Marija Galeniece

Dzimusi Pētera Liniņa un Annas Liniņas (dzimušas Bataragas) ģimenē kā piektais bērns. Brālis Kārlis Liniņš – agronoms, Barkavas lauksaimniecības skolas pārzinis.

1927. gadā apprecējusies ar botāniķi, profesoru Paulu Galenieku (1891–1962), kam bijusi otrā sieva. Pauls Galenieks vācu laikā atradies koncentrācijas nometnē. Otrā pasaules kara un pēckara gados rūpējusies gan par Paula Galenieka pirmo sievu Annu un viņas dēlu Imantu, gan saviem bērniem.
Divi bērni – meita Venta Galeniece (Smagare, 1928–2011), dēls Tālis Galenieks (1931–1945).

Pētnieciskā darbība
Specializējusies paleobotānikā, ģeobotānikā, purvu zinātnē. Ieviesusi Latvijā ģenētisko kūdras klasifikācijas shēmu, kūdras pētīšanā sāka lietot ziedputekšņu analīzes metodi, kas ļāva izsekot klimata pārmaiņām Latvijas teritorijā pēcledus laikmetā un ar tām saistīto purvu un mežu attīstībai. Vadījusi pirmās Latvijas veģetācijas (augāja) kartes sastādīšanu.

Piedalījusies Fenno-Baltijas augu ģeogrāfu konferencēs Igaunijā (Tartu, 1929; Kuresārē, 1935) un Somijā (Helsinkos, 1938). Līdz pat mūža nogalei regulāri piedalījusies Baltijas botāniķu ekspedīcijās-konferencēs.

Sagatavojusi šķirkļus un rakstus Konversācijas vārdnīcai, Lauksaimniecības leksikonam, Lauksaimniecības enciklopēdijai, Latvijas PSR mazajai enciklopēdijai.

Marijas Galenieces savāktais sūnu, ziedaugu un paparžaugu herbārijs glabājas LU Muzejā un LU Bioloģijas institūta Botānikas laboratorijas herbārijā.

"Marija Liniņa-Galeniece dzimusi 1890. gadā Mētrienes pagastā. Pēc vidējās pagasta un draudzes skolu beigšanas iestājās A. Ķēniņa ģimnāzijā, kuru beidza 1911. gadā. Pēc tam iestājās Pēterpils sieviešu augstākos dabaszinātņu kursos. Kara laikā bija spiesta studijas pārtraukt un pēc kara iestājās Latvijas Universitātes Dabaszinātņu fakultātē, kuru nobeidza 1921. gadā. Tūliņ pēc studiju beigšanas L. Ū. Lauksaimniecības fakultātes padome ievēlēja par asistenti pie prof. P. Nomala vadītās purvu un kūdras pētīšanas laboratorijas. 1925. gadā apmeklēja vairākas purvu pētīšanas iestādes Vācijā un starp citu kādu laiku strādāja Bavārijas purvu pētīšanas stacijā Minchenē. Botāniskos nolūkos apmeklējusi Itāliju, Austriju, Somiju un Zviedriju, kā arī mūsu tuvākās kaimiņu valstis.
1934. gadā pavasarī Mariju Galinieci Lauksaimniecības fakultāte ievēlēja par privātdocenti. Publicējusi vairākus zinātniskus darbus par Latvijas purviem un pēcledus laikmeta nogulumiem. Skaitās par biedri vairākās Latvijas un ārzemju zinātniskās biedrībās.
No 1927. gada precējusies ar privātdocentu P. Galenieku."
Anon. Marija Liniņa-Galeniece. Latvijas Akadēmiski Izglītoto Sieviešu Apvienības Ziņojumi, Nr. 17–18, 15.10.1934, 333. lpp.

"Pirms 100 gadiem Madonas apriņķa Mētrienas pagasta Rāksalu mājās, kuras atradās Teiču purva dienvidaustrumu atzarā, 18. novembrī 1890. gadā Annai un Pēterim Liniņiem piedzima piektais bērns – meita Marija. 30 ha lielajā saimniecībā Marijas bērnība pagāja latviešu zemniekiem raksturīgā vidē – katram bija savs darbs, pienākums un atbildība. Mētrienas pagastskolā, vēlāk draudzes skolā, tolaik jau strādāja četri skolotāji. Tas bija latviešu zemniecībai uzplaukuma periods, un varēja sākt domāt par meitas tālāku skološanu. Vidējo izglītību Marija ieguva A. Ķeniņa ģimnāzijā Rīgā. Pēc tam līdz 1918. gadam studēja Pēterpils Augstāko sieviešu kursu Dabaszinātņu fakultātē. Jau studiju gados viņa piepelnījās un trīs vasaras pavadīja tālajā Kazahstānā entomoloģiskajā (kukaiņu novērošanas) stacijā. Sākot ar 1920. gadu, Marija turpināja izglītību Latvijas Universitātes Dabas zinātņu fakultātē un reizē strādāja Zemkopības ministrijā purvu pētīšanas daļā, kuru vadīja nākamais profesors un vēlākais akadēmiķis Pēteris Nomals. Tā aizsākās abu zinātnieku mūžu ilgā sadarbība Latvijas purvu izpētē. Šajā laikā Latvijas botāniķu saimē kā spoža zvaigzne ienāca profesors Pauls Galenieks. Aizraujošas bija viņa lekcijas un ekskursijas dabā, kā arī stāsti par mūsu floras tagadni un tāltālo pagātni (paleobotāniku). 1927. gadā viņi nodibināja ģimeni.
Marija un Pauls Galenieki papildināja zināšanas ārzemēs: gan Upsalas universitātē, gan Bavārijā, gan Somijā. Veidojās radoši sakari ar Baltijas valstu botāniķu saimi. Marija Galeniece pirmā no Skandināvijas Latvijā pārveda putekšņu analīzes metodi. Izpētot ap 20 Latvijas purvu griezumus un sastādot putekšņu spektra diagrammas...
1934. gadā publicēts viņas nozīmīgākais darbs "Latvijas purvu un mežu attīstība pēcledus laikmetā". Šis darbs daudz citēts vēlāko autoru publikācijās. Viņa bija pirmā šīs metodes aizsācēja Latvijā un turpmāko līgumstrādnieču apmācītāja. Par šo darbu 1936. gadā viņa saņēma K. Barona prēmiju un docētājas zinātnisko nosaukumu."
K. Vanags. Marijas Galenieces piemiņai. Stars (Madona), Nr. 126, 23.10.1990, 2. lpp.Vairāk lasiet Ilonas Jepsenas sagatavotajā šķirklī: http://botany.lv/vesture/personibas/marija-galeniece/

bioloģe
docente
skolotāja
zinātniece

Marija Liniņa

Marija Liniņa-Galeniece

Mētrienas pamatskola
Mētriena
Mācījusies Mētrienas pamatskolā, draudzes skolā.

1911
Annas Ķeniņas meiteņu ģimnāzija
Tērbatas iela 15/17, Rīga
1911. gadā beigusi Rīgas A. Ķeniņas sieviešu ģimnāziju.

1911–1916
Pēterpils Bestuževa augstākie sieviešu kursi
Sanktpēterburga
Studēja Dabas zinātņu fakultātē. Pirmā pasaules kara laikā studijas pārtraukusi un atgriezusies Latvijā.

1920–1921
Latvijas Universitātes Matemātikas un dabas zinātņu fakultāte
Rīga
Pabeigusi savulaik Pēterpilī uzsāktās studijas Latvijas Universitātes Matemātikas fakultātē dabas zinātņu studiju virzienā.

1925
Minhene
1925. gadā stažējusies Vācijā Bavārijas purvu pētīšanas stacijā Minhenē.

1934
Zviedrija
1934. gadā stažējusies Zviedrijā Lauksaimniecības universitātē.

1935
1935. gadā aizstāvēja habilitācijas darbu "Latvijas purvu un mežu attīstība pēcledus laikmetā".

1937
Helsinku universitāte
Yliopistonkatu 4, Helsinki
1937. gadā stažējusies Somijā Helsinku universitātē.

Latvijas akadēmiski izglītoto sieviešu apvienība
Rīga
Biedre, vairākkārt ievēlēta apvienības valdē par biedrzini un priekšsēdētājas biedri – saimniecības lietu pārzini.

Fenno-Baltijas augu ģeogrāfu apvienības biedre

Internacionālās akadēmiski izglītoto sieviešu apvienības biedre

Mālpils Zemkopības un meliorācijas muzejs
Mālpils pilsmuiža
Mālpils meliorācijas muzeja sabiedriskā aktīviste

1930
1930. gadā no Izglītības ministrijas iecelta par Latvijas pārstāvi Amerikas Sieviešu ģeogrāfu apvienībā (The Society of Women Geographers).

1952
No 1952. gada bijusi Vissavienības Botāniķu biedrības Latvijas nodaļas biedre.

Mētriena
Mētrienā Marijai Galeniecei uzstādīts piemiņas akmens.

1913–1916
Turgaja
Studiju gados trīs vasaras strādājusi Krievijas impērijas Zemkopības departamenta Turgajas apgabala (tagad Kazahstānā) entomoloģiskajā stacijā.

1917–1919
Mētrienas pamatskola
Mētriena
Pirmā pasaules kara laikā atgriezusies Latvijā, strādājusi vecāku saimniecībā un Mētrienas skolā.

1919–1920
Rēzekne
1919. un 1920. gadā strādājusi Rēzeknes tautas izglītības komisariāta skolu daļā.

1920–1922
Zemkopības ministrija
Rīga
Paralēli studijām Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē strādāja par botāniķi Zemkopības ministrijas Purvu pētīšanas nodaļā.

1922–1935
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Pēc studijām Latvijas Universitātē kļuva par tās mācībspēku. 1922. gadā ievēlēta par asistenti Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātē Purvu un kūdras izmantošanas katedrā.

1935–1955
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
1935. gadā ievēlēta par docenti. Lasīja lekcijas vispārējā botānikā un purvu botānikā.

1944–1953
Latvijas Valsts universitāte (1940–1941, 1944–1958)
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Latvijas Valsts universitātes Lauksaimniecības fakultātes Purvu ekspluatācijas katedras vadītāja. Lasījusi lekcijas vispārīgā botānikā, PSRS veģetācijā, purvu zinātnē. 1946. gadā Marijai Galeniecei uz esošo publikāciju pamata piešķirts bioloģijas zinātņu kandidāta grāds un izsniegts docenta diploms.

1954–1963
Latvijas PSR Zinātņu akadēmija
Latvijas Zinātņu akadēmija
No 1954. līdz 1963. gadam vecākā zinātniskā līdzstrādniece LPSR ZA Bioloģijas institūta Dabas resursu atjaunošanas kompleksās pētīšanas sektorā (vēlāk — Botānikas laboratorijā). Vadīja Latvijas veģetācijas (augāja) kartēšanas grupu.

1920–1930
Brīvības iela 88, Rīga
20. un 30. gados namā Brīvības ielā 88 dzīvoja LU docenti Pauls Galenieks un viņa dzīvesbiedre Marija Galeniece-Liniņa.

1929–1984
Rozītes
No 1963. gada bija pensionāre; netālu no Baldones Galenieku ģimene 1929. gadā iegādājās mājas "Rozītes", kur iekārtoja prof. P. Galenieka dendroloģiskos stādījumus.

1936
Krakova
1936. gadā piedalījusies pasaules akadēmiski izglītoto sieviešu kongresā Krakovā.

11.1984
Rīgas Pirmie Meža kapi
Apglabāta līdzās savam pāragri mirušajam dēlam Tālim un vīram Paulam. Kapavietā uzstādīts piemineklis – sievietes skulptūra.