Marta Krustiņsone
20.04.1895 – 04.12.1996
Marta Krustiņsone (1895–1996) – revolucionāre, sociāldemokrātiskās partijas biedre no 1912. gada, komuniste, sabiedriskā darbiniece. 1919. gada pirmajā pusēu viņa strādāja Statistikas komisariātā un partijas Centrālās Komitejas sekretariātā Latvijā; vīrs Kārlis Pečaks (1882–1938) bija Pētera Stučkas valdības loceklis. Starpkaru periodā viņa darbojās PSRS, kur veica dažādus administratīvos darbus un partijas uzdevumus, tajā skaitā līdzdarbojās revolucionārajā tribunālā. 1930. gadu beigās un līdz 1950. gadiem viņa un viņas ģimene piedzīvoja represijas, līdz 1954. gadā viņa tika reabilitēta. Pēc atgriešanās Latvijā viņa strādāja par LPSR Revolūcijas muzeja direktora vietnieci. Vēlāk viņa bija plaši pazīstama PSRS un kļuva par padomju propagandas simbolu.
Dzimšanas laiks/vieta
20.04.1895
Latvija
Dzimusi Liepkalnes (Liepkalna-Ozolu) pagasta Bērziņu mājās, kur tēvs bija rentnieks.
Miršanas laiks/vieta
04.12.1996
Rīga
Personiska informācija
Ģimene
Tēvs Mārtiņš Krustiņsons bija rentnieks Liepkalnes pagastā. Ģimenē auga četras meitas un
divi brāļi. Māsa Ieva palika strādāt laukos, pārējie bērni pievērsās
revolucionārai darbībai. Viņas māsas, dvīnes, Elizabete
Krustiņsone-Lencmane (1890-1978) un Emīlija Krustiņsone
(1890-1981) tāpat kā Marta bija revolucionāres, un pazīstamas personības Padomju Latvijā.
Māsas Emīlijas meita bija Elga Krustiņsone-Bojarska (1917–1975), Elgas dēls - aktieris Aleksandrs Bojarskis (1938–1980).
Māsas Elizabetes vīrs bija profesionāls revolucionārs, boļševiku partijas un padomju vadošs
darbinieks Jānis Lencmanis (1881–1939), viņu meita: Lilija Lencmane (1917–2010).
Ģimenes locekļi aktīvi piedalījās 1905. gada revolūcijā. Dzimtās Bērziņu mājas tika nodedzināts 1907. gada soda ekspedīcijas laikā. Martas un viņas māsu dzīvesbiedri tika nogalināti Staļina represiju laikā Krievijā 1930. gadu beigās; pašas māsas piedzīvoja arestu un izsūtījumu.
1914: laulība ar Kārli Pečaku (1882–1938), vēlāko Latvijas padomju valdības locekli 1919. gadā, rūpniecības komisāra vietnieku. Viņu dēls Leonards (1917–1971) piedzima Maskavā. Pēc vecāku aresta 1938. gadā dēlu izslēdza no tehnikuma, pēc tam viņš devās uz Sibīriju strādāt celtniecības darbus un palika Sibīrijā līdz mūža beigām. Māti viņš satika tikai 1960. gados.
Literatūra
Ojārs Lāms. Marta Krustiņsone. 100 Latvijas sievietes kultūrā un politikā. Sast. Ausma Cimdiņa. Rīga: LU, 2008. 254.–257. lpp.
Nikolajs Kreijers. Māsas Krustiņsones. Rīga: Avots, 1987. 206 lpp.
Citātu galerija
Par darbību revolucionārajā tribunālā Marta Krustiņsone 1987. gadā intervijā laikrakstam "Literatūra un Māksla" uz jautājumu "Kā jūs spriedāt tiesu?" atbildēja: "Pēc revolucionārās sirdsapziņas". Šī viņas atbilde ar laiku folklorizējās un tā dažādos kontekstos tika izmantota Latvijas sabiedrisko darbinieku izteikumos.
Saiknes
Aleksandrs Bojarskis - Radinieks
Elizabete Krustiņsone-Lencmane - Māsa
Emīlija Krustiņsone - Māsa
Papildu vārdi
Pečaka
Izglītība
–1910
Sausnēja
Sausnējas pareizticīgās draudzes skola
–1924
J. M. Sverdlova Komunistiskā universitāte
Maskava
1910–1913
Voldemāra Maldoņa Rīgas sieviešu ģimnāzija
Rīga
Ģimnāzijā viņa nomācījās divus ar pusi gadus. 1912. gadā viņa iestājas LSDSP; šajā gadā bija pirmo reizi arestēta un turpmāk arvien vairāk pievērsās revolucionārajai darbībai.
Dzīvesvieta
1910–1915
Rīga
1917–1917
Sanktpēterburga
1917–1919
Maskava
Pārcēlās līdzi vīram Kārlim Pečakam no Pēterburgas uz Maskavu, kur 1917. gadā piedzima viņu dēls Leonards.
01.1919–5.1919
Rīga
Līdz ar vīru un māsām ieradās Latvijā, kur viņas vīrs iesaistījās Padomju Latvijas valdības darbā. Marta strādāja Statistikas komisariātā un partijas Centrālajā Komitejā.
05.1919–1938
Maskava
Īsu brīdi dzīvoja un strādāja arī Kijevā.
1947–1949
Latvija
Pēc aresta un izsūtījuma viņa atgriezās Latvijā; apmēram pēc gada viņa tika izsūtīta atkal.
1954–1996
Rīga
Viņa bija Vissavienības nozīmes pensionāre. Mūža pēdējos gadus viņa mita Rīgā Kr. Valdemāra ielā, pie savas māsas Elzas meitas Lilijas Lencmanes.
Apcietinājums
1912
Apcietinājums par skrejlapu izplatīšanu; tas ilga piecas dienas. Turpmākajos gados sekoja vēl citi apcietinājumi.
1938–1945
1930. gadu beigās Marta Krustiņsone tika apcietināta, arī spīdzināta; no apcietinājuma viņu atbrīvoja 1945. gadā; pēc tam viņa bija izsūtījumā Vladimiras apgabalā Muromas pilsētā līdz 1947. gadam.
Dalība organizācijās
1912
Latvijas Sociāldemokrātija (LSD)
Rīga
1918–1925
Krievijas komunistiskā (boļševiku) partija (1918–1925)
1925–1952
Vissavienības komunistiskā (boļševiku) partija (1925–1952)
Staļina represiju laikā bija izslēgta no partijas
1952–1991
Padomju Savienības komunistiskā partija (1952–1991)
Staļina represiju laikā bija izslēgta no partijas
Darbavieta
1913–1914
Fabrika "Provodņiks"
Rīga
Strādāja rūpnīcas "Provodņiks" slimokasē
1924–1931
Austrumu Tautu Komunistiskā universitāte
Maskava
Strādāja par marksisma-ļeņinisma pasniedzēju
1931–1938
J. M. Sverdlova Komunistiskā universitāte
Maskava
No 1931. gada strādāja kā docente un ļeņinisma katedras vadītāja.
1957
LPSR Revolūcijas muzejs
Rīga
Pēc reabilitācijas 1954. gadā un atgriešanās Latvijā viņa strādāja par muzeja direktora vietnieci.
Deportācija
1915
Sibīrija
Izsūtījums kopā ar vīru un māsām
1945–1947
Krievija
Pēc atbrīvošanas no apcietinājuma 1945. gadā viņa dzīvoja izsūtījumā Vladimiras apgabalā Muromas pilsētā līdz 1947. gadam, kad uz vienu gadu viņa atgriezās Latvijā - līdz atkal tika izsūtīta.
1949–1954
Kazahstāna
Pēc atgriešanās Latvijā 1947. gadā no apcietinājuma un izsūtījuma, pēc apmēram gada viņa tika izsūtīta atkal, līdz 1954. gadā viņu reabilitēja.
Apglabāts
Rīgas Pirmie Meža kapi