1922. gada 9. februāra pēcpusdienā es apmeklēju 1. latviešu patversmi Skolas ielā. Tā atrodas lielā ķieģeļu namā, kas pieder Latvijas Sarkanajam Krustam un tiek izīrēts Sieviešu [Palīdzības] korpusam, kurš uztur šo patversmi. Gripas epidēmijas dēļ pilsētas skolās bērni šajā dienā bija spiesti palikt mājās un neapmeklēt skolu. Septiņi no bērniem atradās saslimušo istabā, slimi ar gripu, daži no patversmes pieaugušajiem darbiniekiem bija slimi, bet pārzinei bija tik stiprs bronhīts, ka viņa nevarēja skaļi runāt. Tā bija visas ziemas aukstākā diena, (..) turklāt visām viņu nelaimēm tajā dienā klāt nāca tas, ka ūdens caurules aizsala un pārplīsa, bet virtuves krāsns dūmvads sāka dūmot. Pilnīgi noteikti ar šīm nedienām bija pietiekoši, lai satrauktu jebkuras labi organizētas iestādes saimniecības vadību jebkurā valstī. Taču, kad ierados patversmē, es ieraudzīju pārzini, mierīgi kārtojot nama pārvaldīšanas lietas un neizrādot ne mazāko satraukumu vai nepacietību par notikušajiem sarežģījumiem. Viņa nevarēja skaļi parunāt, taču joprojām spēja smaidīt un čukstēt. Un žēlsirdīgā māsa baltajā Latvijas Sarkanā Krusta tērpā rūpējās par septiņiem slimnieku istabā esošajiem bērniem, starplaikos palīdzot audzinātājai uzraudzīt rotaļājoties tos bērnus, kas bija pietiekoši veseli, lai spēlētu spēles. Šo patversmi Latviešu Sieviešu korpuss atvēra 1920. gada novembrī. Tajā dzīvo 75 bērni – 42 zēni un 33 meitenes. Viņi ir labi apģērbti un izskatās labi baroti un priecīgi. Viņu uzvedība dara godu viņu skolotājiem, un tie paklausa visiem rīkojumiem bez kavēšanās, bez jebkādiem iebildumiem un jautājumiem. Turklāt nav ne mazāko baiļu pazīmju viņu attieksmē pret pieaugušajiem. (..) Kad pie kāda no bērniem vēršas apmeklētājs, viņš pieklājīgi paklanās un panāk uz priekšu, lai paspiestu roku. (..) Veronika Līdakas kundze ir šīs latviešu patversmes pārzine. [Viņa] uzaicināja mani pavadīt viņu patversmes apskatē un brīdināja, ka neieraudzīšu visu ierastajā kārtībā, jo ir bijis tik daudz saslimšanas gadījumu starp darbiniekiem un bērniem. Tomēr tīrība un kārtība viscaur namā neprasīja atvainošanos. Tas izskatījās ļoti labi apkopts un bija tīras, ērtas un laimīgas mājas 75 bērniem.
Ziema pēckara Rīgā amerikāņu žurnālistes acīm. (No amerikāņu žurnālistes Nellijas E. Gārdneres rakstu sērijas.) Ilustrētā Pasaules Vēsture, Nr. 1, 01.01.2023.