Vilhelmīne Vilka

22.09.1894 – 13.04.1977

Vilhelmīne Vilka (dzimusi Grāvīte, 1894–1977) – sabiedriska darbiniece, skolotāja. No 1913. gada strādājusi par skolotāju Krievijā, organizējusi arī latviešu teātra grupu. Pēc atgriešanās Latvijā 1920. gadā sākusi darboties Latviešu Jaunatnes savienībā, vēlāk pēc Tautas bankas prezidenta Roberta Valdmaņa aicinājuma kļuvusi par pirmo gaidu vadītāju. Vilhelmīne Vilka izstrādāja Latvijas Gaidu centrālās organizācijas statūtus, kurus apstiprināja Rīgas Apgabaltiesa 1922. gada 15. martā un tika iecelta par Latvijas Gaidu centrālās organizācijas priekšnieci, šo pienākumu veicot līdz 1927. gadam. No 1924. līdz 1927. gadam žurnāla "Zeltene" pirmā redaktore, no 1926. līdz 1927. gadam žurnāla "Gaida" pirmā redaktore. Aktīvu sabiedrības informēšanu par gaidismu turpinājusi arī pēc došanās trimdā, sākotnēji Austrijā, vēlāk ASV un Japānā. Atmiņas par latviešu gaidu organizēšanu apkopojusi grāmatā "Gaidisms Latvijā" (1963). Saņēmusi atzinības balvas un rakstus no ASV gaidu vadības un latviešu gaidu vadītājas izturības zīmi. 1971. gada 13. martā apbalvota ar augstāko goda zīmi latviešu gaidu kustībā – Dzintara saktas goda zīmi.

Dzimšanas laiks/vieta

22.09.1894
Rīga

Miršanas laiks/vieta

13.04.1977
Havaju salas

Personiska informācija

Dzimusi zeltkaļa Grāvīša ģimenē.
Dzīvesbiedrs Fricis Vilks (1889–?), bijis skolas pārzinis Saldū, vēlāk Kuldīgas apriņķa vecākais, 1938. gadā iecelts par tautskolu direktoru.
Meita Velta, precējusies ar gaisa spēku leitnantu K. T. Raienu (Ryan).

Profesionālā darbība



Darbība gaidu kustībā
Vilhelmīne Vilka izstrādāja Latvijas Gaidu centrālās organizācijas statūtus, kurus apstiprināja Rīgas Apgabaltiesa 1922. gada 15. martā. Lai gan 5 pulciņi jau darbojās, šis datums tika pieņemts par LGCO oficiālo dibināšanas datumu. Par pirmo gaidu priekšnieci ievēlēja vad. Vilhelmīni Vilku.
1922. gada vasarā LGCO priekšniece vad. Vilhelmīne Vilka kā Latvijas delegāte piedalījās 2. starptautiskajā gaidu konferencē Kembridžā, kur Latviju uzņēma par starptautiskās padomes locekli.

Izdevumi
1924: Gaidu rotaļu pasaule. Pirmais simts. Sakopojusi Vilhelmīne Vilks. Rīga: Latvijas Gaidu centrālās organizācijas izdevums.
1963: Vilhelmīne Vilks. Gaidisms Latvijā. Valdemāra Kārkliņa redakcija.

Citātu galerija

"Kad atbraucu no bēgļu gaitām Rīgā, savā dzimtenē, un redzēju, cik paklīdusi ir jaunatne, sevišķi meitenes pēc pārciestā kara briesmām, tukšas, bez ideāliem, tad sāku apskatīties, kā varētu viņām palīdzēt. Pēc trimdas gadiem tik ļoti atkal gribējās strādāt un kaut kā palīdzēt, lai veidotu savu jauno dzimteni."
Vilhelmīne Vilka

"Pēc Pirmā pasaules kara, atgriezusies Rīgā viņa jau 1920. gadā sāka pulcināt kopā meitenes, lai ar dažādām nodarbībām aizpildītu brīvo laiku. Jāatceras, ka tanī laikā nebija nekādas citas jauniešu organizācijas vai biedrības, kur varētu pulcēties meitenes. Vilh. Vilka, iepazinusies ar Bēlen-Paula gaidu kustības ideju, atzina, ka tā būtu ļoti piemērota arī latviešu meitenēm. [..]
Vad. Vilka vienmēr un visur ir centusies pildīt doto vadītājas solījumu. Izmantojot savas labās valodas zināšanas, viņa jau Latvijas neatkarības pirmajos gados, gan personīgi tiekoties ar ārvalstu gaidu vadītājām un valsts vadošām personām, gan arī sarakstes ceļā runāja un rakstīja par Latvijas vēsturi, kultūru un saimnieciskām iespējām, par Latvijas vietu citu valstu vidū. To viņa darīja arī pēc Otrā pasaules kara, strādādama amerikāņu militārā pārvaldē Austrijā – Zalcburgā. Ierodoties 1950. gadā ASV, viņa Bostonā nodibina latviešu gaidu vienību. Dzīvojot meitas ģimenē, viņai bieži nācās mainīt dzīves vietu, bet visur, kur viņa apmetās, viņa sameklēja gaidu vienības, pulciņus, lai tiem pastāstītu par Latviju, par latviešu gaidu darbību dažādās zemēs. Japānā viņ pat japāņu un amerikāņu gaidām iemācīja latviešu tautas dejas un dažas tautas dziesmas, tās demonstrējot vairāk kā 30 000 skatītājiem Tokio, un viņa to darīja arī savā pēdējā dzīves vietā – Havajā."
Vad. Elfrīda Rimšāne. Latvijas Gaidu organizācijas dibinātāju vad. Vilhelmīni Vilku pieminot. Zīle, Nr. 335, 01.08.1994, 9. lpp.

Dzimtais vārds

Vilhelmīne Grāvīte

Dzīvesvieta

Ganību dambis 15
Dzīvojusi Rīgā, Ganību dambī 15-5, šeit sākotnēji atradies arī Latvijas Gaidu centrālās organizācijas birojs.

1913–1920
Maskava
1913. gadā viņa atstāj Rīgu, lai mācītu valodas Krievijā. Dzīvojot Maskavā, viņa aktīvi iesaistās turienes latviešu kultūras un sabiedriskajās aktivitātēs.

1927
Saldus
1927. gadā ģimenes apstākļu dēļ pārceļas uz Saldu, vēlāk Kuldīgu.

1927
Kuldīga
1927. gadā ģimenes apstākļu dēļ pārceļas uz Saldu, vēlāk Kuldīgu.

1938
Rīga
No 1938. gada kopā ar ģimeni dzīvo Rīgā.

05.1961
Japāna
1961. gada maijā kopā ar meitas ģimeni pārcēlusies uz dzīvi Japānā. Kopš 1961. gada jūnija dzīvojusi Kanto līdzenumā, 25 kilometrus no Tokijas.

Izglītība

Zeltmata Latvju dramatiskie kursi
Beigusi Zeltmata dramatiskos kursus.

Maskava
Maskavā beigusi Komerczinību un angļu institūtu.

Ieguvusi vācu un franču valodas skolotājas diplomu.

1920
Rīga
Pēc atgriešanās Rīgā 1920. gadā iestājusies Rīgas mūzikas skolā, lai nostiprinātu bērnībā apgūto vijoles spēli.

1920
Rīga
Mācījusies privātstundās pie režisora Kristapa Lindes.

Darbavieta

Kazaņa
Strādājusi par skolotāju Kazaņā, šeit noorganizējusi arī latviešu teātra trupu.

08.1926–5.1927
Žurnāls "Gaida"
Žurnāla "Gaida" pirmā redaktore no 1926. gada augustam līdz 1927. gada maijam.

01.09.1926–01.4.1927
Žurnāls "Zeltene" (1926–1940)
Pirmā žurnāla "Zeltene" redaktore no 1926. gada septembrim līdz 1927. gada aprīlim.

1944
Zalcburga
Pēc Otrā pasaules kara strādājusi amerikāņu militārā pārvaldē Austrijā – Zalcburgā.

1950
Bostona
Bostonā strādājusi lielā apdrošināšanas sabiedrībā.

Dalība organizācijās

1922–1927
Latvijas Gaidu centrālā organizācija
Pirmā Latvijas Gaidu centrālās organizācijas priekšniece līdz 1927. gada rudenim.

1950
Bostona
Dibinājusi Saules kalna (7.) gaidu vienību un aktīvi darbojusies ASV gaidu organizācijā.

1961
Japāna
Kā speciālu uzdevumu vadītāja piedalījusies Japānas gaidu dzīvē, uzstājoties ar referātiem un sarīkojot skates par Latviju un latviešu gaidu darbību.

Ceļojums

06.1922–7.1922
Latvijas Gaidu centrālā organizācija
Kembridža
Piedalījās Otrajā starptautiskajā gaidu konferencē Kembridžā no 1922. gada 26. jūnija līdz 1. jūlijam.

1926
Latvijas Gaidu centrālā organizācija
Ņujorka
1926. gadā piedalījās gaidu vadītāju starptautiskā konferencē Ņujorkā, kur gaidu īpašumā "Camp Edith Macy" pulcējās delegātes no 29 valstīm.

Emigrē

1944
Grāca
1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Austriju, nokļūstot Grācas pilsētā. Vilhelmīne Vilka strādā amerikāņu galvenajā štābā par darbvedi, organizē gaidu pulciņus Glāzenbahas u. c. nometnēs.

1948
Bostona
1948. gadā kopā ar meitas ģimeni pārceļas uz ASV. Sākotnēji dzīvo Bostonā, vēlāk pārceļas uz Dallasu Teksasā.

Piemiņas vietas

27.05.1979
Katskilu brāļu kapi
1979. gada 27. maijā Brāļu kapos Katskiļu kalnos atklāta piemiņas plāksne Latvijas gaidu organizācijas dibinātājai un pirmajai priekšniecei Vilhelmīnei Vilkai.

12.07.1994
Rīgas Otrie Meža kapi
1994. gada 12. jūlijā Meža kapos līdzās Jāņa Čakstes un pirmās latviešu gaidu prezidentes Justīnes Čakstes atdusas vietai atklāta piemiņas plāksne septiņām latviešu gaidu priekšniecēm, kas atdusas dažādās pasaules vietās: Vilhelmīnei Vilkai, Elizabetei Lauferei, Elizabetei Rozenbergai, Irmgardei Gobzinei, Alvīnei Grāvelei, Annai Platais, Lūcijai Meņģelsonei, kas organizēja gaidu kustību Latvijā un trimdā.

Apglabāts

18.04.1977
Bulverde
Apbedīta Bulverdē, Teksasas štatā.