Ērika Lūse

5 bildes

15.07.1910 – 16.08.1998

Ērika Lūse (1910–1998) – tulkotāja. Studējusi Latvijas Universitātes Filozofijas un filoloģijas fakultātes Ģermāņu valodu nodaļā (1930–1932), tulkošanai pievērsusies 50. gadu sākumā. Tulkojusi no vācu, franču un krievu valodas. Pirmais publicētais tulkojums – franču rakstnieka Anatola Fransa romāns “Pingvīnu sala” (1953). Visvairāk tulkojusi no vācu valodas, starp nozīmīgākajiem tulkotajiem darbiem ir Bernharda Kellermana, E. T. A. Hofmaņa, Tomasa Manna, Ēriha Marijas Remarka, Hansa Falladas, Maksa Friša, Ervīna Štritmatera prozas latviskojumi.

Dzimšanas laiks/vieta

15.07.1910
Rīga

Miršanas laiks/vieta

16.08.1998
Rīga

Personiska informācija

1910: 15. jūlijā Rīgā dzimusi Viļa (1873–1937) un Paulīnes (Anetes, 1876–1979) Kringelu ģimenē.
Strādājusi par privātskolotāju, kantoristi un grāmatvedi bankās.
1938: 29. oktobrī apprecējusies ar Eiženu Lūsi (1905–1982).

Profesionālā darbība



Tulkojumi
No franču valodas
1953: Franss, Anatols. Pingvīnu sala. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1958: Remī, Žaks. Ja cilvēki visā pasaulē. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1959: Turi, Žuža. Meitene no Francijas. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1961: Kirī, Marija. Pjērs un Marija Kirī. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1964: Kirī, Marija. Pjērs un Marija Kirī. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1970: Pereks, Žoržs. Lietas: kāds sešdesmito gadu stāsts. Rīga: Liesma.
1973: Sagāna, Fransuāza. Mazliet saules... Rīga: Liesma.

No krievu valodas

1951: Zjukovs, Boriss. Tauta sardzē. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1952: Vasiļjevs, Isidors. Tautas balss. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1955: Hadžimarčevs, Ivans. Ganuzēns Kaļitko. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1962: Aņenkovs, Jūlijs. Patiesība ceļo bez vīzas. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1964: Ketlinska, Vera. Citādi dzīvot nav vērts. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1964: Kočetovs, Vsevolods. Apgabala komitejas sekretārs. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.

No vācu valodas
1955: Zēgerse. Anna. Mirušie mūžam jauni. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1958: Kellermans, Bernhards. Nāves deja. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1960: Štritmaters, Ervīns. Brīnumdaris. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1965: Šreiers, Volfgangs. Sātana templis. Rīga: Liesma.
1966: Kellermanis, Bernhards. Tunelis. Rīga: Liesma.
1967: Štritmaters, Ervīns. Bišu Ole. Rīga: Liesma.
1968: Kants, Hermanis. Aula. Rīga: Liesma.
1968: Zaltens, Felikss. Bembijs. Rīga: Liesma.
1969: Hofmanis, E. T. A. Laimētā līgava. Rīga: Liesma.
1970: Birgers, Gotfrīds Augusts. Minhauzens. Rīga: Liesma.
1971: Franks. Leonhards. Laupītāju banda; Oksenfurtas vīru kvartets; No trim miljoniem trīs. Rīga: Liesma.
1972: Velskopfa-Henriha, Līzelote. Harka – virsaiša dēls. Rīga: Liesma.
1973: Kellermans, Bernhards. Anatolas pilsēta. Rīga: Liesma.
1974: Velskopfa-Henriha, Līzelote. Izraidīto ceļš. Rīga: Liesma.
1974: Šmits, Ērihs. Jautrā grāmata. Rīga: Liesma.
1975: Šillers, Frīdrihs. Laupītāji. Rīga: Liesma.
1976: Manns, Tomass. Burvju kalns. Rīga: Liesma.
1978: Frišs, Makss. Homo faber; Saukšu sevi par Gantenbeinu. Rīga: Liesma.
1979: Fallada, Hanss. Tolaik mūsu mājās. Rīga: Liesma.
1982: Kellers, Gotfrīds. Zaļais Indriķis. Rīga: Liesma.
1983: Remarks, Ērihs. Marija. Triumfa arka. Rīga: Liesma.
1985: Remarks, Ērihs Marija. Ēnas paradīzē. Rīga: Liesma.
1987: Fallada, Hanss. Dzērājs. Rīga: Liesma.
1990: Lobe, Mira. Omīte ābelē. Rīga: Sprīdītis.
1995: Rozena, Samanta. Patrona dēls. Rīga: Artava.
1996: Konzaliks, Heincs K. Par nāvi stiprāka. Rīga: Artava.
1996: Zaltens, Felikss. Bembijs. Rīga: bez izdevniecības.
1998: Birgers, Gotfrīds Augusts. Minhauzens. Rīga: Sprīdītis.
1997: Johansena, Hanna. Felikss, Felikss. Rīga: Preses nams.
2000: Šillers, Frīdrihs. Laupītāji. Rīga: Zvaigzne ABC.
2003: Remarks, Ērihs Marija. Ēnas paradīzē. Rīga: Jumava.
2003: Remarks, Ērihs. Marija. Triumfa arka. Rīga: Jumava.
2004: Frišs, Makss. Saukšu tevi par Gantenbeinu. Rīga: Jumava.
2005: Zimmels, Johanness Mario. Atbildi zina tikai vējš. Rīga: Jumava.
2011: Manns, Tomass. Burvju kalns. Rīga: Zvaigzne ABC.

Citātu galerija



Par prozas tulkotāja darbu
"Ja man brīnumainā veidā pēkšņi rastos iespēja sākt dzīvi no gala, piedāvātu izvēlēties profesiju, tad es nešaubīdamās ņemtu to pašu – reizēm slavēto, biežāk gan pelto, saldsūro tulkotājas daļu. [..]
Man un maniem biedriem, kas Rakstnieku savienības durvis sākām reizē virināt piecdesmitajos gados, pirmie skolotāji un padomdevēji bija Anna Bauga un Jānis Ozols; viņi sniedza mums pirmās iemaņas, atgādināja arī vispārpieņemto atziņu, ka radoša darba darītājiem nepieciešami desmit procenti talanta un pārējais tad nu ir darbs un vēlreiz darbs. Talants? Varbūt to varētu saukt arī par nojausmu, intuīciju, tādu kā apskaidrību, prasmi “ielīst” citas tautas prozaiķa ādā, romāna autora, kam reizēm ir mūsu uztverei sveša mentalitāte, atšķirīga humora izjūta. It īpaši tā. Humors var arī būt tikai nojaušams un tulkojumā palikt neatklāts. Tulkotājs ir nemanīs, ka noplicinājis oriģinālu.
Gadās stundām, dienām ilgi gudrot, meklēt, konsultēties – lai, dievs nedod, ka romāna varonis smilgas vietā noplūktu vārpatu, kaut arī tā būtu autoram pagadījusies bez kādas īpašas nozīmes. Svarīgākais un mazāk svarīgais. Arī stils.
Nekas gan neveicina darbu tā kā tiešs kontakts ar oriģināla autoru, iespēja iepazīt vidi, cilvēkus, starp kuriem autors dzīvo un par kuriem raksta. Diemžēl tādas iespējas ir ļoti retas.
Uzdrošinos apgalvot, ka tulkotāji vairāk nekā citu nozaru literāti cenšas kopt valodu, to valodu, kurā tulko. Arī šai ziņā iznāk sadurties ar neikdienišķām grūtībām, jo, bagātinot valodu, jāpatur prātā oriģināla izteiksmes veids, jāsargās dižoties ar īpaši sameklētiem vārdiem. Lai būtu materiāls, ko likt lietā ar sev tuva autora darba tulkojumu, nepieciešama dzīves pieredze, tāpēc daiļliteratūras tulkotāju vidū nav daudz tādu, kas jau savos jaunajos gados ir spējīgi pildīt šī darba prasības. Daudz nav, bet tādi ir."

Lūse, Ērika. Pārdomas par prozas tulkotāju darbu. Karogs, 1980, Nr. 7.

Nodarbes

Dzimtais vārds

Kringele

Izglītība

1919–1923
Marijas Beķeres sieviešu ģimnāzija
Stabu iela 14, Rīga

1923–1930
Rīgas Valsts 1. ģimnāzija
Rīga

1930–1932
Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultāte
Rīga
Studējusi Latvijas Universitātes Filozofijas un filoloģijas fakultātes Ģermāņu valodu nodaļā.

Dalība organizācijās

1963–1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedre

1990–1998
Latvijas Rakstnieku savienība
Citadeles iela 2, Rīga
Biedre

Ceļojums

1970
Vācijas Demokrātiskā Republika
Brauciens pēc ielūguma no diviem VDR rakstniekiem.

1970
Karlovi Vari
Ārstniecības brauciens.

1972
Ungārija

1972
Rumānija
Tūrisma brauciens.

1974
Vācijas Demokrātiskā Republika
Kvalifikācijas celšanas brauciens.

1974
Polija
Tūrisma brauciens.

1974
Čehoslovākija
Tūrisma brauciens.

09.1977
Vācijas Demokrātiskā Republika
Dalība tulkotāju seminārā.

10.1977
Dienvidslāvija
Brauciens Latvijas un ārzemju draudzības un kultūras sakaru biedrības sastāvā.

11.1979
Vācijas Demokrātiskā Republika
Kvalifikācijas celšanas brauciens.

03.1982–4.1982
Kambodža
Brauciens uz 20 dienām PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.

09.1984
Vācijas Demokrātiskā Republika
Brauciens no PSRS Rakstnieku savienības.

1988
Berlīne

Apglabāts

Rīgas Otrie Meža kapi