Alma Zaprauska

18.02.1903 – 22.05.1974

Alma Zaprauska (1903–1974) – dzejniece. Publicējusi dzejoļus, stāstus un apceres žurnālos "Sieviete", "Sievietes Pasaule", laikrakstos "Māras Vēstnesis" un "Kurzemes Vārds". Izdots dzejoļu krājums "Domu svētceļojums" (1935). Manuskriptā palicis 40. gadu sākumā rakstītais romāns "Miersalietes liktenis" un dzejoļu krājums "Siltās sarunas".

Dzimšanas laiks/vieta

18.02.1903
Koknese

Miršanas laiks/vieta

22.05.1974
Rīga

Personiska informācija

1932: salaulājusies ar artilerijas virsnieku J. Lūsi.
1932–1939: dzīvojusi Liepājā līdzdarbodamās vietējā dienas laikrakstā "Kurzemes Vārds" un vairākos Rīgas preses izdevumos.

Profesionālā darbība

1925: pirmā publikācija – filozofiska etīde "Vai visu zināt ir augstākā ideja?" žurnālā "Sieviete" (3. nr.). Publicējusi dzejoļus, stāstus un apceres žurnālos "Sieviete", "Sievietes Pasaule", laikrakstā "Māras Vēstnesis".
1932–1939: dzīvojot Liepājā, līdzdarbodamās vietējā dienas laikrakstā "Kurzemes Vārds" un vairākos Rīgas preses izdevumos.
1939–1941: dzīvojot Tukumā, publicējusi dzejoļus, recenzijas galvenokārt laikrakstā "Kurzemes Vārds".
Manuskriptā palicis 1940. gadu sākumā rakstītais romāns "Miersalietes liktenis", dzejoļu krājums "Siltās sarunas".
50. gados: rakstījusi garīgas dziesmas Mateja baptistu draudzei.

Dzeja
"Domu svētceļojums" (1935)

Citātu galerija



Par dzejoļu krājumu "Domu svētceļojums" (Zemnieka Domas, 1935)
"Almas Zaprauskas dzejoļi, kas ietilpst šai grāmatā, radušies pēdējo desmit gadu laikā. Tie grupēti trīs daļās: apceres lirika, dabas lirika un dzejoļi par dzimteni. Lielākais vairums un vērtīgākie ietilpst pirmajā grupā. Almas Zaprauskas dzeja ir domu un atziņu dzeja. To lasot, rodas iespaids, ka jaunajai debitantei ir kas sakāms, ir ievērojama idejiskā bagātība, kurai jāmeklē daiļskanīga dzejas forma. Vienā otrā lapas pusē tāpēc arī atrodam pa īstai dzejas pērlītei. Tikai dzejnieces iemīļotais novads — filozofiskie temati, ir grūtākie starp citiem. Tie prasa drošu mākslinieka roku, lai pārdomas tvertu īstā dzejas skaistumā. Nav tāpēc nekāda nejaušība, ja dažu reizi autores dzejoļos trūkst paša galvenā — dzejas. Nepietiek ar to, ka doma izteikta ritmā un greznota atskanam, formālie elementi jāsakausē ar dzejas dievišķo uguni, kas vienīgā piešķir lirikai mākslas vērtību. No daiļuma viedokļa jāceļ daži iebildumi arī pret dzejas formu. Nedrīkstētu būt tadu elementāru ritma kļūdu kā 28. un 59. lpp.. tāpat arī atskaņas: berami – netverami, vētrainas — mainās nepatīkami aizskar lasītāja ausi. Nezinu vai daiļskanībai ir pakalpots, lietājot tādus salikteņus, kā darbsviedri, sāpjkauss, dzidrzils utt., kuros daudzie līdzskaņi apgrūtina pat izrunāšanu. It sevišķi dzejniecei jāliek pie sirds izvairīties no nodrāztām dzejas gleznām. Dzīves cīniņi, sīka ikdienība, baltas ilgas un zuduši sapni galu galā tagad ir vairs tikai vārdi; pārdzīvojumu tie neierosina, bet tas taču galvenais dzejas uzdevums. Jānis Andriņš. Domu svētceļojums. Almas Zaprauskas dzejoļi. Dzimtene un Pasaule, Nr. 12, 15.06.1935.


"Dzejoļu krājumā "Domu svētceļojums" (1935) dominē ilgas un dvēseles miera meklējumi, sāpju un piedošanas slavinājums, ziedošanās prieks, dzimtās dabas tēlojums. Īsos aforistiskos pantos variēti dzīvības, nāves un mīlestības motīvi."

Raimonds Briedis. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: 2003.

Nodarbes

Papildu vārdi

Lūse

Dzīvesvieta

Rīga

1932–1939
Liepāja

1939–1941
Tukums

1950
Pļaviņas

1950
Salaspils

Izglītība

1911–1915
Stukmaņi
Stukmaņu pagastskolaPa vasaru gājusi mācīties uz Stukmaņu Lejasdepšām pie tautiskā laikmeta skolotāja un literāta Jura Kalniņa-Prātkopja, kurš vasaras brīvlaikos mēdza uzturēties savās lauku mājās.

1915–1916
Vietalvas draudzes skola
Vietalva

1921
Latvijas Kultūras veicināšanas biedrības vakara vidusskola
Rīga

Darbavieta

1945
Kalsnavas pagasts
Strādā Kalsnavas mežniecībā.

1950
Rīga
Strādā Rīgas 1. slimnīcā.

Apglabāts

Rīgas Pirmie Meža kapi