Tija Katrīna Banga

8 bildes

19.05.1882 – 01.01.1957

Tija Banga (1882–1957) – aktrise un rakstniece. 19. gadsimta 90. gados sākusi aktrises gaitas uz Rīgas nomales skatuvēm, vēlāk strādājusi Jaunajā latviešu teātrī, Jaunajā Rīgas teātrī, Nacionālajā, Liepājas, Dailes un citos teātros. Izdots stāstu krājums "Čadras deja un citi stāsti" (1926), kurā tēloti dzīves pabērni ar jūtīgām, atsaucīgām dvēselēm, teātra ikdiena. Rakstījusi arī lugas. Periodikā publicējusi divus nepabeigtus romānus "Sieviete" (1930) un "Sirds – kurzemnieka gods" (1932). Pēc nāves izdota atmiņu grāmata "Mana dzīve" (1957).

Dzimšanas laiks/vieta

19.05.1882
Torņakalns

Miršanas laiks/vieta

01.01.1957
Rīga

Personiska informācija

Dzimusi strādnieku ģimenē.

Profesionālā darbība

LITERĀRĀ DARBĪBA


1905: pirmā publikācija – dzejolis "Muša un ods" žurnālā "Mājas Viesa Mēnešraksts" (Nr. 1).
Periodikā publicējusi divus nepabeigtus romānus:
1930: "Sieviete" ("Domas", Nr. 7-10)
1932: "Sirds – kurzemnieka gods" ("Jaunākās Ziņas", 21.V-21.VI).


PROZA


1926: "Čadras deja un citi stāsti" (LETA)
1957: "Mana dzīve" (atmiņu grāmata) (LVI)


LUGAS

1921: "Tēvs" (A. Gulbja apgāds) (teātrī 1920) 
1934: "Lai visiem būtu labi" (Valters un Rapa) (teātrī 1934)


LUGAS TEĀTRĪ

1919: "Dažādi ceļi"
1931: "Pašu ļaudis" 
1933:"Tomeļu mātes vājās dienas" 
1939: "Septiņas vecmeitas" 
1942: "Gudrā Marjana" 

AKTRISES DARBĪBA

1890. gadi: sākusi aktrises gaitas uz Rīgas nomales skatuvēm. Vēlāk strādājusi Jaunajā latviešu teātrī, Jaunajā Rīgas teātrī, Nacionālajā, Liepājas, Dailes un citos teātros.

Citātu galerija



Par stāstu krājumu "Čadras deja un citi stāsti" (LETA, 1926)
"Tijas Bangas idejiskais kredo ir viegla rezignācija, sāpošas skumjas par neaizsniegtiem mērķiem, un nepiepildītiem dzīves ideāliem. Viegli sabrūkoša padošanās fatālismam. Ja arī Bangas tēli grib aiz liktenības savu ilgu pašapmierinātību gūt, tad tikai vienas dienas sajūtās, no kā šķietas iznesam veldzējumu turpmāki smokošai dzīvei (Čadra, Leons Djurde). Tikai jaunais kareivis (Kāršu licējā) grib saslieties pret liktenibu, bet — paniskās bailēs no nāves viņš izsmisigi lūdz likteņzīlētāju par savu dzīvību. Viņa to apmaina pret savējo. Bangai nav idejiski plašāka vēriena, tematiska dziļuma un daudzpusības. Viņas stāstu krājumiņu var raksturot kā elēģiskas dzīves miniatursajūtu gleznainu skicējumu. (..) Bangas valoda diezgan vienkārša
un tīkami gleznaina."

Žanis Unāms. Tija Banga. Čadras deja un citi stāsti. "Latvju Grāmata" Nr. 5, 1.09.1926.

"Stāstos periodikā un krājumā "Čadras deja un citi stāsti" (1926) tēloti dzīves pabērni ar jūtīgām, atsaucīgām dvēselēm, arī teātra ikdiena. Lugās – lauku ļaudis, inteliģences pārstāvji, vecāku un bērnu attiecības. Mākslinieciski veiksmīgākās komēdijas – "Tomeļu mātes vājās dienas" (teātrī 1933) un "Septiņas vecmeitas" (teātrī 1939), tajās raita darbība, veikls, asprātīgs dialogs, labsirdīgs humors, savdabīgi raksturi. Bangas literārajai daiļradei raksturīgi centieni atmodināt cilvēcisko."

Biruta Gudriķe. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.

Papildu vārdi

Kopštāle

Izglītība

Lutera baznīcas skola
Torņakalns
Tēva slimības dēļ mācības jāpārtrauc.

Ceļojums

1904–1905
Berlīne

Emigrē

1917–1919
Sanktpēterburga

Dalība organizācijās

Apglabāts

Raiņa kapi