Antonija Kalēja

16.07.1879 – 03.03.1963

ANTONIJA KALĒJA, dzim. Neimane, - skolotāja, pēdējo trimdas mājas vietu bija atradusi Kanādā, Montreālā, meitas un znota māc. Viestura Šēfera (tēvzemē Rīgas Jēzus draudzes mācītājs) ģimenē. Liktenis bija viņai licis no šejienes uzsākt mūžības ceļu 1963. g. 3. martā — nepilnus 5 mēnešus pirms mūža 85 gadiem. Skolotāja A. Kalēja dzimusi 1879. g. 16. jūlijā, Rīgā, un 18 gadu veca beigusi Rīgas sieviešu Lomonosova ģimnāziju, kas tanī laikā bija vienīgā Rīgas valsts ģimnāzija sievietēm. Viņas latvisko centību apliecināja sudraba medaļa, ko tā saņēma, beidzot ģimnāziju. Skolotājas darbu Antonija Kalēja, toreiz vēl Neimane, uzsāka Rīgas latviešu labdarības biedrības skolā, ko vēlāk sauca par Jāņa Zālīša 1. pamatskolu. Pēc apprecēšanās ar inž. Juri Kalēju (1906) abi viņi aizbrauca uz Krieviju un atgriezās Latvijā, kad tā jau bija suverēna valsts, proti 1920. gadā. Skolotājas darbu A. Kalēja atjaunoja galvas pil sētā, Āgenskalnā, Rīgas pilsētas pamat skolā Lavizes ielā, kur pārzinis toreiz bija Mārtiņš Eiche, kas tanī pat laikā studēja teoloģiju un vēlāk bija Dubultu draudzes mācītājs. Skolai bija nodibinājusies laba darba slava, kas turpinājās arī māc. M. Eiches pēcnācēja Pē tera Breikša laikā (P. Br. miris trimdā, Brēmenes slimnīcā 1947. g. 27. martā). Lavīzes ielas pamatskolā Antonija Ka lēja strādāja ilgus gadus, liekas, līdz pat aiziešanai pensijā 1935. gadā. Inž. Jura un Antonijas Kalēju ģimenē dzimuši un izauguši dēli: Jānis — vijolnieks, darbojas Jaunskotijā — Arkadijas universitātē par profesoru, Paulis — inženieris strādā tēvzemē un meita Rita — pianiste Kanādā.

• skolotāja