Latvijas Padomju rakstnieku savienība

Latvijas Padomju rakstnieku savienība (RS) dibināta 1940. gada 26. oktobrī, iepriekš pēc LK(b)P centrālkomitejas tieša norādījuma izveidojot RS organizācijas komisiju (precīzs nosaukums: Latvijas PSR Rakstnieku savienība pie Latvijas PSR Tautas Komisāru padomes), kurā ietilpa Jānis Niedre (komisijas priekšsēdētājs), Vilis Lācis un Žanis Spure, kā arī orgkomitejas sekretārs Jānis Grants, kurš izstrādāja statūtu projektu atbilstoši PSRS pastāvošo profesionālo un ideoloģisko rakstnieku organizāciju statūtu paraugam un Rakstnieku deklarāciju, ko 1940. gada 26. oktobrī parakstīja pirmie 13 biedri – Jānis Niedre, Vilis Lācis, Žanis Spure, Andrejs Balodis, Arvīds Grigulis, Jūlijs Lācis, Indriķis Lēmanis, Valdis Lukss, Jānis Plaudis, Rūta Skujiņa, Andrejs Upīts, Jūlijs Vanags, Pāvils Vīlips. Vēlāk viņiem pievienojās vairāki latviešu literatūras klasiķi, kuri pēc tam no tās izstājās – Pēteris Ērmanis, Kārlis Skalbe, Mārtiņš Zīverts u. c.

Pirmo Latvijas PSR rakstnieku konferenci sasauca Rīgā, Lielajā ģildē
1941. gada 14.– 16. jūnijā. Jauno organizāciju
pārdēvēja par Latvijas Padomju rakstnieku savienību, konkretizēja aktuālos jautājumus
un apstiprināja savienības statūtus, kā arī ievēlēja organizācijas valdi un
revīzijas komisiju. Par RS priekšsēdētāju (pirmo sekretāru) tika izvēlēts
Andrejs Upīts, kurš šajā amatā palika līdz 1950. gadam un RS III kongresā,
1954. gada 5. jūnija sēdē ievēlēts par RS goda
priekšsēdētāju uz mūžu.

Līdz ar Vācijas iebrukumu PSRS 1941. gada 22. jūnijā daļa RS biedru (padomju
varas atbalstītāji) pēc atkāpšanās uz austrumiem iesaistījās Sarkanās armijas
sastāvā iekļautajā latviešu strēlnieku divīzijā. Šajā formējumā iestājās J.
Grants, A. Grigulis, Anatols Imermanis, Kārlis Krauliņš, Indriķis Lēmanis,
Valdis Lukss, Ignats Muižnieks, Fricis Rokpelnis, Meinhards Rudzītis, Andrejs
Balodis. Vairums minēto rakstnieku kļuva par laikrakstu „Latviešu Strēlnieks”
un „Padomju Strēlnieks” kara korespondentiem. Savukārt A. Upīts, V. Lācis, J.
Sudrabkalns, Anna Sakse, J. Niedre, Mirdza Ķempe evakuējās uz Padomju
Savienības neieņemto teritoriju, lai turpinātu literāro darbību.

Kad sarkanā armija atgriezās
Latvijas teritorijā, 1944. gada vasarā un rudenī no evakuācijas atgriezās arī rakstnieki
un jaunajos apstākļos kļuva par literārās dzīves noteicējiem un vadītājiem LPSR. RS kļuva
par LPSR literārās dzīves
organizatorisko centru ar mērķi apzināt un apvienot rakstniekus, dzejniekus,
dramaturgus, literatūrkritiķus un tulkotājus.

RS darbojās saskaņā ar PSRS RS statūtiem; savienības mērķis bija "sekmēt
idejisku, augsti māksliniecisku literāro jaunradi, stiprināt rakstnieku sakarus
ar tautas dzīvi, cīnīties par sociālistiskā reālisma mākslas pilnveidošanu un
karot pret visāda veida reakcionārās ideoloģijas ietekmēm, izvērst un stiprināt
PSRS tautu literātu draudzību, izkopt padomju rakstnieku sadarbību ar
sociālistisko zemju literātiem un ar kapitālistisko valstu progresīvajiem
rakstniekiem; audzināt jauno literātu maiņu; aizsargāt autoru tiesības un gādāt
par rakstnieku materiālā stāvokļa uzlabošanu." (Niedre J. Rakstnieku savienība. No: Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 3. sēj., 1970, 129. lpp.)