Lidija Pērļupe
16.02.1904 – 08.08.1962
Lidija Pērļupe (1904–1962) – rakstniece, literatūrkritiķe un zinātniece. Pazīstama ar daiļdarbiem bērniem un jaunatnei. Populārākie darbi ar detektīvelementiem – grāmatas "Ludis dodas pasaulē (1937) un "Priekšpilsētas noslēpums" (1938; piedzīvojis vairākus atkārtotus izdevumus). Dzīves nogalē pievērsusies reliģiskām tēmām, ko skārusi romānā Zaļojošais zars" (1961). Otrā pasaules kara nogalē emigrējusi uz Vāciju, vēlāk Amerikas Savienotajām Valstīm.
Dzimšanas laiks/vieta
16.02.1904
Rīga
Miršanas laiks/vieta
08.08.1962
Čikāga
Nāves iemesls – ļaundabīgs audzējs.
Personiska informācija
Uzvārdu – Perlbaha – latviskojusi uz – Pērļupe.
Profesionālā darbība
Lidijas Pērļupes īsproza, apceres par literatūru, recenzijas publicētas vairākos trimdas periodiskajos izdevumos. Viņa rakstījusi pamatā literārus darbus bērniem un jauniešiem, kuros parasti intriģējošs
sižets un spilgti raksturi.
Pēc ieceļošanas ASV piedalījās baltu filologu kopā Čikāgā.
Grāmatās izdotie darbi
1937: pirmais romāns "Ludis dodas pasaulē".
1938: stāsts "Priekšpilsētas noslēpums".
1961: romāns "Zaļojošais zars".
1962: stāstu krājums "Putns čaulā".
Citātu galerija
"Vērīgu skatu rakstniece sekoja bērnu izdarībām, mazo priekiem un bēdām. Rūpīga un pamatīga pēc dabas, Lidija Pērļupe nerakstīja, pirms tā nebija iepazinusies ar aprakstāmo vielu. Sevišķi daudz darba pielikts pēdējam stāstu krājumam "Zaļojošais zars", kurš ar prof. K. Kundziņa ievadu iznāca Sējēja apgādā 1961. gadā. Dziļi reliģiozā rakstniece šeit ņēmusi vielu no seno kristiešu dzīves. Ilgi pirms darba pabeigšanas viņa apstaigājusi bibliotēkas un archīvus, pētot laikmetu, par kuru stāstos iet runa. Dziļa cilvēcība un tuvākā mīlestība apgaro šo darbu."
Ķezbers, K. Lidija Pērļupe aizsaulē. Latvija Amerikā, Nr. 64, 1962, 15. aug., 5. lpp.Kā cīrulītis bijāt dzidri jauna,
Kad Rīgā dienas sākt un aizvadīt
Bij lemts — un smaids, kas Jūsu mīļā sejā plauka.
Bij tāds, kas, katram lika atsmaidīt.
Gan mazas esejas, gan stāsts, pilns dēku,
Bet cēlā noskaņā, dots jaunatnei.
Jau vecie sveica Jūs kā jaunu spēku.
Jūs smaidījāt sev, dzīvei, nākotnei.
Drīz akmens saltumā bij dienu vija;
Jums prāts bij gaišs pat gadā baigajā.
Tad — jāizklejo divas trimdas bija,
Gan Hamburgā, gan skolā Čikāgā.
Skaļš tur. Bet klusat Jūs. Vai piekususi ?
Vēl smaidāt? Neteikto vēl gribat teikt?
Jau zinu: sirds Jums Dievu atradusi.
Es, noliekdamies, varu Jūs vien sveikt.
Ērmanis, Pēteris. Lidijai Pērļupei. Laiks, Nr. 15, 1954, 20. febr., 3. lpp.
Saiknes
Elza Margarēta Jende - Mātesmāsa
Katrīna Einberga - Vecāmāte
Dzimtais vārds
Perlbaha
Emigrē
Čikāga
1944
Lībeka
Darbavieta
Baltijas Universitāte
Pinneberga
Rūjienas ģimnāzija
Rīgas iela 30, Rūjiena
Latviešu valodas skolotāja.
Izglītība
1922–1931
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Beigusi studijas Filoloģijas un filozofijas fakultātē; studiju virziens: baltu filoloģija.
1922
Rīgas pilsētas 2. ģimnāzija
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
1922: beigusi mācības.