Lidija Hofmane-Grīnberga
12.09.1898 – 1983
Lidija Hofmane-Grīnberga (1898–1983) – pirmā nozīmīgā arhitekte Latvijas arhitektūrā. Funkcionālisma un modernisma pārstāve Latvijas arhitektūrā. Projektējusi vairāk nekā 180 dzīvojamās ēkas un vairākus daudzdzīvokļu namus. 20.–30. gados pēc viņas projektiem būvētas Jumpravas, Aizkraukles, Lāčplēša, Dzērbenes, Neretas, Žagaru u. c. dzelzceļa staciju ēkas, izstrādājusi Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas pārbūves projektu (1926). Latvijas Akadēmiski izglītoto sieviešu apvienības un Latvijas Arhitektu biedrības biedre.
Dzimšanas laiks/vieta
12.09.1898
Rīga
Miršanas laiks/vieta
1983
Personiska informācija
Tēvs Pavels.
1926. gada 21. martā apprecējusies ar savu studiju biedru, arhitektu Alfrēdu Otto Johanu Grīnbergu (1893–1940).
Ģimenē pavisam četri bērni, to vidū dēls Gregors (dzimis 1930. gada 13. augustā), meitas Ursula un Renāte (dzimušas 1932. gada 3. augustā).
Profesionālā darbība
Darbība arhitektūrā
Savu karjeru arhitektūrā sākusi Dzelzceļu virsvaldē. Pēc Lidijas Hofmanes-Grīnbergas projektiem 20.–30. gados būvētas Jumpravas, Aizkraukles, Lāčplēša, Dzērbenes, Neretas, Žagaru u. c. dzelzceļa staciju ēkas. Projektējusi vairākas divstāvu dzīvojamās ēkas dzelzceļa ierēdņu kolonijai Gulbenē (1925–1926) un izstrādājusi Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas pārbūves projektu (1926).
Vēlāk atvērusi savu privāto arhitektūras biroju. Tikai divām sievietēm līdz Otrajam pasaules karam piederēja privātie arhitektūras biroji – L. Hofmanei-Grīnbergai un Elzai Melderei-Ziemelei. Hofmane-Grīnberga projektējusi vairāk nekā 180 dzīvojamās ēkas un vairākus daudzdzīvokļu namus, piemēram, daudzstāvu daudzdzīvokļu namus Brīvības ielā 161 (1934) un Krišjāņa Valdemāra ielā 97 (1937). Trīs Hofmanes-Grīnbergas projektētie nami – Kārļa Vatsona ielā 2 (1934), Meža prospektā 52 (1931) un 74 (1932) iekļauti vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļu sarakstā, tiem raksturīgas vienkāršas, kubiskas aprises.
Ieguvusi 2. godalgu par Meža kapu vārtu projektu.
Nodarbes
Dzimtais vārds
Lidija Hofmane
Papildu vārdi
Lydia Hoffman-Grünberg
Izglītība
Rīga
Beigusi septiņu klašu Rīgas Lihtarovičas sieviešu ģimnāziju.
1914
Rīgas Politehniskais institūts
Raiņa bulvāris 19, Rīga
1914. gadā uzsākusi studijas Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras fakultātē.
01.10.1918–30.1.1919
Baltijas Tehniskā augstskola
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Uzņemta kā hospitante.
07.10.1919–25.1.1924
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Studējusi Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātē. Ar 1924. gada 25. janvāra lēmumu piešķirts arhitekta grāds.
Darbavieta
Laikraksts "Latvijas Dzelzceļnieks"
Tūlīt pēc studijām strādājusi kā arhitekte Dzelzceļa virsvaldē.
1924
Pulkveža Brieža iela 7, Rīga
Pirms 1924. gada strādājusi arhitekta Arnolda Maidela privātajā arhitektu birojā kā palīdze. Birojs atradās Maidela dzīvoklī Pulkveža Brieža ielā 7-5.
Dalība organizācijās
Latvijas Arhitektu biedrība
Latvijas arhitektu biedrības biedre
Latvijas akadēmiski izglītoto sieviešu apvienība
Rīga
Darbojusies Latvijas Akadēmiski izglītoto sieviešu apvienībā.
Rigasche Architekten Verein biedre
Dzīvesvieta
1939
Augsburga
1939. gadā Lidija Hofmane-Grīnberga kopā ar vīru Alfrēdu Grīnbergu repatriējās. Viena no pēdējām zināmajām dzīvesvietām – Augsburga.