Žurnāls "Zeltene" (1926–1940)

Žurnāla "Zeltene" pirmais numurs iznāk 1926. gada septembrī. Kā teikts tā apakštitulā, tas ir "ilustrēts žurnāls jaunavām, sievām un mātēm". 1928. gadā apakštituls mainīts – "ilustrēts sieviešu žurnāls sabiedriski ētiskai audzināšanai, literatūrai, veselības kopšanai, mājturībai un rokdarbiem". Žurnāls iznāca reizi mēnesī, kopš 1927. gada oktobra – divas reizes mēnesī, katra mēneša 1. un 15. datumā. Žurnāla apjoms – no 22 līdz 64 lappusēm.



Žurnāla izveide un attīstība

Žurnālu "Zeltene" dibināja un sāka izdot A. Jēkabsons, firma "Grāmata". Pēc neilga laika izdošanai pietrūka līdzekļu un, sākot ar sesto numuru, kā līdzizdevējs iestājās A/S "Salamandra", kas izstājās no izdevēju skaita jau 1928. gada sākumā. Arī žurnāla nodibinātājs A. Jēkabsons finanšu trūkuma dēļ izstājās 1928. gada augustā. Ar 1928. gada 15. augusta numuru kā žurnāla vienīgais uzturētājs parakstījās izdevējs J. Grīnbergs, pārņemot žurnālu ar parādu, kas mērāms vairākos desmitos tūkstošu latu.

1936. gadā, kad žurnāls svinēja 10. gadu jubileju, J. Grīnberga vadītā Zeltene bija labi pazīstama un populāra ne tikai Latvijā, bet arī "kuplā skaitā" sūtīta uz kaimiņvalstīm un citiem kontinentiem – Austrāliju, Āziju, Dienvidameriku un Ziemeļameriku. Laika gaitā pavairots lappušu skaits, pāriets uz iespiešanu trīskrāsu ofsetspiedumā, kas ļāva katrā numurā sniegt krāsainus paraugus rokdarbiem u. c. Žurnāla gada abonentiem kā bezmaksas pielikums tika piedāvātas praktiska satura grāmatas.

1939. gada 15. novembrī žurnāla "Zeltene" izdošanu pārņem Oto Krolls.



Žurnāla redakcija

Žurnāla redakcija vairākkārt mainījās, to veidoja gan sievietes, gan vīrieši. Pirmā redaktore bija Latvijas gaidu priekšniece Vilhelmīne Vilka no 1926. gada septembra līdz 1927. gada aprīlim.

Vēlākos gados redaktori:

Kristīna Osvalda (1927. gada maijs – 1937. gada 1. marts), J. Grīnbergs (atb. red. 1937. gada 15. marts–1. maijs, šajā laikā bez redaktora), Aleksandrs Bundža un Aleksandra Dzērvīte (abi parakstījušies kā redaktori 1937. gada 15. maija līdz 15. jūnijam), Aleksandrs Bundža (1937. gada 1. jūlijs–1938. gada 15. janvāris), Lidija Auzāne (1938. gada 1. februāris – 1939. gada 1. novembris).

Pēdējais redaktors un arī izdevējs no 1939. gada 15. novembrim līdz pēdējam numuram 1940. gada 15. jūlijā – publicists un grāmatizdevējs Oto Krolls.



Tematika un rubrikas

Žurnāls "Zeltene" izvērsti rakstīja par sievietes lomu sabiedrībā, sievieti un nacionālismu un sieviešu darbu dažādās organizācijās Latvijā un pasaulē, sievietēm mākslas un sabiedriskā darba nozarēs. Par savu dzīvi lasītājiem stāstīja pazīstamas sabiedriskās darbinieces Anna Rūmane-Ķeniņa un Berta Pīpiņa. Regulāri tika publicētas sarunas un apceres par populāru sieviešu dzīvi.

Liela vērība pievērsta arī lasītāju vispārējai izglītošanai. Žurnālā tika publicēts, piemēram, vairākos turpinājumos ievietotais Edītes Elksnītes raksts par latviešu tautas tēlotājmākslu, J. Liepkalna apceres par daudzbalsīgās mūzikas sākumu, trubadūriem un mistērijām, Martas Grimmas raksti par mājas bibliotēkas iekārtošanu un tajā iekļaujamām grāmatām. Žurnāls publicēja arī dziesmu tekstus ar notīm.

Plaši pārstāvēta praktisko padomu daļa, kurā vēstīts par rokdarbiem, veselības un skaistuma kopšanu, mājas iekārtošanu un apģērbu. Regulāri iznāca pielikumi "Mazajiem Lasītājiem" un "Rokdarbu Pielikumi".

Žurnālā "Zeltene" tika publicēti gan latviešu autoru – Annas Brigaderes, Jēkaba Janševska, Augusta Saulieša, Emīlijas Prūsas, Pāvila Gruznas u. c., gan tulkoti literāri darbi, tostarp Gija de Mopasāna, Herberta Velsa, Ivana Turgeņeva un citu rakstnieku darbi.

Žurnāla pēdējais numurs iznāca 1940. gada 15. jūlijā.

Vairāk lasīt: Treijs, R. Sieviete. Latvijas Republikas prese 1918–1940. Rīga: Zvaigzne ABC, 1996, 283.–285. lpp.
Žurnāls digitāli lasāms Latvijas Nacionālās bibliotēkas Periodikas portālā. Žurnāla 1926. gada 1. numurs lasāms šeit.