Emīlija Bērziņa

Dzimusi Liepājā skolotāja Kārļa Bērziņa ģimenē.

Bijusi laulībā ar aktieri Ēvaldu Mercu.

"Ir maz aktieru, kas strādā ar tik sulīgām, dzīves priecīgām krāsām kā Emīlija Bērziņa. Viņas spilgtās komiķes dotības, lielie izteiksmes līdzekļu krājumi ļoti daudzveidīgi un savdabīgi ļauj atklāt tēlus.
Uzskaitīt šajos gados aktrises tēlotās lomas ir grūti, taču nevar nepieminēt kaut dažas, kuras skatītāji vēl atceras pēc daudziem gadiem. Tāda bija Marija Astafjevna lugā "Un viļņojas jūra", Duņka "Ļubovā Jarovajā", Honeja "Dziļajās saknēs", Elīza "Pigmalionā", Emīlija Džeksone "Normunda meitenē", Sprīdītis un daudzas lomas Andreja Upīša satīriskajās komēdijās. Mākslinieces radošajā biogrāfijā un Dailes teātra vēsturē lieliem burtiem ierakstīts N. Gogoļa "Mirušo dvēseļu" uzvedums, kur par konsultantu tika pieaicināts PSRS Tautas skatuves mākslinieks V. Toporkovs. Emīlijai Bērziņai uzticēja Korobočkas lomu. Uzdevums bija grūts, jo šo lomu atveidojušas pasaulē pazīstamas mākslinieces un tās izpildījums apvīts slavenām tradīcijām. Taču Emīlija Bērziņa prata pateikt ko savu, iezīmēt šajā aprobežotās, ļaunās muižnieces tēlā dažus jaunus vaibstus."
R. Grauze. Trīs skaitļi, kas runā par darbu. Rīgas Balss, Nr. 24, 29.01.1964.

"Pilnasinīgs spēles prieks, spirgta humora izjūta un raksturojuma asums izpaudās viņas satīriski sulīgi notēlotajā Gogoļa Korobočkā ("Mirušās dvēseles"), Raiņa Čabiņas naivi labsirdīgajā nopietnībā ("Spēlēju, dancoju"), vecāsmātes Babes nesatriecamajā veclaicīgās loģikas spēkā ("Lai top!") un citos aktrises radītajos tēlos. Emīlijas Bērziņas skatuves tēli cieši sakņojās tautas daiļradē, vienkāršo cilvēku dzīvē.
Dzejas un prozas darbu lasījumos, kas bija otrs raksturīgākais virziens Emīlijas Bērziņas aktrises darbā, viņas repertuāru veidoja J. Jaunsudrabiņa "Baltā grāmata", K. Skalbes dzeja, Andreja Upīša un Krilova fabulas, Raiņa bērnu dzejoļi.
Darbs, nesavtīgs, pašaizliedzīgs darbs un darba prieks vienmēr ir vadījis aktrises mākslas garu. Būt aizvien notikumu degpunktā, būt allaž jaunai – tāda bija devīze, kuru piepildīt tiecās Emīlija Bērziņa."
Emīlija Bērziņa. Rīgas Balss, Nr. 17, 22.01.1970.

"Aktrise daudz strādājusi ari latviešu teātra vēstures pētīšanā, gan apkopojot arhīva materiālus, gan ar neapšaubāmu literāru talantu rakstot atmiņas par māksliniekiem – saviem laikabiedriem. Viņas princips bijis: "Aktierim, šķiroties no dzīves, allaž pagaist kādas atmiņas par mākslinieku pašu un tā sniegumu, jo aktiera māksla ir laikā un telpā gaistoša. Tāpēc tiem, kas to var, ir jāpasteidzas, lai zudumā neaizietu kāda skaista, bet nepierakstīta doma.""

Emīlija Bērziņa. Dzimtenes Balss, Nr. 4, 23.01.1970.

–1918
Sanktpēterburga
Mācības sieviešu ģimnāzijā.

1919–1921
Latvijas Augstskola
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Studijas Medicīnas fakultātē, kas pārtrauktas līdzekļu trūkuma dēļ.

1921
Latvijas Augstskola
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Studijas Filoloģijas un filozofijas fakultātes filoloģijas nodaļā.

1924–1927
Zeltmata Latvju dramatiskie kursi
Rīga

1927–1928
E. Feldmaņa dramatiskie kursi
Rīga

1933
Sigulda
Mācības Mihaila Čehova vasaras kursos.

1928
Latvijas Nacionālais teātris
Kronvalda bulvāris 2, Rīga
Aktrise.

1929–1930
Daugavpils teātris
Rīgas iela 22A, Daugavpils
Aktrise.

1930–1933
Liepājas teātris
Teātra iela 4, Liepāja
Aktrise.

1933–1970
Dailes teātris
Lāčplēša iela 25, Rīga
Aktrise.

24.01.1970
Liepājas Centrālā kapsēta