Ārija Šīrmane-Majore

2 bildes

1904 – 24.09.1957

Ārija Šīrmane-Majore (1904–1957) – dziedātāja. Beigusi Latvijas Konservatoriju. Kā studente piedalījusies vokālistu konkursā Vīnē, kur ieguva laureātes diplomu. Pēc konservatorijas beigšanas rīkojusi latviešu komponistu skaņdarbu koncertus, dziedājusi radiofonā un operā "Loengrīns" Elzas lomu. No 1945. gada strādāja Liepājas operas teātrī, vēlāk par dziedāšanas skolotāju Liepājas mūzikas vidusskolā un Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā un vadīja vokālo studiju zvejnieku kultūras namā "Ziemeļblāzma"." 

Dzimšanas laiks/vieta

1904
Rīga

Miršanas laiks/vieta

24.09.1957
Rīga

Personiska informācija

Precējusies ar Elmāru Majoru (1904–1978). Meita – Aina Kriķe (1937–2013). 

Profesionālā darbība



Darbība mūzikā

Studējusi, beigusi Latvijas Konservatoriju.

20.–30. gados (gads nezināms): piedalījās vokālistu konkursā Vīnē, kur ieguva laureātes diplomu. 

Rīkojusi latviešu komponistu skaņdarbu koncertus, dziedājusi radiofonā un operā "Loengrīns" Elzas lomu. 

1945. gadā dziedātāja sāka darboties Liepājas operas teātrī. Pēc Liepājas operas likvidēšanas strādāja Liepājas mūzikas vidusskolā, pēc tam Rīgā par dziedāšanas skolotāju Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā un vadīja vokālo studiju zvejnieku kultūras namā "Ziemeļblāzma"." 

Citātu galerija

"Širmanes priekšnesums pelna ievērību. Gan viņas balss augšējā reģistrā skan reizēm paasi, taču pats dziedājums ir gaumīgs, atturīgs, tomēr dzīvas iejūtas nests. Vistuvākā māksliniecei ir lirika, ar to viņas saites visciešākās, dziesmu atveidi spilgtākie." 

V. Dārziņš. Ārija Šīrmane-Majore. Tēvija, Nr. 84 (11.04.1944), 6. lpp.


"Mūsu jaunajo dziedoņu pulkā nav daudz ar tik bagātu balsi. Ir pēc konservatorijas beigšanas, ir pēc panākumiem ārzemēs jauno dziedoņu konkursā, Š.-M. nebūt vēl neiedomājās sevi esam gatavu, joprojām turpina vokālās un muzikālās studijas. [..] Spēcīgākais faktors Šīrmanes-Majores mākslā – skaistā balss. Tā visos posmos kupli skanīga, dzidri tembrēta, droši elpas balstīta. Plašajā diapozonā (tas pārsniedz 2 oktāves) it visur toņiem viena kopēja pamatkrāsa. Vienalga, augšējā, vidējā vai zemajā reģistrī, nekur nedzirdam iejaucamies svešākus, paviršāk veidotus toņus. Tā par sevi tiešām pozitīva īpašība, varētu teikt, – vokālā bāze. Tomēr īsta, vitāla dziedoņa mākslā jāatbalsojas pārdzīvojumam. Lai to panāktu, toņi, frāzes, veseli posmi jāmodificē, jārod tiem ikreiz vēlamā psiholoģiskā nokrāsa. Šai plāksnē Šīrmanei-Majorei vēl jāveic daudz darba, īpaši, ja viņas mērķis – operas skatuve." 

Jānis Zālīts. Ārijas Šīrmanes-Majores dziesmu un āriju vakars. Jaunākās Ziņas, Nr. 248 (30.10.1935), 9. lpp. 


"24. septembrī pēkšņā nāvē mirusi dziedātāja Ārija Širmane-Majore. Dzimusi 1904. gadā strādnieku ģimenē. Vēl mācoties konservatorijā, piedalījās vokālistu konkursā Vīnē, kur ieguva laureātes diplomu. Pēc konservatorijas beigšanas Ārija Širmane-Majore rīkoja latviešu komponistu skaņdarbu koncertus, dziedāja radiofonā un operā "Loengrīns" Elzas lomu. 1945. gadā dziedātāja sāka darboties Liepājas operas teātrī. Pēc Liepājas operas likvidēšanas strādāja Liepājas mūzikas vidusskolā, pēc tam Rīgā par dziedāšanas skolotāju Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā un vadīja vokālo studiju zvejnieku kultūras namā "Ziemeļblāzma"." 

Ārija Širmane-Majore [nekrologs]. Literatūra un Māksla, Nr. 39 (28.09.1957), 4. lpp.

Dzimtais vārds

Ārija Šīrmane

Papildu vārdi

Ārija Majore

Izglītība

Latvijas Konservatorija
Rīga
Beigusi Latvijas Konservatoriju. 

Ceļojums

Vīne
 20.–30. gados piedalījās vokālistu konkursā Vīnē.

Darbavieta

Rīgas radiofons
Rīga

Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskola
Liepāja
Strādāja Liepājas mūzikas vidusskolā, vēlāk Rīgā par dziedāšanas skolotāju Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā. 

Rīgas kultūras un izglītības darbinieku tehnikums
Rīga
Strādāja Liepājas mūzikas vidusskolā, vēlāk Rīgā par dziedāšanas skolotāju Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā. 

Rīgas traleru un refrižeratoru flotes bāzes zvejnieku kultūras pils "Ziemeļblāzma"
Rīga
Vadījusi vokālo studiju zvejnieku kultūras namā "Ziemeļblāzma".

1945
Liepājas operas un drāmas teātris
Liepāja
No 1945. gada strādājusi Liepājas operas teātrī.

Apglabāts

Rīgas Pirmie Meža kapi