Zelma Skrābāne

1908. gada 5. maijā Varšavā, Polijā laulības ar grāmatizdevēju un literāru Paulu Skrābānu.

Rokdarbu salona īpašniece. Vadījusi rokdarbu nodaļu žurnālā "Sieviete".

Māte izglītību ieguvusi latviskajā Jonatana biedrības skolā un vāciskajā Mādchen–Gewerbeschule. Piedevām māte mācījusies tolaik izslavētajā Murovskas rokdarbu skolā un, domājams, arī mājturības kursos. Viņas zināšanas sieviešu specialitātēs bija fundamentālas. Par krietnu mājas audzināšanu un solīdu izglītošanu liecina mātes ieiešana patstāvīgā darba dzīvē, kad viņai tikai 18 gadu. Nav man zināms, kā viņai radies kontakts ar poļu ģimeni Varšavā, kur viņa strādāja par audzinātāju. Dzirdējis esmu vienīgi, ka darba devēji ļoti nožēlojuši viņas atgriešanos dzimtenē pēc diviem gadiem. (..) Jūlijas Vāgneres lēmums, ka meita jāizglīto “pa vāciskam”, izrādījās tālredzīgs. Tikai ar to viņa gadsimta sākumā varēja iekļūt ārzemju uzņēmuma Rīgas pārstāvniecībā, turklāt tādā pasaules firmā, kāda bija Singer šujmašīnu sabiedrība (..). Vācu kungos māte izpelnās ievērību, un tie viņu sūta uz firmas filiāli Cēsīs. Tā gan ir aiziešana un provinci, toties paaugstinājums, jo viņai te uztic arī kasi. Cēsīs viņa iepazīstas ar manu tēvu, laulāšana notiek Varšavā 1908. gada 5. janvārī, 1911. gada 10. maija saulainā rītā tepat Cēsīs smagās dzemdībās pasaulē parādās puika, kas esmu es.

Zelma Skrābāne bija mana māte. Neatkarīgā Cīņa, Nr.137 (20.07.1993)

Zelma Emīlija Veronika Vāgnere

Latvijas Sieviešu palīdzības korpuss
Rīga

Varšava
Strādājusi par mājskolotāju.

1926–1931
Zelmas Skrābanes mākslas salons
Krišjāņa Barona iela 37, Rīga
1926. gadā atvēra savu daiļamatniecības salonu Krišjāņa Barona ielā 37.

1915
Maskava

1919
Maskava
Maskavas Tautas akadēmijas audzēkne.