Biruta Skujeniece

7 bildes

21.09.1888 – 08.08.1931

Aktrise un
dzejniece Biruta Skujeniece (1888–1931) dzimusi dzejnieka Vensku Edvarda un
teātra kritiķes Luīzes Skujenieces ģimenē. Ieguvusi labu izglītību, studējusi
Maskavā un Berlīnē. Lielus panākumus guvusi uz Rīgas Jaunā teātra skatuves kā
Vizbulīte Raiņa lugā "Indulis un Ārija", Laimdota "Ugunī un
naktī", kā arī deklamējot Aspazijas, Friča Bārdas, Kārļa Skalbes, Jāņa Sudrabkalna dzeju. Ar mērķi skatuves mākslā izkopt dziļo un dvēselisko, nodibinājusi "Intīmo teātri". Dzeju krājuma "Staru spārni pār dūmainu
upurtrauku" (1925) autore. Periodikā publicējusi arī stāstus un
rakstījusi par skatuves mākslas teorētiskajiem jautājumiem, daiļrunu un teātra
darbiniekiem. Gājusi bojā
vilciena katastrofā Jūrmalā.

Dzimšanas laiks/vieta

21.09.1888
Jelgava

Miršanas laiks/vieta

08.08.1931
Melluži

Personiska informācija

1888: 21. septembrī dzimusi dzejnieka Eduarda Skujenieka un teātra kritiķes, Ādolfa Alunāna māsas, Luīzes Skujenieces ģimenē.
1908: apprecas ar juristu, vēlāko Rīgas policijas prefektu Jāni Dambekalnu.
1909: ģimenē piedzimst dēls Rainis.
1931: 8. augustā gājusi bojā dzelzceļa katastrofā Jūrmalā, Mellužos.
1936: 8. augustā Meža kapos Birutas Skujenieces bijušie studijas audzēkņi viņas atdusas vietā uzstāda melna marmora kapa plāksni.


Profesionālā darbība



LITERĀRĀ DARBĪBA

1908: pirmā publikācija – dzejolis "Dziesma apklususi" (laikrakstā "Rīgas Apskats" feļetona pielikumā 23. februāris/7.marts).
1909–1911: dzejoļi publicēti žurnālā "Izglītība", mākslinieciski izkoptāka lirika publicēta 20. gadu sākumā, galvenokārt laikrakstā "Jaunākās Ziņas".
Publicējusi arī stāstus. 

DZEJA

1925: Staru spārni pār dūmainu upurtrauku
1988: Pusnakts vilcieni (izlase)

VĒSTULES

2002: Kā rīta un vakara zvaigzne: Birutas Skujenieces un Jāņa Sudrabkalna sarakste



DARBS TEĀTRĪ

1902: februārī Rīgas Latviešu biedrības teātri spēlē zēnu Koļu Ivana Turgeņeva lugā "Natālija".
1904–1905: aktrise Jaunajā latviešu teātrī.
1907: aktrise Apollo teātrī.
1910–1912: aktrise Jaunajā Rīgas teātrī.
1913: sarīkojusi savu pirmo patstāvīgo daiļrunas vakaru. Bijusi izcila Raiņa un Aspazijas dzejas daiļrunātāja.
1917–1918: aktrise Interimteātrī.
1919: izveido savu studiju, kas vēlāk pārtop par Intīmo teātri.
1923–1925: dibinājusi un vadījusi Intīmo teātri.
1925: skatuvi atstājusi.

Darbojusies režijā. Rakstījusi periodikā par skatuves mākslas teorētiskajiem jautājumiem, daiļrunu, teātra darbiniekiem.

Citātu galerija



Par Birutas Skujenieces dzeju
"Skujenieces lirika intelektuāli impresionistiska: komplicēts dvēseles pārdzīvojums nekonkretizējas vārdos, bet rada stilistiski izsmalcinātu noskaņu. Ar pārsteidzošiem krāsu savienojumiem, neparastiem salīdzinājumiem, dīvainām, nereti mistiskām vīzijām un nojautām, ekstravagantiem estēt. izskaistinājumiem, sarežģītām poētiskām konstrukcijām paustas sāpes par dzīvē un mākslā nesasniegto, prieks par baudu mirkļiem, ilgas pēc daiļuma un harmonijas, meklēta, bet neatrasta atbilde gruzdošam dvēseles nemieram. Konkrētāki ir akvareliski veidotie dabas un mīlestības dzejoļi."

Biruta Gudriķe. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.


Par dzejoļu krājumu “Staru spārni pār dūmainu upurtrauku” (1925)

“Vairāk intelektuāla kā jūtu dzejniece, Biruta Skujeniece saista tomēr
ar savu dīvaino, tīri vai rēgonīgo tēlu un krāsu bagātību diezgan prāvu
cienītāju pulku. [..] Daudz un dažādi mistiski, pat spokaini tēli,
neparasti redzējumi un nojautas pilda viņas dzeju saturu. Tur atēnojas arī
viņas pašas stipri fantastiskā dvēsele, kas ikdienā nerod ne prieka, ne
apmierinājuma. To pat pavisam maz interesē sīkā pelēkā dzīves kņada, un viņa
vairāk lūkojas augšā, debesu izplatījumā, vai arī iedomātā pazemē. Protams,
tādu sajūtu izteikšanai tad vajadzīgas arī stipri sabiezinātas, raksturīgas
krāsas. Birutas Skujenieces dzejā tad ik uz soļa mēs sastopamies ar krāsām vai
krāsu kombinējumiem, kas daudz nemainās: melns, tumšs, zaļš, zeltains, tumši
violets, ugunszaļš, ogļumelns utt. viņa lieto visbiežāk. Visvairāk taisni melns
un zaļš.”

Egle, Kārlis. Birutu Skujenieci atceroties. Latvju Grāmata, 1931, Nr. 4 (augusts).

Saiknes

Nodarbes

Papildu vārdi

Dambekalne

Izglītība

Āgenskalns
Āgenskalna Latviešu biedrības meiteņu skola

Rīgas Latviešu labdarības biedrības meiteņu skola
Rīga

Voldemāra Maldoņa Rīgas sieviešu ģimnāzija
Rīga

Annas Ķeniņas meiteņu ģimnāzija
Rīga

1907–1909
Maskava
Filharmoniskās biedrības skola

1912–1914
Berlīne
Reihera Dramatiskās mākslas augstskola (Reichersche Hochschule für dramatische Kunst)

1925
Latvijas Mākslas akadēmija
Gogoļa iela 3, Rīga
Glezniecība un tēlniecība

Darbavieta

1902
Rīgas Latviešu teātris
Rīga
Aktrise

1904–1905
Jaunais Rīgas latviešu teātris (1902–1905)
Lāčplēša iela 25, Rīga
Aktrise

1907
"Apollo" teātris
Aktrise

1910–1912
Rīgas Jaunais teātris (1908–1915)
Lāčplēša iela 25, Rīga
Aktrise

1917–1918
Interimteātris
Rīga
Aktrise

1920–1923
Raiņa kluba Dramatiskā studija
Raiņa kluba Dramatiskās studijas vadītāja

1923–1925
Intīmais teātris
Rīga
Dibinātāja un vadītāja

Apglabāts

Rīgas Pirmie Meža kapi