Margarita Stāraste

Dzimusi Jāņa un Lilijas Barviku ģimenē. Viņas māte Lilija cēlusies no Cēsu puses, viņas asinīm bijis lībiešu piejaukums. Vecāsmātes tēvs pat runājis lībiski. Savukārt tēvs Jānis Barviks nācis no Zemgales puses, no Rupuļu ciema, kas atrodas netālu no Grenstāles robežpunktu. Tēvs ar bagāta onkuļa palīdzību Vācijā, Hallē izstudējis par agronomu. No Halles viņš devās strādāt uz Maskavu, Krievijā, jo tur saņēma izdevīgu darba piedāvājumu. Savukārt Margaritas Stārastes māte devusies uz Maskavu strādāt par guvernanti kādā ģimenē. Vecāki iepazinušies Maskavā un peļņas nolūkos devušies uz Krievijas vidieni, kur Vladimirā piedzima Margarita. Kad meitenei bija četri gadi, ģimene atgriezās Latvijā.
Māte vēlējās Margaritai Stārastei praktiskāku profesiju, piemēram, zobārste, bet tēvs Jānis Barviks, pats nepiepildījis sapni kļūt par mākslinieku, rosināja un sekmēja šai ceļā iet savu meitu. 1941–1969: laulība ar koktēlnieku Kārli Stārastu, lai gan abi neoficiāli jau šķīrušies 1950. gadā (līdz 1943. gadam Margarita Stāraste-Barvika). Laulībā dzimusi meita meita Lilita Maija Klinkerte.
1993–2000: laulība ar nīderlandieti Gerritu Bordeveiku (Gerrit Bordewijk), dzīvojusi Ēldē, Nīdelandē. Ar Gerritu Bordeveiku iepazinusies jau 1937. gadā starptautiskajā vasaras koledžā Zviedrijā.

Darbība literatūrā
Kopš 1937: piedalījusies izstādēs.
1942: pirmās ilustrētās bērnu grāmatas ar pašas tekstu – "Balti tīri sniega vīri", "Ziemas grāmata".
Rakstījusi scenārijus TV.


Darbība vizuālajā mākslā
No 20. gadsimta 50. gadu otrās puses Margarita Stāraste ražīgi darbojusies grāmatu grafikā, ilustrējusi Dzidras Rinkules - Zemzares, Jāzepa Osmaņa, Žaņa Grīvas u. c. rakstnieku darbus bērniem – visvairāk literārās pasakas un dzejoļus.
Ierosmi ilustrācijām sniegusi daba, bērnu iemīļotas rotaļlietas, tradicionāli brīnumpasaku tēli. Vārds un zīmējums veido nedalāmu vienību ar lielu mīļumu un labestīgumu piepildītajā Margaritas Stārastes pasaku pasaulē.
Veidojusi leļļu skices un dekorācijas teātra izrādēm
1961: "Meža bērni" Latvijas PSR Leļļu teātrī.
1959: "Pelēkais namiņš" Latvijas PSR Leļļu teātrī.
1957: "Pauks un Šmauks" Jaunatnes teātrī.

Pagodinājumi
2014: Latvijas Pasts rīkoja Margaritas Stārastes 100 gadu jubilejai veltītās aploksnes speciālo zīmogošanu.
2010: aizsākta Margaritas Stārastes balvas pasniegšana.
2004: Margarita Stāraste bija autore Latvijas Pasta izdotajām Ziemassvētku sērijas pastmarkām.
1994: tika izdota Margaritai Stārastei veltīta pastmarku sērija "Margaritai Stārastei 80" (tajā ietilpstošās trīs pastmarkas ar savu grāmatu tēliem veidoja pati jubilāre).

"Viņa spējusi radīt pati savu pasauli – saulainu, košu, pārsteigumu un briesmu pilnu, taču ārkārtīgi labu un drošu. Šajā pasaulē darbojas vairāki svarīgi likumi, taču viens galvenajiem – acis turēt plaši ieplestas, brīnīties par visu un vienmēr. Viņas kartēs svarīgākais ir nevis robežas, bet takas – ikviens ceļš ved uz satikšanos ar kaut ko jaunu. Stārastes zīmēto zvēriņu, vīriņu, lellīšu un ķiparu attieksme pret neizprotamo ir tik tīra un iedvesmojoša, ka to spēj saprast un pieņemt par savu ikviens, kas reiz bijis bērns. Arī ja paši kautrējamies to atzīt, Stārastes zīmējumi ir viens no ietekmīgākajiem mūsu kolektīvās zemapziņas arhetipiem, kas uzaudzinājis ne vienu vien latviešu paaudzi ar visām mūsu bailēm, bažām, priekiem un cerībām."

Šlāpins, Ilmārs. Margarita Stāraste. laligaba.lv, 2014.
"Vairākām mazo lasītāju paaudzēm viņas darbi ir bijuši kā pārsteigums un kā atklāsme, ar tiem bērni sev atklājuši lielo pasauli, uztvēruši dabas krāšņumu un burvību. Ar Margaritas Stārastes pasakām, ar viņas alegoriskajiem pasaku tēliem – ar runājošiem kokiem un dzīvniekiem, ar smaidošajām puķēm un sauli mākoņmaliņā bērni mācījušies pazīt un sākt izprast dabu un tās parādības, kokus, augus, mājdzīvniekus, zvērus un kukaiņus. Bērnus piesaista un apbur viņas Dižmežs un Gundegu pļava, viņiem mīļi ir Margaritas Stārastes "balti tīra sniega vīri", jokainie pintiķi, rūķis Labrencis, Zīļuks, Miega malējs un miega vilcējas zilās pelītes, lācēni Čips un Čaps, laimes sēkliņas meklētāja Zeltīte, kā arī nešpetnais rūķu dēlēns Knīpucis."

Osmanis, Jāzeps. Priekšvārds. Brīdaka, Lija. Mūžs kā pasaka. Rīga: Annele, 2004, 5. lpp.

Barvika

Bordeveika

Natālijas Draudziņas ģimnāzija
Ģertrūdes iela 32, Rīga

Rīgas pilsētas 8. pamatskola
Rīga

Valda Zālīša pirmā pamatskola
Kalpaka bulvāris 8, Rīga

1929–1933
Rīgas pilsētas 3. ģimnāzija
Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga

1933–1941
Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Mācījusies Vilhelma Purvīša dabasskatu glezniecības meistardarbnīcā pie Konrāda Ubāna, Jāņa Kugas un Vilhelma Purvīša.

1952
Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Grafikas nodaļa.

1964–1990
LPSR Mākslinieku savienība
Biedre.

1990–2014
Latvijas Mākslinieku savienība
11. novembra krastmala 35, Rīga
Biedre.

1991–2014
Latvijas Rakstnieku savienība
Lāčplēša iela 48/50 – 12
Biedre.

1992–2000
Ēlde

Rīgas Pirmie Meža kapi
Mākslinieku kalniņš.