Marta Vīgante

6 bildes

05.03.1900 – 11.01.1966

Dr. med, ārste, Latvijas Universitātes asistente. 1936. gadā kļuva par trešo sievieti - zinātņu doktori Latvijā.

Dzimšanas laiks/vieta

05.03.1900
Dauguļu pagasts

Miršanas laiks/vieta

11.01.1966
Rīga

Personiska informācija



Dzimusi lauksaimnieka Jāņa Vīganta ģimenē.
Māsa Ada Alvīne Vīgante-Reibarte (1907-1948) - tieslietu zinātņu kandidāte,
Tiesu palātas sekretāre. Māsa kopā ar vīru Jānis Raibartu (1903-1943) un diviem
bērniem 1941. gada 14. jūnijā tika deportēti uz Sibīriju.

1946. gadā no Sibīrijas tika atvesti atpakaļ māsas bērni, kurus
M. Vīgante pieņēma audzināšanā. Bijusi audžumāte septiņiem bērniem, tai skaitā
arī trim brāļa bērniem..

Ar M. Vīgantes palīdzību 1946. gadā ar viltotiem dokumentiem no
Sibīrijas atvesta arī māsa, kura tika slēpta M. Vīgantes dzīvoklī līdz māsas
nāvei no vairogdziedzera vēža..

Vācu okupācijas laikā palīdzējusi latviešu jauniešiem
izvairīties no iesaukšanas leģionā, nosakot viņiem neīstu diagnozi - vēdertīfs,
dizentērija.

Bija viena no Latvijas Centrālās padomes memoranda
parakstītājām.

Padomju okupācijas periodā slepus ārstējusi nacionālās
pretošanās kustības dalībniekus.

Pret viņu padomju okupācijas periodā tika izvērstas represijas.
Viņa tika atlaista no darba Latvijas Universitātē un Rīgas pilsētas 2.
slimnīcā. Lai nopelnītu, viņa īslaicīgi strādājusi maizes kombinātā, vēlāk
atļauts uz nepilnu slodzi strādāt kā ārstei Latvijas Padomju komponistu
savienībā un Latvijas Padomju rakstnieku savienībā.

Vēlāk strādājusi privātpraksē, ko padomju vara rūpīgi kontrolēja
un ierobežoja.



Profesionālā darbība



Specializējās un attīstīja cukura diabēta
ārstniecību un cukura noteikšanas metodoloģiju Latvijā.

1933: komandējums
uz Kopenhāgenu Nilsa Stensena klīniku, lai papildinātu zināšanas par cukura
diabētu un cukura noteikšanas metodēm.

1936: komandējums
uz Vīni, Austrijā. Papildina zināšanas par jaunākajiem diētu principiem
medicīnas nozarē.

1938: komandējums
uz Somiju. Iepazīstas ar aktuālajām vielmaiņu slimības ārstēšanas metodēm un
terapiju.

1939: komandējums
uz Londonu, Lielbritānijā. Kā Latvijas pārstāve ar referātu uzstājās
Vispasaules lauku sieviešu savienības kongresā..

Padomju okupācijas periodā pētījusi endikronoloģijas slimību
attīstību, salīdzinot kara ar miera laiku.



Dalība organizācijās

Izglītība

1915–1920
Margaritas Neijas sieviešu ģimnāzija

1920–1926
Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte

1929
Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte
Nokārtoti doktoranta eksāmeni

1936
Latvijas Universitāte
Aizstāvējusi doktora disertāciju "Eksperimentāli un klīniski pētījumi par dažiem miega nomierināšanas līdzekļiem un to nozīme diabēta terapijā". 

Darbavieta

1926–1928
Latvijas Universitāte
Iekšķīgo slimību hospitālā klīnika, subasistente

1928–1930
Latvijas Universitāte
Iekšķīgo slimību hospitālā klīnika, jaunākā asistente

1930–1936
Latvijas Universitāte
Iekšķīgo slimību hospitālā klīnika, asistente

1936–1944
Latvijas Universitāte
Iekšķīgo slimību hospitālā klīnika, vecākā asistente

1939–1944
Latvijas Universitāte
Iekšķīgo slimību hospitālā klīnika, privātdocente

1944–1947
Latvijas Valsts universitātes Medicīnas fakultāte
Iekšķīgo slimību hospitālās klīnikas vadītāja

1944–1947
Latvijas Valsts universitātes Medicīnas fakultāte
Infekciju slimību klīnikas vadītāja