Marta Liepiņa-Skulme

Dzimusi pagasta skrīvera Andreja Liepiņa un Karolīnes (arī Karlīnes) Šarlotes Liepiņas (dzimusi Lūkina, 1865–1957) ģimenē. Dzimtas saknes no mātes puses Lūkinu dzimtā – mātes Karolīnes brālis ir rakstnieces Ivandes Kaijas vīrs, ārsts Fēlikss Lūkins (1875–1934).
Attāla radniecība vieno ar dzejnieku Jāni Krēsliņu (1924–2021), kurš ir Martas vectēva Teņa Lūkina brāļa Jāņa Lūkina (1846–1908) mazmazdēls.

Māsa Marija Liepiņa – rakstniece.
1920. gadā 19. septembrī apprecējusies ar gleznotāju Oto Skulmi.
Meita Džemma Lija Skulme – gleznotāja, sabiedriskā darbiniece; mazdēls Juris Dimiters – scenogrāfs, gleznotājs.

Darbība tēlniecībā
1920. gadā pirmo reizi piedalās izstādē Latvijas telegrāfa aģentūras salonā Rīgā. Piedalījusies pieminekļu konkursos, veidojusi figurālas kompozīcijas, arī portretus.
1924. gadā piedalījusies Brīvības pieminekļa konkursā, kurā kopā ar Kārli Zāli dalījusi 1. un 2. vietu.

Piedalījusies 1928. gada Latvijas valsts 10 gadu jubilejas mākslas izstādē. 2., 3. un 4. Kultūras fonda izstādēs, 1939. gada atjaunotās Latvijas 5 g. jubilejas svētku mākslas izstādē, valsts rīkotās ārzemju izstādēs: 1933. gadā Oslo, 1934. gadā Maskavā un Ļeņingradā, 1935. gadā Briselē, 1936. gadā Varšavā, Krakovā, Helsinkos, Tallinā un Tartu, 1937. gadā Vīnē, Prāgā un Budapeštā, 1938. gadā Kauņā un Kopenhāgenā, 1939. gadā Parīzē un Londonā.

1934. gadā ieguvusi Kultūras fonda prēmiju.


Recepcija
Filmas
2009: "Marta Liepiņa-Skulme – avangarda amazone" (dokumentālā filma par Latvijas mākslas vēsturē pirmo sievieti – tēlnieci Martu Liepiņu-Skulmi. Jura Podnieka studija, režisore Laima Žurgina) (filmas fragments pieejams šeit)
2016: Rīga TV24 dokumentālā filma ciklā "Kas te tik laikmetīgs" – "Rīgas mākslinieku grupa. Marta Liepiņa-Skulme" (filmu skatīt šeit)

Izstādes
1969. gadā piemiņas personālizstāde
1989. gadā izstāde "Marta Skulme. Tēlniecība. Oto Skulme. Glezniecība" Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
2009. gadā izstāde Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Baltajā zālē

Raksti
2009: apgādā "Neputns" iznākusi Gundegas Cēberes un Laimas Slavas sastādītā grāmata "Marta Liepiņa-Skulme", kurā ietverti Rutas Čaupovas, Ojāra Ābola, Džemmas Skulmes raksti par mākslinieci.

"Savdabīgi cilvēka problēmas parādās Martas Skulmes tēlniecībā. Portreta žanrs kā tāds M. Skulmes mākslā nav noteicošs. Tēlnieci vairāk saista figūru kompozīcijas. Tomēr vispārinātam galvas veidojumam un dažkārt arī portretiski konkrētam tēlam M. Skulmes daiļradē ir noteikta un būtiska vieta. Tēlniece dziļi un izjusti nojauš etniski tipisko cilvēkos un izceļ tēlā vispārcilvēciski nozīmīgo. Nevis indivīda raizes, viņa pašsajūta kādā noteiktā brīdī, arī ne modeļa raksturs vienīgi tā psiholoģiskajās izpausmēs, bet cilvēka esības pamats un pirmveids ir Martas Skulmes veidojumu lielā, iekšējā tēma.
Daiļrades sākuma posms Martai Skulmei, tāpat kā viņas laikabiedriem, ir saistīts ar tēlnieciski konstruktīvas loģikas principu apgūšanu un pārbaudi. [..] Tāpat kā E. Meldera un K. Zāles, arī M. Skulmes interesē par vienkāršiem un skaidriem izteiksmes līdzekļiem saskatāma latviešu tautas mākslas plastisko pamatprincipu atbalsošanās. M. Skulmes pieeju tēlnieciskajiem uzdevumiem, liekas, nosaka mazāk prāta apsvērumi, bet vairāk intuīcija. Intuitīva pieeja tiecas pie pirmavotiem. Daudz dzīvāk nekā, piemēram, Kārļa Zāles kompozīcijās Martas Skulmes konstruktīvajos darbos pārdzīvojam dabu un raksturu. Impulsīvāk parādās pirmatnējo posmu plastiskās kultūras iespaids. Martas Skulmes tēlniecība ir arī jutekliskāka. Šī īpašība pastiprinās brieduma posma darbos."
Ruta Čaupova. Monumentālais portrets. No: Portrets latviešu tēlniecībā. Rīga: Zinātne, 1981., 68. lpp.

"Radošās darbības sākumā pagājušā gadsimta 20.gados Marta Liepiņa-Skulme bija vienīgā sieviete-tēlniece līdzās, piemēram, Teodoram Zaļkalnam, Kārlim Zālem, Gustavam Šķilteram, Emīlam Melderim toreiz vēl nelielajā latviešu tēlnieku saimē – nacionālās skolas veidotāju lokā, kuri tālaika iespējām labu profesionālo izglītību ieguvuši Krievijā, iepazinuši un izvērtējuši Rietumeiropas mākslas sasniegumus un avangarda ievirzes. [..]
Mākslinieces plastiskā izjūta ir izteikti individuāla. Kaut arī nav noliedzams, ka jaunajai tēlniecei tuvas franču modernisma mākslā gūtas ietekmes, tomēr viņa pārliecinoši spējusi likt lietā aktuālos izteiksmes līdzekļu atradumus savās radošajās izpausmēs. 1920. gadu sākumā māksliniece strādājusi kubisma stilistikā. 30. gadu darbos formu risinājumi pamazām ieguvuši tektonisku skaidrību, monumentālu vispārinājumu, tajos tika izmantotas arī spraigas, raupjas faktūras, kuru meklējumos sasniegta liela nianšu dažādība. Nereti māksliniece jau pabeigtiem darbiem mainījusi sākotnējo kompozicionālo ieceri un, domājot par darbu realizēšanu bronzā, lielu vērību veltījusi ģipša patinēšanai. Imitējot iecerēto materiālu, tēlniecei izdevās veiksmīgi izmantot dažādus iespējamo notonējumu variantus."
LNMM būs skatāma tēlnieces Martas Liepiņas-Skulmes darbu izstāde (preses relīze). Delfi.lv, 02.04.2009.

Marta Liepiņa

1905
1905. gadā beigusi E. Šulca proģimnāziju.

1905–1907
Voldemāra Maldoņa Rīgas sieviešu ģimnāzija
Blaumaņa iela 26, Rīga
1905.–1907. gadā mācījusies Maldoņa ģimnāzijā Rīgā.

1907–1908
Kristīnes Apkalnes privātā sieviešu ģimnāzija
Raunas iela 7, Cēsis
1907.–1908. gadā mācījusies Apkalna ģimnāzijā Cēsīs.

1908–1909
Ludmilas Tailovas privātā ģimnāzija
Rīga
1908.–1909. gadā mācījusies Tailovas ģimnāzijā Rīgā, ko arī beigusi.

1909–1910
Rīga
1909.–1910. gadā mācījusies Rīgas mākslas skolā.

1912–1914
Kazaņas mākslas skola
Kazaņa
Mācījusies Kazaņas mākslas skolā, kurā vienu gadu nostrādājusi tēlnieka V. Bogatirjova vadībā.

1914–1918
Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skola
Sanktpēterburga
Mācījusies Ķeizariskajā mākslas veicināšanas skolā un tēlnieka L. Šervuda studijā Petrogradā.

1918
Maskava
Papildinājusies pie tēlnieka P. Bromirska Maskavā, kur tolaik bēgļu gaitās atradušies tēlnieces vecāki.

1922
Drēzdene
Studiju nolūkos apmeklējusi Drēzdeni.

1929
Berlīne
Studiju nolūkos apmeklējusi Berlīni.

1937
Parīze
Studiju nolūkos apmeklējusi Parīzi.

1918
Latvija
Kopā ar vīru Latvijā atgriezusies 1918. gadā.

1922–1939
Rīgas mākslinieku grupas biedre

1982
Skulmes
Mālpils novada "Skulmju" mājas pirmajā stāvā 1982. gadā iekārtota tēlnieces Martas Skulmes un gleznotāja Oto Skulmes piemiņas istaba, kurā aplūkojamas dažas abu mākslinieku piemiņas lietas un Martas darināto skulptūru atlējumi ģipsī.

07.01.1962
Rīgas Pirmie Meža kapi
Apglabāta Meža kapos.