Ilona Leimane

Dzimusi
namsaimnieku Jūlija un Lienes Hermīnes (dzimušas Kļaviņas) Leimaņu ģimenē. Ilona ir vecākais bērns ģimenē, viņai ir četri brāļi – Edvīns, Jānis un dvīņi Jūlijs Ziedonis un Pēteris Pāvils. Jūlija Leimaņa māte un Ilonas vecmāmiņa Kristīne Leimane (dzimusi Endzelīna) bija
valodnieka Jāņa Endzelīna māsa.
Bērnībā daudz laika pavadījusi pie vecvecākiem – Ilzes un Indriķa
Suntažu pagasta Eļmos.
1923. gada 10. novembris: laulība ar Fridrihu Valteru Bērziņu. Laulība šķirta 1927. gadā.
1928–1932: studējusi Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē tieslietas. Studijas nav pabeigusi.
1932. gada 25. februārī: apprecējusies ar ārstu Indriķi Pārupu.

1944: devusies bēgļu gaitās uz Vāciju, uz Flensburgu, kur izšķīrusies no vīra.

1950: pārcēlusies uz Parīzi,
Francijā, kur lielāko laika daļu ir spiesta pavadīt psihiatriskajā slimnīcā.

LITERĀRĀ DARBĪBA

1929: pirmā publikācija – dzejolis "Nav ikdienas!" žurnālā "Piesaule" (12. nr.).

"Mīlestība un daba – galvenie motīvi salonromantiskās lirikas krājumos "Sirds" (1935), "Divas gaismas" (1942); mīlestības dzejoļu izlase "Saule un tu" (1944). Rotaļīgi dzejojumi bērniem: "Knašais Pēterītis" (1939), "Laimes zemē" (1942). Izdevusi stāstu krājumu "Sērmūkšu vīns" (1939). Par literatūras sensāciju kļuva cilvēka dabas pirmatnējās vitalitātes piesātinātais romāns "Vilkaču mantiniece" (1943), kurā izpaudās Leimanes episkās vēstītājas talants; romāna valodai raksturīgs senāko leksikas slāņu izmantojums. "Kailā dzīvība" ir pirmais latviešu romāns, kurā tēlots 1941. gadā deportēto liktenis. Dienasgrāmatas monologa formā atklāts Rīgas "zelta jaunatnes" pazemojumu pilnais ceļš Sibīrijā. Krājumā "Dūmu topāzs" (1965) ievietoti tēlojumi, stāsti, atmiņas par Kārli Skalbi, Edvardu Virzu, Vili Cedriņu u.c."

Raimonds Briedis. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.

"Zināma un populāra kļuvusi, pateicoties romānam "Vilkaču mantiniece", kas patriarhālajā latviešu literatūrā pirmo reizi parādīja, ka seksuālā kaislība spēj nevis postīt, bet arī salabināt. Rakstniece spējusi sevi apliecināt senatnīguma atklāsmē un sievietes vietas meklējumos. (..) Veikli savērpta intriga, īpatnēja valoda, kas meklēta Jāņa Endzelīna un Kārļa Mīlenbaha sastādītajā "Latviešu valodas vārdnīcā" un latviešu folkloras materiālos, atsauces uz Bībeli, vēstījums par lauku dzīvi 19. gadsimta beigās, teju vai katram latvietim atpazīstamas izjūtas – tas viss veicināja romāna "Vilkaču mantiniece" popularitāti. (..) Viņas dzejoļos dominē sāpju aizlauzti sapņotāji starp reālo un fantāzijas telpu, mīlestība, sievietes iejūtīga attieksme pret ciešanām un arī pret cilvēku vājībām, pret dabu (..)"

Rimands Ceplis. Ilona Leimane. 100 Latvijas sievietes kultūrā un politikā. R.: LU, 2008, 286. lpp.

Ilona Elvīra Leimane

Pārupa

Voldemāra Maldoņa Rīgas sieviešu ģimnāzija
Rīga

1923
Rīgas pilsētas 3. ģimnāzija
Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga
1923: beigusi mācības; literatūras skolotājs – Kārlis Dziļleja.

1928–1932
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Nepabeigtas studijas Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē; studiju virziens: tieslietas.

1931
Laikraksts "Latvis"
Rīga
LīdzstrādnieceIepazinusies ar daudziem dzejniekiem. Draudzība izveidojusies ar Leonīdu Breikšu un Knutu Lesiņu.

1931–1933
Rīga
Žurnāls "Mūsu īpašums"Korespondente

1934
Žurnāls "Atpūta" (1924–1941)
Kalēju iela, Rīga
Līdzstrādniece.

1944–1950
Flensburga

1950–1989
Parīze

11.1964–12.1964
Anglija
Uzturējusies Anglijā 10 nedēļas, kuru laikā piedalījusies literāros sarīkojumos Londonā, Korbijā un Stokportā.

1989
Parīze
Apbedīta Epinī (Epinay Orge) kapos.