Luīze Veinberga

05.06.1882 – 21.12.1970

Luīze Veinberga (1882–1970) – skolotāja. Strādājusi par vācu valodas skolotāju Voldemāra Maldoņa Rīgas sieviešu ģimnāzijā, 1. Rīgas Valsts ģimnāzijā un Natālijas Draudziņas ģimnāzijā. Starp viņas audzēknēm bijušas komponiste Lūcija Garūta un teātra kritiķe Paula Jēgere–Freimane.

Dzimšanas laiks/vieta

05.06.1882
Rīga

Miršanas laiks/vieta

21.12.1970
Rīga

Citātu galerija

Manai pirmajai klases audzinātājai Luīzei Veinbergai

Pilnas saules pielijušas
Labās, gaišās bērnu dienas,
Kad zem Jūsu paspārnītes
Augu mīļās skolas sienās.
Paldies Jums par labo, gaišo,
Visai dzīvei līdzi doto!
Dziļi, dziļi dārgu turu
Jūsu tēlu iemīļoto...

Lūcija Garūta. Skolotāju Avīze, Nr. 21, 24.05.1972.


"Maldoņa ģimnāzija ieguva ātru slavu latviešos. Direktors Maldonis centās jaunajai skolai piesaistīt cik vien iespējams latviešu mācības spēkus. Un kas tas jaukākais – viņš bija pratis aplasīt latviešu jaunavas – vienu skaistāku par otru, kas tikko stājušās darbā kā jaunas skolotājas, un iedēstīt tās kā ziedošu puķu dārzu jaunajā skolā. Jau pārbaudījumu laikā Irīda bija tās novērojusi, katru savādāku. Kad Maldonis pats eksaminēja latviešu valodā, viņam asistēja pavisam jauniņā kautrā Milda Jaunzeme, kas slēpa smaidu, kad meitenes stāstīja par Apsīšu Jēkabu – viņas tēvu. Krievu valodā eksaminēja maigi sārta zeltmate, viegla kā cielaviņa – kā meitenes vēlāk viņu arī savā starpā saukāja — Marija Stalbova, kas drīz kļuva Viktora Eglīša kundze. Ģeogrāfiju prasīja maza, ņipra, labsirdīga skolotāja Martinsona jaunkundze – dziedones Edītes Martinsones-Efertes māsa. Rēķināšanas pārbaudē Irīda sastapās arī ar jauku paziņu – cildeni slaido Mariju Deidera jaunkundzi, kas pirms dažiem gadiem bija jau bijusi viņas skolotāja Torņkalna skolā; viņa drīz kļuva Emīla Dārziņa kundze. Vācu valodai aicinātā jaunā Luize Veinberga krāšņoja kā tumši sarkans rožu zieds pirmā plaukumā; rāmā skaistumā ziedēja roku darbu skolotāja Burkeviča jaunkundze. Viena par otru daiļāka, šīs jaunās izglītotās latvietes bija jaunajai ģimnāzijai reizē kodols un rota."

Jēgere–Freimane, Paula. Kas zina – kas zvaigznēs rakstīts. Laiks, Nr. 89, 06.11.1965.

"Marija Dārziņa būtībā bija gaiša personība. No viņas izstaroja labestība un viņai bija retā spēja domāt par cilvēkiem tikai labu un nesavtīgi priecāties par citu panākumiem. Dziļa mīlestība viņu saistīja ar brāli un vēlāk ar brāļa sievu Mildu: gandrīz mūža draudzība ar kollēgu Maldoņa ģimnāzijā Luīzi Veinbergu un tās jaunāko māsu Emīliju. Vasarās Murjāņos īsti atplauka draudzības un siltas sievišķības gaisotne. Jau gadiem vasaras mītni tur īrēja Veinbergu jaunkundzes, vēlāk arī aktieris Teodors Lācis ar kundzi. Arī Amerikas svešumā Marija Dārziņa atmiņās dzīvo pa Murjāņiem un raksta man: "Tagad pavasari es dzīvoju pa Murjāņiem, redzu, kā māmulīte līkājas un rušinās gar zemeņu dobēm, noeju pa taciņu gar Lojas krastu uz Gaujas smiltīm sauļoties, sēdu ar Veinbergu Mī un Lo verandā, ceptu ābolu pannu vidū uz galda, Lollija lasa ko priekšā (mēs pavasarī arvienu izvēlējāmies kopīgi vasaras lasāmo vielu), Mī un es šujam kaut ko."

Jēgere–Freimane, Paula. Kas zina – kas zvaigznēs rakstīts. Laiks, Nr. 93, 20.11.1965.

Saiknes

Lūcija Garūta - Skolniece
Marija Dārziņa - Draudzene
Paula Jēgere-Freimane - Skolniece

Nodarbes