Alma Gobniece

02.04.1893 – 14.05.1982

Tulkotāja un skolotāja Alma Gobniece (1893–1982) bija pazīstama kā franču valodas skolotāja un tulkotāja, galvenokārt no zviedru un franču valodas. Viņas pirmos tulkojumus iespieda "Zelta Ābeles" apgāds, kura nosaukuma autore, uzvarot priekšlikumu konkursā, bijusi tieši Alma Gobniece, viņa tiek uzskatīta arī par apgāda līdzdibinātāju kopā ar Miķeli Gopperu. Studējusi Latvijas Universitātē, papildinājusies Grenobles un Sorbonas universitātē. Strādājusi Ārlietu ministrijā par ārzemju preses referenti un tulku. Daudzi 20.– 30. gados tapušie daiļliteratūras tulkojumi (Selmas Lāgerlēvas, Žila Verna, Andrē Moruā u.c. romāni) izdoti atkārtoti trimdā un Latvijā 20.gs. 90. gados. Franču valodā tulkojusi R. Zariņa rediģētos "Latvju rakstus", T. Zeiferta "Īso Latvijas vēsturi", E. Virzas "Izpostītā Latvija".

Dzimšanas laiks/vieta

02.04.1893
Limbaži

Miršanas laiks/vieta

14.05.1982
Hamburga

Personiska informācija

Pirmais vīrs pulkvedis Jānis Gobnieks (miris 1931). Otrais vīrs inženieris Elmārs Jūrmala. Meita Grietiņa.

Profesionālā darbība



Tulkojumi no zviedru valodas:

1924: S. Lāgerlēva "Nilsa Holgersona brīnišķīgais ceļojums ar meža zosīm"
1927: S. Lāgerlēva "Muntikanas teika"
1929: S. Lāgerlēva "Šarlote Lēvenšelde"
1936: S. Lāgerlēva "Svētā zeme"
1937: S. Lāgerlēva "Kristus leģendas"
1939: S. Lāgerlēva "Morbaka" (kopā ar E. Birznieku-Upīti).
Par šiem darbiem Gobniece apbalvota ar Zviedrijas Gustava Vāsas ordeni.
Daļa no šiem tulkujumiem ievietota S. Lāgerlēvas Kopotos rakstos.

Tulkojumi no franču valodas:

1926: E. Brio "Dzīvās (Jaunās) valodas pasniegšana"
1926: A. Dodē "Daiļā Niverniete"
1926: A. Lištanberžē "Mazais Trots"
1926: Ž. Verns "Ceļojums uz zemes centru"
1930: A. Moruā "Sirds klimati"
1935: A. Moruā "Laimes instinkts"
1934: G. de Purtaless "Šopēns"
1935: L. F. Rukets "Žanina un viņas lielais draugs"
1938: L. F. Rukets "Lielais baltais klusums"
1936: A. Fransuā "Silvestra Bonnāra noziegums"

Tulkojumi no vācu valodas:

1927: E. Heikinga "Nesaņemtās vēstules"
1926: H. Senkevičs "Caur tuksnesi" (1., 2. d.)
1927: B. Bjernsons "Meri"

Citātu galerija

"Kādā rudens pievakarē (1935) Rīgā, Meža parkā (Mātera iela 9) pie Kārļa Skalbes ieradās savādi ciemiņi: Miķelis Goppers ģenerāļa dēls un Alma Gobniece, pulkveža kundze. Viņi teica, ka nodibinājuši apgādu "ZELTA ĀBELE" un lūdza no Skalbes atļauju kā pirmo grāmatu izdot pasaku Zelta ābele. Grāmata miniatūrformata (8x 10 cm), sevišķi labā grafiskā apdarē. Apgāda simbolu "Zelta Ābele" un illustrācijas zīmējis Valdemārs Krastiņš, metiens 400 eks. Tā tas sākās. K. Skalbe šaubījās, vai tik mazu grāmatiņu kāds pirks, jo tolaik bija modē lielformāta grāmatas. Tas bija jauns pasākums latviešu grāmatniecībā. A. Gobniece teica, ka ieķīlāšot lombardā savas klavieres un M. Goppers tēva zelta "etviju"... Bija krietni vēls kad ciemiņi aizbrauca, sajūsmināti ka viss nokārtots. Apgāds "Zelta Ābele" sāka darboties un kļuva slavens ar gaumīgi, grafiski teicami iekārtotu apdari un vērtīgu grāmatu izdošanu. Tika pie aicināti izcilākie latviešu mākslinieki, kas deva grafisko rotājumu. Sevišķi rūpīgs darbs, kuru līdz mazākai detaļai veica pats apgāda īpašnieks. Latvijā paspēja izdot 135 grāmatas, kuras augstu pacēla grāmatu izdošanas mākslu. Apgāds "Zelta Ābele", ar orģinālo grāmatu zīmi, bija spēji kļuvis slavens. Latviešu grāmata ieguva augstu kvalifikāciju. Zēl, ka karš pārtrauca darbu. Trimdā, Zviedrijā, apgāds atsāka darbu ar Universālas bibliotēkas sērijas un prof. A. Spekes Latvijas vēstures izdošanu. Latviešu valodā (1948) un angļu valodā (1951). Šis ir pirmais Latvijas vēstures publicējums lielformātā. Nonākot tuvākā kontaktā ar izdevēju, dabūjām zināt, ka apgāda nosaukumu "Zelta Ābele" atradusi A. Gobniece. Esot bijis savākti kādi 320 priekšlikumi, gan no filologiem, gan intelektuāļiem. Uzvarējusi "Zelta Ābele"."

Roberta Legzdiņa atmiņu skice "Zelta ābele uzvarēja". Laiks, Nr.65 (14.08.1982)

"1990. gadā saskaņā ar Selmas Lāgerlēvas testamenta noteikumiem, t. i., piecdesmit gadus pēc nāves, tiek atvērts viņas apjomīgais vēstuļu archīvs: starp dau dzajiem korespondentiem no visas pasaules ir arī divi latviešu literati - Kārlis leviņš un Alma Gobniece. Alma Gobniece - pirmā zviedru rakstnieces tulkotāja tieši no oriģinālvalodas ("Nilsa Holgersona brīnišķīgā ceļojuma" saīsināts variants 1924. gadā), un arī viņas līdzdarbība "Grāmatu Draugā" aizsākās tajā pašā 1929. gadā ar autora atļauju tulkota romāna "Šarlote Lēvenšelde" (1925) publicējumā. Bet īpašas, atsevišķas sarunas vērts ir Selmas Lāgerlēvas Kopotu rakstu izdevums 15 sējumos (1937-1939) ar labvēlīgu pašas rakstnieces iesaistīšanos, kā tas darīts zināms "Grāmatu Drauga" reklāmas lapā: "Kopotu rakstu izdevumā uzņemti visi rakstnieces darbi, un tie turpmāk vairs neparādīsies citos izdevumos, jo visas tiesības Lagerlefas rakstu izdošanai uz ilgiem gadiem rakstniece piešķīrusi mūsu izdevniecībai.""

Jānis Zālītis. "Pasaule uz spārna jeb Grāmatu draugs Helmārs Rudzītis". Laiks 2005.05.14

Dzimtais vārds

Balss

Izglītība

mācījiesbeigusi ģimnāziju

Latvijas Universitāte

Grenobles Universitāte
Avenue Centrale 621, Grenoble

Sorbonnas Universitāte
Papildinājusies Sorbonas Universitātē.

Darbavieta

Latvijas Republikas Ārlietu ministrija
Ārzemju preses referente un tulce

P. Šmithena un L. Bērziņa privātģimnāzija
Jūras iela 18, Limbaži

Emigrē

1944
Vācija

Apglabāts

21.05.1982
Olsdorfas kapsēta, Hamburga