Ellija Forsele-Rozentāle

13 bildes

07.11.1871 – 25.06.1943

Dzimšanas laiks/vieta

07.11.1871
Helsinki

Miršanas laiks/vieta

25.06.1943
Rīga

Personiska informācija

FORSELE-ROZENTĀLE [Forsell-Rosentahl] Ellija (dz. Forsele, *1871.7.XI Helsinkos, Somijā - † 1943.25.VI Rīgā; apbed. II Meža kapos) – koncertdziedātāja (mecosoprāns). Beigusi MS Helsinkos, kur mācījusies pie A. Ojanpera, vēlāk apguvusi vok. mākslu Parīzē (pie ped. Ševiljāras), Milānā un Romā. Pēc tam atgriezusies dzimtenē un sākusi koncertgaitas. 1902.3.XI kāda Rīgas vieskoncerta laikā piesaistījusi gleznotāja J. Rozentāla uzmanību, 1903 kļuvusi par viņa dzīvesbiedri, turpmāk bijusi galvenā J. Rozentāla gleznu varone. Pēc laulībām dzīv. Rīgā līdz Pirmajam pas. karam, kad kopā ar J. Rozentālu devusies uz Brendas salu Somijā. 1920 atgriezusies Ljā, atvedusi pārapbedīšanai 1916 mirušā J. Rozentāla mirstīgās atliekas. Mūža turpmāko daļu aizvadījusi Rīgā; guvusi plašu ievērību ar savu mākslas salonu, ko atklājusi 1920 ar J.Rozentāla piemiņas izstādi. Koncertdarbībai visintensīvāk pievērsusies pirms laulībām, tomēr virkni koncertu sniegusi arī vēlāk, līdz Pirmajam pas. karam. Uzstājusies kopā ar pianistu H. Šmitu, komp. un ērģeln. Alfrēdu Kalniņu, savu māsu, vijolnieci Annu Forseli u. c. māksliniekiem. Presē atzīmēta F.-R. daiļskanīgā, maigā balss, sevišķi skaistais pianissimo, cildināta viņas gaume svaiga un augstvērtīga repertuāra izvēlē. Sākotnēji tajā dominējuši Somijas un Skandināvijas laikmetīgo komp. darbi, arī vācu dziesmas, it. un franču garīgie dziedājumi. Pēc iepazīšanās ar J. Rozentālu bieži pievērsusies latv. mūzikai – atsk. E. Dārziņa, A. Kalniņa, E. Melngaiļa u. c. autoru dziesmas, uzstājusies latv. kultūras darbiniekiem veltītos pasākumos: E. Dārziņa piemiņas vakarā Jelgavā (1910), E.Veidenbauma vakarā Rīgā (1911) u. c. Bijusi draudzīgās attiecībās ar somu komp. E. Melartīnu un ar daudziem latv. inteliģences pārstāvjiem, īpaši ar Aspaziju.

LIT.: W., Elli Forsel-Rosental koncerts // Dienas Lapa, 1905, 94; Atceroties Elliju Rozentāli [nekrologs] // Tēvija, 1943.30.VI; Skulme U., Lapiņš A. Jānis Rozentāls, R., 1954, 105. lpp.; Bankovskis P., Kad apklust lakstīgalas... // Sieviete, 1992, 1, 3. lpp.; Matīsa K., Ellija - Jaņa Rozentāla mūza // Mēs, 2002. 23. XI; Šmite E., Godinām Ellijas Rozentāles piemiņu // Laiks, 2003.25.I; Blaua L., Ellija // Ieva, 2003, 1, 26. lpp., Šmite E., Godinām Ellijas Rozentāles piemiņu // Laiks, 2003.25.I

B. Jaunslaviete

Citātu galerija

"[..] jaukā somiete Ellija Forsela-Rozentāle, kas pēc mākslinieka pāragrās nāves kopā ar trim bērniem atgriezusies viņa dzimtenē un apmetusies tajā pašā dzīvoklī Alberta un Strēlnieku ielas stūrī.
Ellija ir augstas kultūras cilvēks, un Marselīne bieži aiziet pie viņas aprunāties. Elza skumīgi vēro, kā dzīvoklī paliek aizvien mazāk Rozentāla gleznu – mākslinieka atraitne spiesta tās pārdot, jo ģimenei vajadzīga iztika. Ellija atvērusi arī latviešu tautisko preču veikaliņu Valdemāra ielā. Viņas dzīvoklī var redzēt tik skaistus somu paklājus, ka, skatīdamās krāsu salikumā, Marselīne vienmēr aizmirstas. Rozentālu dzīvoklis, kur saplūst somiskais ar latvisko, ir gaumīgs un mājīgs, te tīk uzkavēties.
Rozentāla kundzei ir plašs interešu loks, viņa prot ieinteresēt arī latvietes par Masdasnāna jogas mācību un čehu ārsta dr. Haniša elpošanas vingrinājumiem. Vecrīgā notiek nodarbības, ko vada Haniša audzēkne; Marselīne cenšas neizlaist nevienu pašu stundu."

Anna Žīgure. Marselīne. [Biogrāfisks romāns]. Rīga: Jumava, 2005, 147. lpp.

Saiknes

Nodarbes

Dalība organizācijās

Dzīvesvieta

1903
Kalnciema iela 39, Rīga
Pēc kāzām ar Jani Rozentālu īrējusi dzīvokli Bernharda Borherta mājā Kalnciema ielā 39.

1904–1915
Alberta iela 12–9, Rīga

Apglabāts

Rīgas Otrie Meža kapi