Eleonora Upatniece

3 bildes

28.10.1893 – 01.08.1980

Eleonora Upatniece (1893–1980) – bērnu un jauniešu psiholoģe. Akadēmisko izglītību ieguvusi Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātē, kur atklājusi interesi par bērnu psiholoģiju un audzināšanu. Strādājusi Defektīvo bērnu skolā, ko pārveidojusi par Rīgas pilsētas psihotehnikas un arodizvēles institūtu. Darbā iegūtās atziņas publicējusi grāmatā "Mazbērnu un bērnu garīgā audzināšana" (Tautas Palīdzība, 1943). Rakstījusi referātus par pašizstrādāto veseluma metodi lasītprasmes mācīšanā, par bērna attīstību, par klusuma perioda, priekšpubertātes un pubertātes attīstības posmiem un par bērna jūtu attīstību, kas ieskaņoti skaņu lentēs pašas autores lasījumā. Trimdā audzinātājas darbs vairāk izpaudies, rakstot periodiskajos izdevumos – laikrakstos un skolotāju un vecāku žurnālā "Trimdas skola", kā arī piedaloties skolotāju konferencēs. Viena no galvenajām profesionālajām atziņām – pirmais svarīgākais solis bērna mācīšanā ir lasīt prasmes apgūšana, jo no tā atkarīgs, vai bērns ieaugs latviešu kultūrā. Sastādījusi ābeci un pirmo lasāmo grāmatu "Avotiņš" (LNAK izglītības nozare, 1975), kuru ilustrējis viņas mazdēls Arnolds Lēlis. Profesionālā darba nozīmi un panākumus apliecina Latvijā piešķirtais Triju zvaigžņu ordenis un Ziemeļamerikas latviešu kultūras fonda un ALA piešķirtie goda diplomi.

Dzimšanas laiks/vieta

28.10.1893
Valmieras novads
Dzimusi Sprēstiņu pagasta ''Baikās'' saimnieka ģimenē.

Miršanas laiks/vieta

01.08.1980
Vašingtona
Pēdējo dzīves gadu nodzīvojusi pie meitas Mirdzas Lēles Vašingtonas priekšpilsētā Betezdā, Amerikas Savienotajās Valstīs, kur arī devusies mūžībā.

Personiska informācija

Laulībā ar vīru Kārli Upatnieku piedzimusi meita Mirdza un divi dēli – Juris un Ojārs.

1893: dzimusi Valmieras apkārtnē. Agrā bērnībā ģimene pārcēlusies uz Valmieru, kur tēvam piederējuši vairāki saimnieciski uzņēmumi.
1908: tēva nāves dēļ jau piecpadsmit gadu vecumā nācies strādāt par privātskolotāju, lai finansiāli palīdzētu uzturēt ģimeni.
1912: pēc Valmieras ģimnāzijas beigšanas devusies uz Krieviju, kur strādājusi par mājskolotāju muižnieka ģimenē.
1913: iestājusies Kijevas Funduklejeva ģimnāzijas pedagoģiskajā klasē. Skolu pabeigusi ar izcilām sekmēm, kā arī ar tiesībām mācīt krievu, vācu un franču valodu.
1914: atgriezusies Latvijā, sākumā strādājusi par mājskolotāju barona Maideļa ģimenē, bet pēc tam Dikļu draudzes skolā.
1916: mātes nāves dēļ ar brāli nācies uzņēmties trīs jaunāko māsu audzināšanu un skološanu.
1917: ar trim māsām devusies bēgļu gaitās uz Tomsku, Krieviju, kur strādājusi par skolotāju latviešu bēgļu skolā.
1920: atgriezusies no bēgļu gaitām un sākusi strādāt Valmieras 1. pamatskolā.
1921: sākusi mācības Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātē, sevišķi interesēdamās par bērnu psiholoģiju un audzināšanu. Pastiprinātu ineteresi izrādījusi par psiholoģijas lekcijām, kuras lasījis Šveices profesors Ernests Šneiders.
1924: uzsākusi darbu psihiatra Dr. M. Moellera dibinātajā Defektīvo bērnu skolā. Strādājusi pie pedagoģiskās psiholoģijas pētījumiem, kas kļuva par viņas dzīves aicinājumu un piepildījumu.
1944: devusies trimdā uz Vāciju. Vēlāk pārcēlusies uz Amerikas Savienotajām Valstīm.

Profesionālā darbība



Grāmatas
1943: "Mazbērnu un bērnu garīgā audzināšana" (Tautas Palīdzība).
1975: ābece un pirmā lasāmā grāmata "Avotiņš" (LNAK izglītības nozare).

Saiknes

Dzimtais vārds

Jēgere

Izglītība

Valmieras ģimnāzija
Valmiera
Mācījusies Valmieras ģimnāzijā.

1913–1914
Kijiva
Mācījusies Funduklejeva ģimnāzijas pedagoģijas klasē, kuru beidzot ieguvusi skolotājas tiesības mācīt krievu, vācu un franču valodu.

1921–1927
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Nepabeigtas studijas Filoloģijas un filozofijas fakultātē; studijas virziens: romāņu filoloģija.

Darbavieta

1920
Valmieras pilsētas 1. pamatskola
Rīgas iela 42, Valmiera
Skolotāja Valmieras 1. pamatskolā.