniskajā institūtā, nedz Tērbatas universitātē, t. i. tanīs augstākajās mācību iestādēs, kas deva latviešu inteliģences vairākumu, sāka rosīties darbam. Kad 1917. g. 23. martā Rīgā, Tērbatas ielā 15/17 notika pirmā Rīgas sieviešu sapulce, tā bija tik labi apmeklēta, ka prāva daļa netika iekšā. Šī sapulce bija pilsoniska. To vadīja Ž. Kalniņa, Markova un Rinka. Sievietes savās prasībās bija drošākas nekā pirmo vispārējo sanāksmju rīkotāji. Sapulce nolēma pieprasīt visai Latvijai, ieskaitot Latgali, plašu, pilnīgu autonomiju. Pieņēma Dr. Anastasijas Čikstes priekšlikumu papildināt pagaidu valdībai nosūtāmo telegrammu ar vārdiem: "Latviešu sievietes ir pārliecinātas, ka brīvā Krievija nodrošinās Latvijas autonomiju un piešķirs sievietei visās iestādēs līdzīgas tiesības ar vīrieti." Nodibināja īpašu "Sieviešu vienlīdzības izcīnīšanas izpildkomiteju", kuras sastāvā iegāja Dr. Anastasija Čikste, Līvija Meņģele, Dr. Zelma Cēsniece, 2. Kalniņa un Golda."

Šilde, Ādolfs. Latvijas vēsture 1914-1940, 1976, Daugava, 89. lpp.

Saiknes

Elma Grāve - Draudzene
Klāra Hibšmane - Draudzene
Klāra Kalniņa - Draudzene
Līze Čikste - Māte
Verēna Akermane - Draudzene

Dzimtais vārds

Čikste

Izglītība

Bauskas meiteņu skola
Bauska
Mācījusies Bauskas vācu meiteņu skolā.

Jelgavas meiteņu ģimnāzija
Jelgava
Mācījusies Jelgavas augstākajā meiteņu skolā.

–1910
Bernes Universitāte
Hochschulstrasse 6, Bern
Beigusi Bernes universitāti.

1911
Kijevas universitāte
Kijiva
Pārlikusi ārstes eksāmenus Kijevas universitātē, specializējoties iekšķīgās slimībās.

Darbavieta

Kišiņeva
Strādājusi par mājskolotāju Kišiņevā.

1911
Kijiva
Strādājusi par mājskolotāju Kijevā, Ukrainā.

1911–1912
Rīga
Higiēnas institūta asistente.

1912–1914
Rīga
Privātprakse Rīgā.

1914–1915
Rīga
Rīgas ārstu biedrības lazaretes ārste.

1916–1917
Urāli
Viskrievijas zemstes savienības laboratorijas vadītāja.

1916
Ropaži
Rīgas bēgļu komitejas ārste.

1919–1934
Rīga
Rīgas pilsētas Veselības valdes Skolu higiēnas nodaļas vadītāja.

1919–1944
Stokholmas iela 29, Rīga
Privātprakse Rīgā.

1944–1957
Rīga
Strādā par ārsti Rīgas poliklīnikās.

Dalība organizācijās

Studenšu korporācija "Dzintra"
Studenšu korporācijas goda filistre.

1893–1896
Skolnieču zinātniski literārais pulciņš "Austra"
Dibinātāja

1893–1899
Jaunā strāva
1897. gada rudenī aizturēta Jaunās strāvas lietā (pie kriminālatbildības tika sauktas divas sievietes - Klāra Kalniņa un Anastasija Čikste-Rūtenfelde).

1917–1917
Sieviešu vienlīdzības izcīnīšanas izpildkomiteja
Rīga
Izpildkomitejas locekle

1917–1917
Latvijas Radikāldemokrātu partija
Rīga
Partijas biedre, 1917. gada 26. martā ievēlēta partijas izpildu komitejā.Deputāta kandidāte Rīgas domes vēlēšanās 1917. gada 26. augustā

1919–1920
Latvijas Sieviešu palīdzības korpuss
Rīga
Zelta fonda komitejas locekle

1920–1920
Latvijas Sieviešu savienība
Rīga
Viena no dibinātājām, deputāta kandidāte Satversmes sapulces vēlēšanās.

Apglabāts

Rīgas Pirmie Meža kapi