Verēna Akermane

Dzīvesbiedrs – ārsts Eduards Akermanis (1878–1954). Bērni – Zenta (1914), Verēna (1915), Ilga (1919).

"Dzimusi dobelniece, viņa ir viena no retajām sievietēm, kas šī gadu simteņa sākumā ieguvusi universitātes izglītību. Tērbatā sievietēm tai laikā liedza tiesības imatrikulēties, un tā kā jubilāre nav gribējusi studēt Krievijas universitātēs, viņa izvēlējusies Cīriches universitāti Šveicē, kur 1908. g. iegūst Dr. med. grādu. Atgriezusies dzimtenē, jubilāre ar savu laulāto draugu apmetas sākumā Viesītē un uzsāk ārsta praksi, bet jau 1914. gadā pārceļas uz Cēsīm, kur arī paliek līdz pat 1944. g. Dr. Eduards Akermanis te ir apriņķa ārsts, jubilāre skolu ārste, un arī darbiniece daudzās sabiedriskajās organizācijās. Trimdas dzīves pirmo posmu Akermaņu ģimene vada Vācijā, bet 1950. gadā emigrē uz Kanādu."
s. Dr. med. Verēnai Akermanei 80 gadu. Laiks, Nr. 6, 19.01.1963, 2. lpp.

"[..] mūsu LAZA [Latviešu Ārstu un Zobārstu Apvienības] biedrene Verēna Akermane dzim. Treiguta aizsaukta no šīs pasaules 1970. gada 26. decembrī Deitonā. Viņa dzimusi Dobelē [..] pēc skolas beigšanas izšķīrās par medicīnas studijām, lai tā kalpotu savai tautai.
Jaunā studente dodās uz Šveici un immatrikulējas Bernes universitātē 1901. gadā. Viņa sekmīgi beidz studijas 1908. gadā, bet gadu vēlāk, 1909. gadā, iegūst ārsta grādu Maskavas universitātē, kas bija nepieciešami, lai varētu dzimtenē [..] praktizēt un atvērt savu privātkabinetu. Viņa to atver Viesītē, bet vēlāk pāriet uz Cēsīm, kas arī paliek viņas darba lauks mūža lielāko daļu.
Jaunā ārste apprecās ar ārstu Eduardu Akermani, kas vēlāk ir Cēsu apriņķa ārsts. Tā Akermanu pārim ir dubultkabinets, un abi strādā ārsniecības laukā visus Latvijas pastāvēšanas gadus. Bez tam aizgājēja ir rosīga sabiedriska darbiniece, būdama Tuberkulozes apkarošanas biedrības Cēsu nodaļas priekšniece no biedrības dibināšanas, Cēsu Aizsargu pulka vecākā ārste un aktīva daudzās citās Cēsu labdarības un sabiedriskajās organizācijās un arī Lauku un Mazpilsētu ārstu biedrībā. Viņa bija arī ārste un skolotāja Cēsu valsts vidusskolā un Cēsu valsts arodskolā.
Otrais pasaules karš pārvelk svītru kollēgas profesionālajai un sabiedriskajai dzīvei un darbam. Kopā ar vīru viņa dodas uz Vāciju 1944. gada vēlā vasarā, lai izbēgtu no otrreizējās krievu okupācijas. Vācijas pārvietoto personu nometnēs Akermaņi pavada 5 gadus pēc kara beigām un 1950. gada aprīlī izceļo uz Kanādu, kur apmetas uz dzīvi Hamiltonā, kas bija izvērtusēs par lielāku latviešu centru.
Ārsta darbu kollēga tomēr daudzu ierobežojumu dēļ nevar atrast un ir spiesta strādāt fizisku darbu kādā Hamiltonas slimnīcā līdz pensionēšanai. Viņa ir daudz ceļojusi, viesojoties pie meitām Kanādā un Amerikā un ir paspējusi apmeklēt Eiropu 1957. gadā, ceļojusi pa Vāciju, Zviedriju un Šveici [..]."
R. P. In memoriam. Latviešu Ārstu un Zobārstu Apvienība. Apkārtraksts, Nr. 99, 01.04.1971, 37.–38. lpp.

Treigūte

Verēna Treigūte-Akermane, Treiguta

1893–1896
Skolnieču zinātniski literārais pulciņš "Austra"
Jelgava

1920
Latvijas Darba partija
Cēsis
Deputāta kandidāte Satversmes sapulces vēlēšanās

1920–1940
Latvijas Aizsargu organizācija
Cēsis
Cēsu aizsargu pulka ārste

1923–1937
Latvijas Tuberkulozes apkarošanas biedrība
Cēsis
Cēsu nodaļas priekšniece

1923–1939
Latvijas Lauku un mazpilsētu ārstu biedrība

1928–1940
Latvijas akadēmiski izglītoto sieviešu apvienība
1930: priekšsēdētāja

1894–1896
Jelgavas sieviešu ģimnāzija
Pasta iela, Jelgava
Beigusi Jelgavas sieviešu ģimnāziju.

1901–28.10.1908
Cīrihes Universitāte
Cīrihe
Beigusi, iegūstot medicīnas doktora grādu

1909
Maskavas Universitāte
Maskava
Iegūst ārstes tiesības

1914–1918
Viesīte
Ārstu Akermaņu privātprakse

1914–1944
Cēsu Pilsētas vidusskola
Cēsis
Skolas ārste, higiēnas skolotāja

1918–1944
Cēsis
Ārstu Akermaņu privātprakse

09.1944–1950
Vācija
1944. gada septembrī emigrē uz Vāciju, kur dzīvo līdz 1950. gadam.

04.1950
Hamiltona
1950. gada aprīlī izceļo uz Kanādu, kur apmetas uz dzīvi Hamiltonā.