Austra Ozoliņa–Krauze

4 bildes

13.12.1890 – 11.07.1941

Austra Ozoliņa–Krauze (1890–1941), publiciste, diplomāte un rakstniece. Studējusi jurisprudenci un filozofiju Bernes universitātē. 1. pasaules kara laikā dzīvojusi Šveicē, aktīvi iesaistījusies sabiedriskajā un politiskajā darbā. Publicējusi rakstus periodikā un vairākas brošūras vācu un franču valodā par latviešu tautu, tās vēsturi un likteni Krievijas un Vācijas impēriju sadursmē. Pēc Latvijas valstiskuma dibināšanas, strādājusi diplomātiskajā dienestā. No 1921. līdz 1935. gadam dzīvojusi Rīgā, izdevusi satīrisku žurnālu "Ho–Ho!", bijusi žurnālu "Норд-Ост" un "Informators" līdzstrādniece. Publicējusi stāstus žurnālā "Domas", satīrisku romānu "Virpuļu durvīs" (1929). Sarakstījusi lugas "Katrīna" (1930), "Kira grib spēlēt karu" (1932) un "Marija Vaļevska" (kopā ar aktrisi Mariju Leiko, 1934). Sava laika kritikā viņas darbi vērtēti neviennozīmīgi – gan kā vērienīgi un novatoriski izvēlētās tēmas un ieceres ziņā, gan kā samāksloti, nelatviski, fragmentāri un saraustīti. No 1935. līdz 1940. gadam dzīvojusi Parīzē. 1941. gadā dzīvi beigusi pašnāvībā.

Dzimšanas laiks/vieta

13.12.1890
Rīga

Miršanas laiks/vieta

11.07.1941
Rīga

Personiska informācija

Dzimusi būvuzņēmēja Kārļa un Annas (dzimusi Kronberga) Ozoliņu ģimenē.
1907: beigusi V. Maldoņa meiteņu skolu Rīgā.
Beigusi sieviešu sociālās aprūpes skolu Berlīnē.
1910: apprecējusies ar lielrūpnieku Krauzi.
1912–17: studējusi tieslietas un filozofiju Berlīnes un Bernes universitātē.
1. Pasaules kara laikā dzīvojusi Šveicē, aktīvi iesaistījusies sabiedriskajā darbā, kopā ar Raini un Annu Rūmani–Ķeniņu nodibina Latvijas komiteju Šveicē, kas informēja Rietumeiropas sabiedrību par latviešu tautu, tās vēsturi un likteni Krievijas un Vācijas impēriju sadursmē. Par šiem jautājumiem publicējusi vairākus rakstus periodiskajos izdevumos un vairākas brošūras vācu un franču valodā.
1914–19: pašas dibinātā latviešu informācijas biroja "Pro Lettonia" vadītāja Bernē, Šveicē. Propogandējusi Latviju un latviešu tautu, Rietumeiropas laikrakstos publicējusi daudz rakstu par nacionāliem, politiskiem un kultūras jautājumiem.
1916–17: izdevuma "Latvji Ārzemēs" redaktore.
1919. augusts–novembris: Ārlietu ministrijas Preses nodaļas I šķiras sekretāre.
1919. novembris: pagaidu diplomātiskās pārstāvniecības Berlīnē informācijas biroja vadītāja. Arī Latvijas Sarkanā Krusta delegācijas locekle Vācijā.
1920. oktobris: birojs tiek likvidēts. Līdz 1920. gada decembrim bijusi padomniece pārstāvniecības dienestā.
1921–1935: dzīvojusi Latvijā.
1921. aprīlis: Iekšlietu ministrijas Politiskā apsardze uz aizdomu pamata par sadarbību ar komunistiem Berlīnē veica izmeklēšanu, kas rezultātus nedeva.
1922–24: izdevusi satīrisku žurnālu "Ho–Ho!"
1924–30: literārā žurnāla "Domas" redakcijas locekle.
1931–32: žurnāla "Nord-Ost" līdzstrādniece.
1932: žurnāla "Informators" redaktore.
1927, 1929, 1931: studiju nolūkos apceļojusi Beļģiju, Franciju, Vāciju, Itāliju, Austriju.
1932. augusts: piedalījusies starptautiskā pretkara kongresā Amsterdamā.
1935–1940: pastāvīgi dzīvojusi Parīzē.
No 1936: politiski kreisās "Baltijas tautu miera un brīvības aizsardzības komitejas" sekretāre.
1936–39: Spānijas pilsoņu kara laikā darbojusies Starptautiskajā pretfašisma komitejā un Spānijas palīdzības komitejā.
1940. augusts: padomju okupācijas laikā atgriezusies Latvijā.
1941. gada 11. jūlijs: dzīvi beigusi pašnāvībā.

Profesionālā darbība

1928: pirmā literārā publikācija – stāsts "Okeāna tvaikonī" žurnālā "Domas" (1.–3. nr.).

Literārā darbība
1929: romāns "Virpuļu durvīs"
1930: luga "Katrīna" (teātrī, 1930)
1932: luga – groteska "Kira grib spēlēt karu"
1934: vēsturiska luga "Marija Vaļevska" (sarakstījusi kopā ar aktrisi Mariju Leiko)


Recepcija
2020: Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā atklāta izstāde par Austru Ozoliņu-Krauzi "Kaislību varā".

Citātu galerija




Par romānu "Virpuļu durvīs" (Kultūras Balss, 1929)

"Romāns vispirms un galvenā kārtā pievilcīgs ar savu pilnīgi vīrietisko vielas uztveri. Izrādās, ka šī rakstniece aptver to pašu domas plašumu un izjūtu dziļumu un dažādību, ko vīrietis. (..) Drošu skatu viņa met modernās sociālās dzīves mutulī un iztver no turienes svaigu, līdz šim neaiztiktu vērtīgu vielu literāriskam veidojumam. Neviens latviešu rakstnieks vēl nav mēģinājis notēlot Krievijas emigranta – baltgvarda tipu (..) Romāna veidojumā vēl nav nosvērtas mākslinieciskas gatavības, viņa kompozīcija ir gabalaina, tipizējumi nervozi izlauzītām kontūru līnijām, tā drīzāk ir romāna skice, nekā pats romāns. Bet šī skice uzrāda spēcīgu, bagātu, augošu talantu.

A. U. Divi sieviešu romāni. Domas, Nr.10 (01.10.1928)
"Austra Ozoliņa–Krauze, kas droši vien šīs aprindas pietiekoši pazīst, ir uztvērusi daudz raksturīga, bet nav pratusi visur īsti cilvēciski pieiet saviem tēliem; tie drīzāk ir ķekataini sarži, zīmēti ar politiski kreisa karikatūrista zīmuli, nekā dzīvi cilvēki. Viņu rīcība pārāk bieži atgādina automātu kustības. Dziņas pēc naudas, ārēja goda, varas, stāvokļa un visādām baudām te ir galvenais dzinējspēks, un nevar liegt, šiem faktoriem ir tiešām milzīga nozīme nevien starptautisko slaistu, bet vispār cilvēku dzīvē, tomēr ārpus šiem faktoriem ir vēl citi, kas virza cilvēkus uz augšu: mīlestība, cēlums, personības apziņa, darbs, gara pilnības tieksme. Pirmie raksturo virpuļdurvju internacionālo sabiedrību, bet otrie mums pavērtu durvis uz patieso pasaules kultūru, kas arī tagadnē uzrāda krietnus dziļumus un augstumus. Ir labi, ka Austra Ozoliņa– Krauze pieiet šai dzīvei ar ironiju, nevis ar atzinīgu jūsmu kā Moriss Dekobrā, tomēr arī viņa netiek pāri baudu pasaules apdārzam. Vienīgais pozitīvais moments romānā – vieglā nēģeru idealizēšana – ir jau tik nodrāzts internacionālajā literatūrā, ka atstāj diezgan pliekanu un banālu iespaidu. Redzams, ka no savas tautas un zemes, no saknēm atrauts darbs paliekošas mākslas vērtības nevar sniegt. Rakstnieces stils ir manierīgs, ļoti mākslots, valodiski smags; daži gorgoniski teikumi top par tukšām frāzēm, piem.: "Nakts sapņojumu un jūras piemiglotā rīta saulē "Hotel de Paris" slīpētā stikla virpuļu durvis griezdamās mānīgi atspīdēja iepretējā kazino greznumu un tam paklātā apaļā apstādījumu laukuma košo dienvidniecību." (23. lpp.). Tamlīdzīgus piemērus varētu izrakstīt simtiem. Kompozīcija konstruēta pēc kinoscēnu principiem, spraiga, kustības pilna. Katrā nodaļā ir kāds centrāls notikums, ap kuru grupējas dažādi raksturīgi sīkumi. Romānu "Virpuļu durvīs" varētu it labi filmēt."

Jānis Veselis. Internacionālā literatūra. Daugava, Nr. 3, 1.03.1929.

"Vispirms, kaut arī pirmais romāns, tomēr mums nav darīšana ar iesācēju, bet rakstnieci. Atšķirība jau tematikā. Nav vis parastas mūsu rakstnieču pirmās mīlestības appoetizēšanas un nelaimīgas mājskolotājas autobiogrāfijas. "Virpuļu durvīs" internacionāls personāžs un apvids. Norisinās Monte Karlo spēļu ellē un priekš viņas durvīm. (..) Austra Ozoliņa–Krauze ar šo romānu tūlīt pievienojas interesantākajiem mūsu jaunajiem epiķiem. Viņas vēriens ļoti plašs, pat apskaužams. Domu bagātības ziņā šis romāns jāuzskata par sevišķu parādību. Verētu vēlēties vienīgi skaidrākus tēlus, aizrautīgāku stāstījumu ar attiecīgiem fabulas sarežģījumiem, pie tam – arī latviskāku izteiksmi."

P. Ķ. Austras Ozoliņas – Krauzes "Virpuļu durvīs". Trauksme, Nr. 4, 1.03.1929.

"Ozoliņas–Krauzes galvenais darbs daiļliteratūrā – satīrisks romāns "Virpuļu durvīs" (1929). Tas ir moderns, atsevišķiem spilgtiem triepieniem veidots īss romāns par krievu emigrantiem Francijā 1920. gados. Tajā asi kritizēta naudaskāre un kosmopolītisms."

Ilona Salceviča. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003.

Saiknes

Dzimtais vārds

Ozoliņa

Izglītība

1907
Voldemāra Maldoņa Rīgas sieviešu ģimnāzija
Blaumaņa iela 26, Rīga

1912–1917
Bernes Universitāte
Berne
Studējusi jurisprudenci un filozofiju.

1931–1932
Vācija
Vācijas Komunistiskās partijas institūta marksistiskā Strādnieku skola.

Dzīvesvieta

1912–1919
Šveice

1919–1921
Berlīne

1921–1935
Rīga

27.04.1921
Lāčplēša iela 23, Rīga
Dzīvoklis 3.

01.09.1922
Raiņa bulvāris 15

05.10.1922
Lāčplēša iela 23, Rīga

1935–1940
Parīze

1935
Poruka iela 20

1940
Rīga

Darbavieta

1914–1919
Berne
Latviešu informācijas biroja "Pro Lettonia" vadītāja.

1916–1917
Izdevuma "Latvji Ārzemēs" redaktore.

08.1919–9.1919
Latvijas Republikas Ārlietu ministrija
Berlīne
Preses nodaļas I. šķiras sekretāre.

09.1919–10.1920
Berlīne
Pagaidu diplomātiskās pārstāvniecības informācijas biroja vadītāja.1920. gada oktobrī birojs tiek likvidēts.

1922–1924
Žurnāls "Ho-HO"
Rīga
Izdevēja

1924–1930
Žurnāls "Domas"
Rīga
Redakcijas locekle

1931–1932
Rīga
Atbildīgā redaktore krievu valodā iznākošā komunistiskās ideoloģijas propagandas žurnālā "Nord–Ost" un tādā pašā latviski iznākošajā žurnālā "Informators".

1936–1940
Parīze
Politiski kreisās "Baltijas tautu miera un brīvības aizsardzības komitejas" sekretāre.

Ceļojums

1927
Beļģija
1927, 1929, 1931: studiju nolūkos apceļojusi Beļģiju, Franciju, Vāciju, Itāliju, Austriju.

1927
Francija
1927, 1929, 1931: studiju nolūkos apceļojusi Beļģiju, Franciju, Vāciju, Itāliju, Austriju.

1927
Vācija
1927, 1929, 1931: studiju nolūkos apceļojusi Beļģiju, Franciju, Vāciju, Itāliju, Austriju.

1927
Itālija
1927, 1929, 1931: studiju nolūkos apceļojusi Beļģiju, Franciju, Vāciju, Itāliju, Austriju.

1927
Austrija
1927, 1929, 1931: studiju nolūkos apceļojusi Beļģiju, Franciju, Vāciju, Itāliju, Austriju.

08.1932
Amsterdama
Piedalījusies starptautiskā pretkara kongresā Amsterdamā.