Klāra Kalniņa

6 bildes

25.02.1874 – 21.11.1964

Klāra Kalniņa (1874–1964) – sabiedriskā un politiskā darbiniece. Pazīstamā sociāldemokrāta, Saeimas priekšsēdētāja Paula Kalniņa sieva. 1895. gadā Klāra Kalniņa bija delegāte sociāldemokrātu kongresā, 1903. gadā politiskās darbības dēļ emigrēja uz Vāciju un Šveici un kopš 1910. gada darbojusies nelegālajā sociāldemokrātu presē. Kā Tautas padomes locekle bija vienīgā sieviete, kura piedalījās valsts neatkarības proklamēšanas aktā 1918. gada 18. novembrī. 1920. gadā Satversmes sapulces deputāte, vēlāk strādāja par izdevumu "Darba Sieviete" un "Lauku Darbs" redaktori. Aktīvi iestājusies par sieviešu tiesībām, bijusi sociāldemokrātiskās sieviešu internacionāles izpildu komitejas locekle, līdz 1964. gada 1. janvārim Sociālistiskās ūnijas sieviešu centra priekšsēde. Tulkojusi Kautska, Engelsa un Bebela darbus. Kopš 1944. gada Klāra Kalniņa dzīvoja Stokholmā. Sarakstījusi atmiņas "Liesmainie gadi" (1964).

Birth time/place

25.02.1874
Jēkabnieki
Dzimusi Jēkabnieku pagastā.

Place/time of death

21.11.1964
Stokholma

Personal information

Dzimusi Jēkabnieku pagasta "Vančos", turīga Zemgales saimnieka Veilanda ģimenē.
1898: Pēterpilī apprecējusies ar Dr. Paulu Kalniņu, LSDSP politiķi, visu pirmskara Latvijas Saeimu priekšsēdētāju (1925-1934).
1899: Tukumā piedzimst dēls Bruno Kalniņš (1899–1990).

Professional activity

Tulkojusi Kautska, Engelsa un Bebela darbus.TULKOJUMI1900: Elizabete Vodovozova. "Angļi"1919: Karls Kautskis. "Demokrātija vai diktatūra"ATMIŅAS1964: "Liesmainie gadi"

Name at birth

Veilande

Participation in organisations

Latvijas PEN klubs
Goda biedre

1893–1896
Skolnieču zinātniski literārais pulciņš "Austra"
Dibinātāja

1893–1901
Jaunā strāva
1897. gada rudenī aizturēta Jaunās strāvas lietā (pie atbildības tika sauktas divas sievietes – Klāra Kalniņa un Anastasija Čikste-Rūtenfelde). Nolikta policijas uzraudzībā tēva mājās Vančos.

1901–1904
Kurzemes Sociāldemokrātu grupa
Ievēlēta komitejā.

1904–1964
Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija
Piedalījās 1905. gada revolūcijā, no 1918. līdz 1934. gadam LSDSP Sieviešu centra vadītāja. Pēc 1934. gada autoritārā apvērsuma, kad visas partijas Latvijā tika likvidētas, līdz 1940. gadam darbojās nelegāli. 

1906–1918
Latvijas Sociāldemokrātija (LSD)
Centrālās komitejas locekle (1907–1912) nelegālajā partijā.

1919–1920
Latvian Woman’s Relief Corps
Rīga
Zelta fonda komitejas locekle

Education

Jelgavas Dorotejas meiteņu skola
Jelgava

1894–1896
Jelgavas meiteņu ģimnāzija
Jelgava

1898–1898
Sanktpēterburga
Studējusi zobārstniecību.

1910
Tartu
Tērbatas Universitātē pabeigusi Pēterburgā iesāktās zobārstniecības studijas.

Deported

1899–1901
Cara valdība notiesā Paulu Kalniņu Jaunās strāvas lietā, piespriežot izsūtījumu. Klāra Kalniņa dodas līdzi dzīvesbiedram.

Emigrated

1903
Vācija

1903–1905
Šveice

1907
Šveice

1944
Stokholma

Working place

1907–1912
Laikraksts "Cīņa"
Redakcijas locekle nelegāli izdotajā avīzē

1910
Strādājusi par zobārsti.

1916–3.1917
Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja Petrogradā
Sanktpēterburga
Darbiniece Centrālās komitejas Preses nodaļā

03.1917–5.1917
Laikraksts "Ziņotājs"
Rīga
Redakcijas locekle

19.04.1917–03.9.1917
Rīgas strādnieku deputātu padome
Rīga
Rīgas Centrālās samierināšanas kameras vadītāja. Pētījusi Rīgas un Vidzemes žandarmērijas arhīvu.

26.08.1917–03.9.1917
Riga City Council
Rīga
Deputāte, ievēlēta no LSD saraksta.

1918–1920
Latvijas Republikas Tautas Padome
Rīga
Tautas Padomes locekle. Vienīgā sieviete, kura piedalījās valsts neatkarības proklamēšanas aktā 1918. gada 18. novembrī.

01.1920–3.1922
Riga City Council
Rīga
Deputāte

01.05.1920–07.11.1922
Latvijas Republikas Satversmes sapulce
Rīga
Deputāte, ievēlēta no LSDSP.

03.1923–12.1930
Žurnāls "Darba Sieviete" (1923–1930)
Krišjāņa Barona iela 25, Rīga
Redkolēģijas vadītāja

1926–1934
Laikraksts "Lauku Darbs" (1924–1934)
Rīga
Redakcijas kolēģijas locekle

Buried

06.12.1964
Stokholmas Meža kapi
Izvadīta no Svētā Krusta kapellas.