Marta fon Dēna-Grube

Baltijas vācu un latviešu kultūras sakaru stiprinātāja

Baltijas vācu dzejniece un tulkotāja Marta fon Dēna-Grube (Martha von Dehn-Grubbe, 1898–1967) ir maz zināma, tomēr nozīmīga 20. gadsimta Baltijas vācu un latviešu kultūras sakaru stiprinātāja.

Marta Grube ir dzimusi Rīgā vācu ģimenē. Viņas dzimta ir ieceļojusi Baltijā jau 17. gadsimta pirmajā pusē un vienmēr bijusi saistīta kā ar Rīgu, tā arī ar Tartu un Tallinu, tāpēc Marta Grube ir apguvusi kā latviešu, tā igauņu valodu. Līdz Otrajam pasaules karam Grube ir strādājusi par tulkotāju Baltijas vācu laikrakstā Rigasche Rundschau. Tur ne tikai publicējusi savus darbus, bet, iespējams, arī iepazinusies ar nākamo vīru Oskaru Bodo fon Dēnu (von Dehn, 1894–1971), Baltijas šaha dzīves un mūzikas apskatnieku. Arī Marta Grube bijusi muzikāli apdāvināta un dziedājusi Reitera korī tā pirmajos pastāvēšanas gados.

Grubes pirmā publikācija – dzejolis par pasijas tēmu Es ist vollbracht jeb “Ir piepildīts”, kas atbalso Jēzus pēdējos vārdus pie krusta, – publicēta laikrakstā Rigasche Rundschau
1924. gada 16. aprīlī.

Šajā laikā jau ir sākusies arī Grubes sadarbība ar komponistu Alfrēdu Kalniņu – turpmākajos gados viņa atdzejo vairāk nekā simts Kalniņa dziesmu: latviešu tautasdziesmas, Raiņa, Plūdoņa, Antona Austriņa, Jāņa Jaunsudrabiņa, Kārļa Štrāla, Kārļa Krūzas, Friča Bārdas, Aspazijas, Eduarda Vulfa un Jāņa Grota dzejoļus. Viņas tulkojumus ir izmantojusi arī komponiste Lauma Reinholde.

Pēc Alfrēda Kalniņa ierosinājuma un Nacionālās operas pasūtījuma bilingvālam franču un vācu izdevumam Marta fon Dēna-Grube ir tulkojusi operu “Baņuta” vācu valodā (1936).

Interesanti atzīmēt, ka tieši šis darbs ļauj parādīties atdzejotājas vārdam arī padomju mūzikas publicistikā – 1968. gadā Rīgā, izdevniecībā “Liesma” nāk klajā “Baņuta. Opera 4 cēlienos” jaunā izdevumā – šoreiz klavierizvilkumā jeb pārlikumā dziedāšanai ar klavierēm latviešu, krievu (L. Azarova), vācu (fon Dēna-Grube, Abgara Skujeniece) un franču (Madeleine Vītols, Lidija Auzāns un Abgara Skujeniece) valodā. Pirms Otrā pasaules kara, pāris gadus vēlāk – fon Dēna-Grube tulko arī Jāņa Kalniņa operu “Hamlets” (1938) vācu valodā.

Arī Grubes pirmajā dzejoļu krājumā Andante cantabile. Lieder und Gedichte (“Andante Cantabile. Dziesmas un dzejoļi”, 1928) nozīmīgu vietu ieņem latviešu dzejnieku Aspazijas, Kārļa Krūzas un Friča Bārdas, Plūdoņa, Raiņa, Antona Austriņa, Eduarda Vulfa un Jāņa Grota atdzejojumi.

Sakarā ar Latvijas valsts desmitgadi 1928. gadā nāk klajā Latvijas valsts himna latviešu, vācu un angļu valodā, arī tajā vācu teksta autore ir Marta Grube.

Segne dich Gottes Hand
Teueres Vaterland,
Lettland Du Heimatland,
erblüh und gedeih!

Dir unsre Söhne glühn,
Dir unsre Töchter blühn,
Du unsres Glückes Pfand,
lieb Heimatland.

Vēlāk, kādā vēstulē 1955. gadā, pārrunājot honorāra jautājumus ar Jāni Jaunsudrabiņu, viņa pie iepriekš minētajiem notikumiem pirmskara Latvijā atgriežas vēlreiz:

Alfrēda Kalniņa takse bija 10 latus par gabalu – vienalga, vai īsa jeb gara dzeja, bet, piemēram, par savu Latvijas himnas tulkojumu honorāru neesmu saņēmusi, lai gan tulkojums bija valsts 10 gadu jubilejas gadījumā, no Ārlietu Ministrijas puses izdots ļoti skaistā tērpā. Dzeju varu tikai tulkot, ja esmu no viņas stipri aizkustināta, jeb ja ritmā ir kas saistošs jeb... bet to Jūs jau zināsiet, kā tas ir (krievs saka: задушевно)!

[Vēstule JJ, 12.02.1955. LKV LCM]

1939. gada rudenī Marta fon Dēna-Grube kopā ar ģimeni gatavojas izceļot. Šajā laikā jau nākusi pasaulē meita Klaudija Marija, bet 1940. gada vēlā rudenī Kuldīgā piedzimst arī otra meita Malēne Līvija. Otrā pasaules kara gadus ģimene pārlaiž Poznaņā, kur fon Dēna-Grube atver savu tulkošanas biroju.

Visa turpmākā dzīve pēc kara fon Dēniem ir saistīta ar Ķīli, kur arī Marta fon Dēna-Grube aiziet mūžībā
1967. gada 26. februārī.

Arī pēckara gados lielāko daļu sava laika fon Dēna-Grube velta tulkošanai, viņa sadarbojas kā ar laikrakstu un žurnālu redakcijām, to vidū ar Baltijas vācu izdevumiem Baltische Hefte un Baltische Briefe, tā arī atsaucas uz zinātnieku piedāvājumiem – strādā pie reliģiju vēsturnieka Haralda Biezā pētījuma par latviešu mitoloģiju atsevišķu daļu tulkojumiem. Viņa turpina arī dzejot un kopā ar citiem Baltijas vācu literātiem iestājas 1951. gadā Lībekā dibinātajā Udo fon Freitāga-Leringofa (Freytag-Löringhoff, 1892–1984) Lībekā dibinātajā literatūras pulciņā “Omnibuss”, tomēr fon Dēna-Grube, kā viņa pati vēlāk atzīs, nav rosīga dažādu sabiedrisku organizāciju un pasākumu apmeklētāja, arī Baltijas vācu novadniecības sarīkojumus apmeklē reti. 1957. gadā viņa raksta:

Šad tad viņi ievieto no manis tulkotās dzejas savu ziņojumu lapiņā [Baltische Briefe], bet uz sanāksmēm gan nebraucu, pirmkārt, nav naudas, un tad vēl cita nelaime – “lielu vīru” starpā jūtos neērti, esmu par daudz kautrīga un .. pie vecām dienām resna palikusi, pati sev nepatīku, kur tad vēl citiem rādīties! Ģimnastiku taisīt un garus ceļus staigāt – sirdskaite neļauj.. Labāk palieku mājās, lai veciem draugiem nezūd ilūzijas!

[Vēstule JJ, 18.02.1957. LKV LCM]

Pēckara gados nāk klajā divi fon Dēnas-Grubes dzejoļu krājumi – Die neunte Woge (“Devītais vilnis”, Grosbīvende, 1956) un Pastell und Silberstift (“Pastelis un sudrabzīmulis”, Aihaha, 1965), abi recenzentu vērtēti atzinīgi, īpaši slavējot no vācbaltiešu dzejai raksturīgā rezignatīvā toņa atšķirīgo gaišo optimismu. Tomēr par savu galveno darbības jomu Marta fon Dēna-Grube joprojām atzīst tulkošanu. 1951. gada 18. augustā laikrakstā “Laiks” parādās īss reklāmas raksts:

Acīmredzot tam ir panākumi. Sākas sadarbība ar Alfrēdu Dziļumu un Irmu Grebzdi, Knutu Lesiņu un Teodoru Zeltiņu. Vācu un latviešu trimdas presē visaugstāk vērtēts Grebzdes stāstu krājuma “Sērmūkšļu pagasta ļaudis” tulkojums (So lebte man in Sermuksch: heitere Dorfgeschichten. Ost-West Literatur, 1955), savukārt tematikas dēļ Alfrēda Dziļuma romāna Die Roder manuskripts iegūst Šlēzvigas – Holšteinas Zemnieku apvienības balvu, vācu teksts mūsdienās glabājas Hamburgas Valsts un universitātes bibliotēkā.

Uzmanību fon Dēna-Grube ir veltījusi arī dzejai. Viņa ir tulkojusi Gunāra Irbes pārskata rakstu par latviešu padomju dzeju (Die lettische Sowietlyrik. Baltische Hefte, nr. 4, 1959/60, S.193-205) un tas ietver arī Valijas Brutānes, Ojāra Vācieša, Arvīda Skalbes, Jāzepa Osmaņa un Andreja Baloža darbu fragmentu atdzejojumus. Savu uzmanību fon Dēna – Grube ir veltījusi arī igauņu literatūrai – 1962. gadā nāk klajā krājums Wir kehren heim: estnische Lyrik u.Prosa (“Mēs atgriežamies mājās: igauņu dzeja un proza”, Karlsrue), presē publicēti Erika Laidsāra (Laidsaar), Valeva Uibopū (Uibopuu), kā arī Bernarda Kangro darbu tulkojumi.

Martas fon Dēnas-Grubes un Jāņa Jaunsudrabiņa sarakste – vairāki desmiti tulkotājas un rakstnieka vēstuļu – pēc viņas nāves ir nonākuši Latviešu kopības Vācijā arhīvā Latviešu Centrā Minsterē. Fon Dēna-Grube pēc Jaunsudrabiņa uzaicinājuma 1955. gada pirmajā pusē strādāja pie viņa romāna “Nauda” tulkojuma, bet 1960./61. gadā – pie Jaunsudrabiņa znota Viļa Šteplera (Willi Stöppler, 1906–1985) aizsāktā romāna “Jaunsaimnieks un velns” tulkojuma pabeigšanas. Neviens no romānu manuskriptiem gan publicēts netika, un vaina tika meklēta tulkojuma kvalitātē. Fon Dēna-Grube, kā lasāms kādā no viņas vēstulēm Jaunsudrabiņam, tulkoja brīvi:

2. I. 1961.

Augsti godāts Jaunsudrabiņa kungs!

Paldies par labiem novēlējumiem! Jums tāpat labu veselību un Dieva svētību! Kas attiecās uz Jūsu minēto darbu, tos es, protams, viņu pabeigšu, ja Dievs dos veselību. Tikai negaidiet no manis, ka es uzņemtos rediģēt Jūsu znota tulkotu daļu! Viņš tulko ļoti korekti, bet pēc manas gaumes par daudz burtiski, tad tas neskan īsti vāciski! Pēc manām domām vajag daiļliteratūru tulkot ar vieglāku roku!

[Vēstule JJ, 2.01.1961. LKV LCM].

Tomēr, šķiet, ka galvenā problēma bija vācu lasītājiem svešās prozas telpas un tematikas plašais izvērsums. Tāli un nesaprotami, turklāt – bez gaidītā spraiguma un dinamikas, romānu manuskripti saņēma vācu izdevēju noraidījumu.

Daļa no Jaunsudrabiņa stāstiem Martas fon Dēnas-Grubes tulkojumā tika publicēti Vestfāles reģionālajā presē un kalendāros. Jaunsudrabiņu labprāt savā lokā uzņēma arī Vestfāles literāti, par viņu interesējās un aicināja uz rakstnieku vakariem, par Jaunsudrabiņu jūsmoja un viņš runāja arī vācu radio. Un tajā bija arī Martas fon Dēnas-Grubes nopelns, kura par savu uzdevumu mūža garumā uzskatīja ceļa pavēršanu latviešu literatūrai uz vācu kultūru.

Aprakstu sagatavoja pētniece Dr. philol. Māra Grudule 2021. gada 8. novembrī.

Aicinām apskatīt Martas fon Dēnas-Grubes šķirkli womage.lv