Anna Dauvarte

Dzimusi lauksaimnieku Dāvja Dauvarta un viņas sievas Lienes (dz. Sieceniece) ģimenē. Izglītību ieguvusi Pēterburgas sieviešu ģimnāzijā. Pēc skolas beigšanas devusies atpakaļ uz Latviju, laikā no 1913.–1915. gadam strādājusi par mājskolotāju Valmierā mācītāja Eduarda Pavasara ģimenē.

Pirmā pasaules kara laikā devusies uz Petrogradu, kur strādājusi kā ierēdne dažādās valdības iestādēs. Vienlaikus uzsākusi dabaszinātņu studijas Bestuževa augstākajos sieviešu kursos.

1918. gada vasarā atgriezusies Latvijā.

1929. gadā ar Kultūras Fonda finansiālo atbalstu devusies komandējumā Austrijā un Vācijā, lai vāktu materiālus disertācijai.

1935. gada martā devusies zinātniskā komandējumā uz Vāciju, kur Jēnā piedalījās Karla Ceisa firmas sarīkotajos kursos par mikroskopiju un mikrofotogrāfiju. Atgriezusies Latvijā, viņa iesniedza detalizētu komandējuma pārskatu LU rektoram, raksturojot nacistiskajā Vācijā piedzīvoto morālo pazemoju un izsekošanu. Diemžēl LU vadība uz A. Dauvartes ziņojumu pienācīgi nereaģēja. Visticamāk, emocionālo pārdzīvojumu dēļ A. Dauvarte 1935. gada 6. aprīlī  savā dzīvoklī izdarīja pašnāvību.

1919. gada rudenī iestājusies LU Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē. Salīdzināmās anatomijas un eksperimentālās zooloģijas institūta vadītājs, profesors  Naums Lebedinskis uzaicināja viņu par institūta subasistenti, kur pēc LU absolvēšanas 1927. gadā turpinājusi zinātnisko darbību. Zinātniskajā darbībā plašāk specializējusies putnu kranioloģijā. 

zinātniece

–1912
Prinča Georga Oldenburga sieviešu ģimnāzija.
Sanktpēterburga

1916–1918
Pēterpils Bestuževa augstākie sieviešu kursi
Sanktpēterburga

1919–1927
Latvijas Universitātes Matemātikas un dabas zinātņu fakultāte
Rīga
Dabaszinātņu nodaļa.

LU Botāniskā dārza draugu biedrība
Rīga
Biedre.

Latvijas Bioloģijas biedrība
Rīga
No 1929. gada 1. februāra līdz 1934. gada 7. decembrim izpildījusi biedrības sekretāra biedra un sekretāres pienākumus.

Latvijas akadēmiski izglītoto sieviešu apvienība
Rīga
Biedre, darbojusies apvienības Kulturālā komisijā. A. Dauvartes vadībā izveidota apvienības rakstu krātuve (bibliotēka), apkopojot biedru publicētos rakstu darbus.

1913–1916
Valmiera
Mājskolotāja.

1915–1916
Sanktpēterburga
Krievijas Sarkanā Krusta statistikas birojs. Kantoriste.

1916–1917
Sanktpēterburga
Petrograda. Kara cenzūra. Latviešu korespondences cenzore.

1917–1917
Petrogradas pilsētas pārvalde
Sanktpēterburga
Kantoriste Petrogradas pilsētas valdes dienestā.

1917–1918
Inteliģento proletāriešu artelis (Артель интеллигентного пролетария)
Sanktpēterburga
Pēc Oktobra apvērsuma Krievijā, iestājusies darbā tā dēvētajā Inteliģento proletāriešu artelī. Kā arteļa darbiniece 1918. gada janvārī veikusi sniega rakšanas darbus Petrogradas Nikolaja dzelzceļā, bet no janvāra līdz maijam veikusi laikraksta iznīcinātājas pienākumus Inteliģento proletāriešu arteļa avīžu nodaļā

08.1919–4.1920
Apgādības ministrija
Rīga
Kancelejas ierēdne. Statistiķa palīdze.

1920–1920
Zemkopības ministrija
Rīga
1920. gada vasarā botāniķe-praktikante Latvijas Pagaidu valdības Zemkopības ministrijā.

02.1921–5.1921
Rīgas pilsētas VI policijas iecirknis
Rīga
Kancelejas ierēdne.

06.1921–10.1922
Kooperatīvo biedrību centrālā savienība “Konzums”
Rīga
Statistikas nodaļas darbiniece.

1922–1928
Latvijas Universitātes Salīdzināmās anatomijas un eksperimentālās zooloģijas institūts
Kronvalda bulvāris 4, Rīga
Subasistente.

1928–1930
Latvijas Universitātes Salīdzināmās anatomijas un eksperimentālās zooloģijas institūts
Kronvalda bulvāris 4, Rīga
Jaunākā asistente.

1930–1932
Latvijas Universitātes Salīdzināmās anatomijas un eksperimentālās zooloģijas institūts
Kronvalda bulvāris 4, Rīga
Asistente.

1932–1935
Latvijas Universitātes Salīdzināmās anatomijas un eksperimentālās zooloģijas institūts
Kronvalda bulvāris 4, Rīga
Vecākā asistente.

1922
Stabu iela 16

Rīgas Pirmie Meža kapi