Minna Bērziņa

17.03.1880 – 30.09.1968

Minna Bērziņa (dzimusi Minna Šarlote Šmidchens, 1880–1968) – literāte, dzejnieka un teologa prof. Luda Bērziņa dzīvesbiedre. Trimdā sarakstījusi bērnības atmiņu grāmatu "Ganu Jūle" (1948).

Dzimšanas laiks/vieta

17.03.1880
Renči
Dzimusi Renču mājās.

Miršanas laiks/vieta

30.09.1968
Denvera
Mirusi slimnīcā Denverā, Kolorado štatā.

Personiska informācija

Tēvs nomā muižas, un jau 14 gadu vecumā, kad māte nomirst, Minna Šmitchena uzņemas saimniecības vadīšanu.
Kad tēvs apprecas otrreiz, pārceļas dzīvot uz Rīgu pie brāļa mācītāja Friča Šmitchena, kur 1906. gadā iepazinusies ar jauno teologu un skolotāju Ludi Bērziņu. Abu savienība slēgta 1908. gada 9. augustā Pēterpilī Jēzus baznīcā.

Bērni – Andris un Ansis (1913–2000), un Irēne Eberšteina un Ruta Keggi kopā ar vecākiem nokļuvuši trimdā, dēls Ludis 1942. gadā miris Vorkutā, dēls Jānis Bērziņš 1945. gadā miris Centrālcietumā.

Profesionālā darbība



Literārā darbība
1948: bērnības atmiņu grāmata "Ganu Jūle" (Emmindingena, apgāds "Irēne Bērziņa"), Anša Bērziņa zīmējumi

Citātu galerija

"Kaut gan Ludis Bērziņš ilgus gadus bija Rīgas skolotāju institūta direktors un Latvijas universitātes profesors, viņa dzīvesbiedre neizvirzījās sabiedrības priekšgalā, bet nodevās ģimenes dzīvei un izaudzināja divus dēlus un divas meitas, kuriem jau pašiem ir lieli bērni un bērnubērni. Minna Bērziņa trimdā uzrakstīja savu bērnības atmiņu grāmatu – Ganu Jūles prieki un bēdas, kur aprakstītas pašas ganu gaitas tēva mājā Lībagu pagastā."

P. B. Mirusi Minna Bērziņa. Latvija, Nr. 39, 19.10.1968, 7. lpp.

"Tikai Vācijā iznāca šī nelielā Minnas Bērziņas grāmatiņa ar dēla Anša Bērziņa ilustrācijām, kad autorei jau bija 68 gadi. Līdz šim tā arī laikam vienīgā, kas publicēta, bet autore ir sacerējusi vairāk. Manuskriptā viņai prāvs darbs par lauku sētu "Rijniekiem". Tajā Bērziņa tāpat kā "Ganu Jūlē" tēlo savus bērnības pieredzējumus. Virkne pasaku radusies, mazbērniem sūtot vēstules. Bet Minna Bērziņa nav centusies tās izdot. Viņa nepretendē arī ar "Ganu Jūli" uz rakstnieces vārdu, kaut kritikas bija labvēlīgas. "Tās tikai atmiņas," ir pašas vērtējums. Bet dabīgais, vienkāršais stāstījums, spraigie notikumi un cilvēku tēlojums ir lietas, par kurām pieticīgo autori varētu apskaust viens otrs rakstnieks. Tāpēc savs stūrītis mūsu jaunatnes literatūrā Minnai Bērziņai tomēr pienāksies. [..]
Ja tagad prof. Ludi Bērziņu visi pazīstam kā ievērojamu zinātnieku, dzejnieku un audzinātāju, tad neaizmirsīsim, ka visu laiku viņu ir darbā balstījusi, ikdienas rūpes mazinādama, viņa dzīves biedre. Vēl vairāk. Daudzajās skolās, kuras L. Bērziņš ir dibinājis un vadījis, viņa kundze ir bijusi arī audzēkņiem mīļa un gādīga kā māte. Sirds bagātības dalītāja, tā Minnu Bērziņu atceras Rīgas skolotāju institūta audzēkņi."

N. Kalniņš. Sirds bagātības devēja. Ganu Jūles autorei Minnai Bērziņai 80 gadu. Laiks, Nr. 22, 16.03.1960, 3. lpp.


Krājums ir vienreizīgs ne tikai tai ziņā, ka visi raksti ir pirmpublicējumi, bet tajā pirmo reiz par L.Bērziņu raksta ari viņa ģimenes locekļi, dzīves biedre Minna Šarlote Bērziņa vaļsirdīgi stāsta par savu iepazīšanos ar Bērziņu, kas izrādījusies liktenīga. Sākumā viņa tuvinieku pareģojumus noraidījusi: "Nekas nenotiks, ar bārdainiem man nav pa ceļam". Bet Bērziņa nosvērtā, smalkjūtīgā izturēšanās drīz panāk, ka viņu iemīl ne tikai meitas tuvinieki, bet ari pati iecerētā. Aizkustinoši ir lasīt, kā pēc mūža derības noslēgšanas viņi turas kopā un viens otru balsta: ne tikai mājas dzīvē, kuplo bērnu pulciņu audzinot, bet ari ārpusē, darbā. Te jauki pamirdz Dubultu ģimnāzijas laiks, kad viņi kopā ar māc. F.Šmidchenu ceļ un rada jaunu mācības iestādi, kas ātri un tālu iegūst atzinību.- Tad pārbaudījumi bēgļu gaitās un rūpes atkal par skolām. Izlasījuši šis atminas, labāk saprotam L. Bērziņa teiktos vārdus vīna autobiografijā: "Mana laulātā draudzene man ir bijusi neaizstājams palīgs ģimenē, skolas dzīvē un sabiedrībā" /Pašportreti/. Pieminams, ka M.Bērziņa te tāpat kā Ganu Jūlē /kas Iznāca grāmatā 1948.X./ apliecina labas stāstītājas dāvanas, tāpēc sevišķi jānožēlo, ka atmiņas apraujas ar Tērbatas laikiem.

N. Kalniņš. Zvaigžņu sega. Laiks, Nr.82 (14.10.1967)

Saiknes

Nodarbes

Dzimtais vārds

Minna Šarlote Šmidchens

Dzīvesvieta

"Kaijas"

Pārapbedīts

28.09.1997
Džūkstes kapi
Pārapbedīta vienlaikus ar vīra Luda Bērziņa urnu.

Apglabāts

05.10.1968
Denvera
Izvadīta 5. oktobrī no Howard bēru nama Denverā.