"Izstādē izstādīti darbi arī no Gustav kundzes, Sieviešu nacionālās līgas un no Leščinska jkdzes. Galveno vērību uz sevi vērsa tomēr Zelma Skrāban kundze. Šis ir pirmais plašākais ierosinājums mūsu lietišķās mākslas laukā un kā tāds pelna sevišķu ievērību. Ar nenoliedzami dziļu mākslas izpratni un garšu pagatavotie galdauti, spilveni, grīdsegas un lakati, u.t.t. atstāj ļoti patīkamu un pievilcīgu iespaidu. Arī modernā gaumē ieturētais lakats ir latvisks un glīts kā zīmējumā, tā arī krāsās. Krāsas vispār izjustas un savās kombinācijās nosvērtas."
Zelmas Skrāban kundzes darbi rokdarbu un mākslas amatniecības izstādē. Nedēļa, Nr. 18, 04.05.1923.
"Māte izglītību ieguvusi latviskajā Jonatana biedrības skolā un vāciskajā Mādchen–Gewerbeschule. Piedevām māte mācījusies tolaik izslavētajā Murovskas rokdarbu skolā un, domājams, arī mājturības kursos. Viņas zināšanas sieviešu specialitātēs bija fundamentālas. Par krietnu mājas audzināšanu un solīdu izglītošanu liecina mātes ieiešana patstāvīgā darba dzīvē, kad viņai tikai 18 gadu. Nav man zināms, kā viņai radies kontakts ar poļu ģimeni Varšavā, kur viņa strādāja par audzinātāju. Dzirdējis esmu vienīgi, ka darba devēji ļoti nožēlojuši viņas atgriešanos dzimtenē pēc diviem gadiem. (..) Jūlijas Vāgneres lēmums, ka meita jāizglīto “pa vāciskam”, izrādījās tālredzīgs. Tikai ar to viņa gadsimta sākumā varēja iekļūt ārzemju uzņēmuma Rīgas pārstāvniecībā, turklāt tādā pasaules firmā, kāda bija Singer šujmašīnu sabiedrība (..). Vācu kungos māte izpelnās ievērību, un tie viņu sūta uz firmas filiāli Cēsīs. Tā gan ir aiziešana un provinci, toties paaugstinājums, jo viņai te uztic arī kasi. Cēsīs viņa iepazīstas ar manu tēvu, laulāšana notiek Varšavā 1908. gada 5. janvārī, 1911. gada 10. maija saulainā rītā tepat Cēsīs smagās dzemdībās pasaulē parādās puika, kas esmu es."
Raimonds Skrābāns. Zelma Skrābāne bija mana māte. Neatkarīgā Cīņa, Nr.137 (20.07.1993)