Marija Mežance-Kronenberga

Tēvs Tenis bija saimnieks, bet pēc Marijas mātes pāragrās nāves (viņa, iespējams, mirusi dvīņu dzemdībās) pārdeva saimniecību un pārbrauca uz Rīgu, ļoti pārdzīvodams sievas nāvi. Tur Tenis aizrāvās ar alkoholu un bieži mainīja gadījuma darbus, kas Marijai bija smags trieciens. Meiteni lielākoties audzināja brāļi, māsas un citi radi.

1912: mākslinieka Arhipa Kuindži (1842–1910) izstādē Pēterburgas Mākslas akadēmijā pirmo reizi satikusi savu topošo vīru Albertu Kronenbergu (1887–1958). Dienasgrāmatā viņa ierakstīja: "Pirmais iespaids – stalta, cēla auguma, tumšām acīm puisis."
1921. gada maijs: kopā ar bēgļu ešelonu cauri Pleskavai devusies uz Latviju. Albertam bija problēmas tikt uz dzimteni, un, satiekoties Pleskavā, abi saderinājās Puškina mājas dārzā, "mīlas šūpulī". 1921. gada oktobrī pēc vairākām sarunām Latvijas konsulātā Albertam izdevās ar pēdējo bēgļu vilcienu atgriezties Latvijā. Drīz viņu laulība tika reģistrēta Rīgas dzimtsarakstu nodaļā, kur viņus salaulāja V. Maldonis.
1931: Kronenbergu pāris noslēdza līgumu par "mantas šķirtību", jo Marija bija ģimenes finansiālais balsts.
1928. gada 29. augusts: Kronenbergu ģimenē piedzima meita Rūta, kura četrdesmitgadīgajiem vecākiem bija ļoti gaidīts bērns. Rūta apmeklēja privātu vācu bērnudārzu, mācījās Rīgas 2. vidusskolā un no 1947. līdz 1953. gadam studēja LVU Arhitektūras fakultātē. Pēcāk apprecējās ar kursabiedru Valteru Maiki (1924–1973), pārim 1956. gadā piedzima meita Ieva, bet 1961. gadā – meita Ilze, kura 1995. gadā nodibināja Alberta Kronenberga fondu.

Par ginekoloģi Marija strādāja līdz pat 72 gadu vecumam. Istaba Rīgā, Lāčplēša ielā, kur atradās ārstes privātprakse, vienmēr bija pilna ar slimniekiem. Viņas pacientu vidū bija arī daudzas slavenas sievietes Latvijā, piemēram, politiķa Jāņa Kalnbērziņa sieva.

Marija bija ne tikai darbaholiķe, bet arī sabiedriski aktīvs cilvēks. Viņa bija vairāku organizāciju biedre, rakstīja periodikā, lasīja lekcijas, aizstāvēja sieviešu tiesības iegūt izglītību. Darbojās Latviešu ārstu biedrībā, 1924. gadā kopā ar ārstēm Klāru Hibšmani, Mariju Veinbergu un Annu Vēveri nodibināja Latvju sieviešu nacionālās līgas (LSNL) Veselības kopšanas sekciju, ierīkoja ambulanci un zobārstniecības kabinetu mazturīgajiem. 1928. gada 14. maijā Marija bija viena no deviņām jaundibinātās Latvijas Akadēmiski izglītoto sieviešu apvienības statūtu parakstītājām.

Meita Rūta vēstīja, ka māte bijusi īsta "dzelzs lēdija", daudz strādājusi un ar mājsaimniecību īpaši neesot nodarbojusies: "Palika iespaids, ka nebija nekā tāda, ko māte nespēja paveikt (..), bija praktiska, dzīvespriecīga, viņa piederēja pie tām sievietēm, kas dievināja mākslu. Mātei ļoti patika sieviešu dzejnieču dzeja. Tēvam gan vairāk tika panti ar humora devu. Mūsu ģimenē bija otrādāk nekā citās: māte bija ārste, no rīta devās uz darbu, vakaros vēl mājās pieņēma pacientus." 

Juka Rislaki. Vilki, velni un vīri / Alberta Kronenberga dzīve un daiļrade. Rīga: Neputns 2017. No somu valodas tulkojusi Anna Žīgure.

Miķeļsone, Māra. Viens pats. Albertam Kronenbergam – 100. Jūrmala, Nr. 43., 29.10.1987, 12. lpp.

Šarlote

Latviešu ārstu biedrība
Rīga

1907–1916
Petrogradas Latviešu Strādnieku Izglītības biedrība
Sanktpēterburga
Darbojusies arī filozofijas pulciņos un studentu marksistiskajos pulciņos.

1922–1941
Latvju sieviešu nacionālā līga
Rīga
Valdes locekle, kā arī viena no Veselības kopšanas sekcijas dibinātājām.

19.04.1928–1940
Latvijas akadēmiski izglītoto sieviešu apvienība
Rīga
Viena no dibinātājām.

1895–1901
Rīgas Latviešu labdarības biedrības meiteņu skola
Rīga

1903–1907
Voldemāra Maldoņa Rīgas sieviešu ģimnāzija
Blaumaņa iela 26, Rīga

1907
Paula Leshafta Augstākie sieviešu kursi
Sanktpēterburga

1908–1915
Pēterburgas Psihoneiroloģiskais institūts
Sanktpēterburga
Studijas Medicīnas fakultātē.

1916–1916
Pēterpils Kara medicīnas akadēmija
Sanktpēterburga
Specializējusies sieviešu slimībās.

1915–1915
Ķirurga prakse sanitārajā vilcienā

1917–1921
Sanktpēterburga
Ārste kara ķirurģiskajā hospitālī, Petrogradas kara lazaretē un kādā rūpnīcā.

15.06.1921
Latvijas Republikas Tautas labklājības ministrija
Rīga
Sociālās apdrošināšanas nodaļas vadītāja vietas izpildītāja ar VII kategorijas algu.

1922–1922
Valsts Centrālā darbinieku ambulance
Rīga
Ginekoloģe.

22.09.1938
Vīnrūpniecība “Bajārs un biedri”
Rīga
Paju savienības valdes priekšsēdētāja vietniece, vēlāk arī valdes locekle.

1946–4.1960
Rīgas pilsētas 3. poliklīnika
Rīga

1921–1967
Lačplēša iela, Rīga
Starpkaru laikā dzīvoklī bija ierīkota arī Marijas privātprakse.

05.1921
Sanktpēterburga
1921. gada maijā Marija kopā ar bēgļu ešelonu cauri Pleskavai devās uz Latviju.

1922–1922
Leipciga
Komandējums.

05.02.1958
Rīgas Pirmie Meža kapi