Klitija

2 bildes

03.09.1892 – 15.05.1931

Klitija (1892–1931) — dramaturģe, dzejniece, proziste. Dzejoļi romantisma estētikā publicēti žurnālos "Druva", "Taurētājs", laikrakstā "Dzimtenes Vēstnesis" un citur, periodikā publicēti arī stāsti. Nozīmīgākā daiļrades daļa — lugas. Drāmā "Sulamite" (sarakstīta 1917–18. gadā, teātrī 1921. gadā) pēc Bībeles motīviem attēlojusi Ķēniņa Zālamana un Sulamītes romantiskās mīlas traģēdiju. Romantisma elementi arī vārsmās sarakstītajā drāmā "Steņka Razins" (sarakstīta 1919. gadā, grāmatā izdota 1924. gadā). 1917. gadā iestājusies komunistiskajā partijā un iesaistījusies revolucionārajā kustībā. Pēc Oktobra apvērsuma publicētajā dzejā dominē kapitālistiskās pasaules nosodījums, revolucionārās cīņas apjūsmojums, izteiksmē — ārišķīgs skaļums, plakātisms.

Dzimšanas laiks/vieta

03.09.1892
Alūksnes novads
Dzimusi Alūksnes pagasta mājās "Skujas", tēvs Fricis Reinholds.

Miršanas laiks/vieta

15.05.1931
Himki

Personiska informācija

Dzimusi barona rentnieka četru bērnu ģimenē. Tēva materiālie apstākļi ir grūti, tie vēl vairāk pasliktinās, kad nomirst māte. Sešu gadu vecumā sākusi ganu gaitas, pēc tam strādājusi arī smagākus lauku darbus — klaušas muižā, piemēram, braukusi ar tēvu uz tālo mežu baronam pēc malkas.

Profesionālā darbība

1911: pirmā publikācija – dzejolis "Kā sapnis dzīve garām slīd..." ("Jaunā Dienas Lapa" pielikums 12./25.03.1911).

Dramaturģija
1917: drāma "Sulamite" (teātrī 1921). Izdevums grāmatā 1972. gadā.
1923: viencēliens "Komunisma briesmas"
1924: drāma "Steņka Razins" (Prometejs).

Citātu galerija



Par Klitijas daiļradi
"Savas daiļrades sākuma posmā Klitija redzama kā romantisma pārstāve. Viņu neapmierina skarbā dzīves īstenība. viņa sapņo par citu labāku un pilnīgāku dzīvi. Visi jaunības posma dzejoli ieturēti romantisma garā, un tajos gandrīz pilnīgi iztrūka sabiedrisko motīvu. Vadošais motīvs mīlestība, kā to jau 1921. gadā savā Latviešu jaunākās rakstniecības vēsturē pareizi norādījis Andrejs Upīts: "Mīlestiba ir Klitijas dzejas kardinālais motīvs. Mīlestība kā cilvēka fiziskās un psihiskās dabas apvienots spēks, kas visu būtni ar strauju vilni nes cauri gavilēm un sāpēm neredzamā plašumā." Pāršķirstot veco žurnālu "Druva" un "Domas" lappuses, sākot no 1913. gada, blakus Leona Paegles, Aspazijas, Brigaderes un citu tā laika dzejnieku vārdiem sastopam Klitijas dzejoļus, no kuriem dzirkst dzīves prieks un līdzās jūsmīgam dabas aprakstam un mīlas lirikai pavīd arī reālistiskas gleznas. (..) Savas literārās darbības sākumā viņa rakstījusi vairākas liriskas lugas, pēc tam pārstrādājusi, tomēr tās atstājusi nepabeigtas. Jau minētā Klitijas luga "Sulamīte", kurai viela ņemta no bībeles motīviem, ar savu mīlestības filozofiju tuva Klitijas pirmsrevolūcijas laika intimai lirikai. lespējams ka Klitiju ierosināja pievērsties bībeles motīviem Aspazija un Rainis, ar kuriem Klitija sarakstījās."

Elza Plukša. Mūsu novadnieces Klitijas dzīve un darbs. "Padomju Alūksne" Nr. 124, 18.10.1958.


"Sākumā rakstījusi romantiskus dzejoļus, tajos galvenokārt mīlestības, dabas, nekonkretizētas nākotnes ilgu motīvi. (..) Romantiski poētiskā izteiksmē veidojusi drāmu "Sulamite" (sarakstīta 1917–18, teātrī 1921), kurā pēc Bībeles motīviem attēlojusi Ķēniņa Zālamana un Sulamites romantiskās mīlas traģēdiju. Romantisma elementi arī vārsmās sarakstīta drāmā "Steņka Razins" (sarakstīta 1919, grāmatā 1924) – par konfliktu starp vadoņa pienākumiem un mīlestību; 17. gadsimta zemnieku stihiskā nemieru kustība tēlota kā sociāla revolūcija, Razinam piedēvētas proletariska cīnītāja idejas un atziņas. Sarakstījusi satīrisku viencēlienu "Komunisma briesmas" (1923). Pēc Oktobra apvērsuma publicētajā dzejā dominē kapitālistiskās pasaules nosodījums, revolucionārās cīņas apjūsmojums, izteiksmē – ārišķīgs skaļums, plakātisms."

Biruta Gudriķe. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003.

Par lugu "Steņķa Razins" (Prometejs, 1924)
"Luga "Steņķa Razins" iezīmē pavērsienu klitijas dramaturģijā. Ja ar "Zulamiti" autore stāvēja tālu no reālās dzīves, tad šajā lugā, neatsakoties no mīlas tematikas, viņa pievēršas nozīmīgām sociālām problēmām. Mīlas un revolūcijas tēmas te cieši savijas. Klitijas traģēdija "Steņķa Razins" iekļaujas to sacerējumu skaitā, kurus izcilajam XVII gadsimta otrās puses zemnieku revolūcijas vadonim — Donas kazakam Stepanam Razinam veltījuši daudzi rakstnieki. [..] Klitija Stepana Razina tēlu daļēji modernizējusi, pārvēršot XVII gs. zemnieku stihiskās pretfeodālās kustības vadoni par mūsdienu proletariāta cīnītāja atziņu paudēju."

Plukša, E., Preiss, K. Klitijas dzīve un daiļrade. Steņķa Razins. Rīga: Liesma, 1972.

Saiknes

Aleksandrs Skuja - Tēvabrālis
Elza Grāvīte-Plukša - Radiniece

Dzimtais vārds

Alvīne Skuja

Izglītība

Mālupes pagastskola
Mālupe
Tēvabrālis Aleksandrs Skuja, 1905. gada revolucionārs, strādā par skolotāju.

Tālākā izglītošanās notiek pašmācības ceļā, kursos, privātstundās.

Dzīvesvieta

1892–1910
Alūksnes novads

1910–1919
Rīga

1919–1920
Krievija

1923–1925
Pleskava

1925–1929
Maskava

1929–1931
Himki
Ārstējusies tuberkulozes sanatorijā Himkos.

Darbavieta

1910–1919
Rīga
Strādājusi par korektori laikrakstu redakcijās.

1923–1925
Pleskava
Pleskavas latviešu izdevniecība

1923–1925
Pleskava
Apvienotā Valsts politiskā pārvalde

1925–1929
Maskava
VK(b)P CK tipogrāfijaAtbildīgā korektore

Dalība organizācijās

Emigrē

1919
Krievija

1923
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība

Apcietinājums

1920
Valmiera
Apcietināta, ievietota Valmieras koncentrācijas nometnē.

1922
Rīgas Centrālcietums
Rīga
Apcietinājumā pavada vairāk nekā gadu.