A. Gulbja apgāds

Apgāds Sanktpēterburgā

1903: Ansis Gulbis Sanktpēterburgā dibina apgādu.

1903 G. dibinātā grāmatu apgāda mērķis bija laist klajā vērtīgu literatūru, sevišķu vērību veltot sēriju un latviešu rakstnieku kopoto rakstu izdošanai. Apgāda darbību nodrošināja paša uzkrātie naudas līdzekļi un subskripcija. Viņš izsludina parakstīšanos uz Gētes, Pumpura un Aspazijas rakstiem. Pirmā izdotā grāmata – J.V. Gētes „Rakstu” 1.sējums (1903) ar dzeju J. Raiņa un Aspazijas tulkojumā. G. pulcē ap sevi kā līdzstrādniekus K. Skalbi, J. Akurateru, E. Treimani (Zvārguli), A. Ķeniņu, E. Cālīti, A. Braču, V. Eglīti, J. Bankavu, J. Miezi ar nodomu izdot “Dzimtenes sēriju” apmēram 20 sējumos, kur ietilptu latviešu dzeja, proza, tulkojumi. G. stājas kontaktos ar J. Raini ,saņem dzejnieka idejisku atbalstu savam pasākumam. Viņš kļūst par Raiņa un Aspazijas darbu izdevēju, Rainis apgādā veic redakcionālu darbu un tulko. Kā pirmais Raiņa darbs Gulbja apgādā tiek laists klajā “Pusideālists” (1904). Agrīnajā darbības posmā (1904) G. sagatavo Pumpura kopoto rakstu izdevumu, tam ir labs noiets kā Krievijā, tā Latvijā.

1905. gada notikumu laikā G. iesaistās sociāldemokrātiskā kustībā, izdod aģitācijas brošūras, G. Merķeļa "Latviešu" tulkojumu (1905), laikrakstu "Pēterburgas Latvietis". 1907. gadā dibina sociāldemokrātiskas ievirzes nedēļas žurnālu "Rīts", kas negūst pilsoniskās sabiedrības atbalstu. Materiālu un citu apstākļu dēļ A. Gulbja apgāda darbība uz laiku tiek pārtraukta.

1906. gadā Ansis Gulbis īslaicīgi emigrējis uz Hamburgu, 1907. gadā atgriezies Sanktpēterburgā un atsācis izdevējdarbību.

Materiālu un citu apstākļu dēļ apgāda darbība bijusi īslaicīgi pārtraukta no 1907. līdz 1911. gadam. 1908. gadā Ansis Gulbis piesaista savām iecerēm A. Būmani, pakāpeniski briest "Universālās bibliotēkas" un konversācijas vārdnīcas idejas.

1911: Ansis Gulbis atjauno apgāda darbību, tā paša gada oktobrī laiž klajā pirmos pēc vācu izdevēja F. Reklāma grāmatu sērijas „Universal-Bibliothek” parauga veidotas izdevumu sērijas “Universālā bibliotēka” laidienus. Par sērijas redaktoru G. uzaicina Raini, tās izdevumi orientēti uz latviešu oriģinālliteratūru un pasaules klasikas tulkojumiem (Gētes “Fausts”, Ibsena “Pērs Gints”, A. Fransa “Dieviem slāpst”, V. Haufa “Pasakas), izdod arī apcerējumus sabiedriskajās zinātnēs (Č. Darvina “Sugu izcelšanās”), kultūras mantojumu. Ar pārtraukumiem “Universālā bibliotēka” tiek turpināta līdz 1927. gadam. Pirmajos divos gados laists klajā 100 numuru, bet līdz 1918. gadam – 204 numuri. Grāmatas ir nelielas, ārēji necilas, bez ilustrācijām, blīvā iespiedumā petita burtiem uz zemas kvalitātes papīra un iesietas dzeltenos plāna papīra vākos. Sērijas priekšrocība: zemās cenas (viena grāmata maksā 20–40 kap.), kā arī vērtīgas literatūras atlase. Lauku skolām 200 sērijas eksemplāri izdalīti bez maksas, apm. 9000 sējumu dāvināti latvju strēlniekiem. G. iedibinājis labas attiecības ar latviešu rakstniekiem, autoriem maksājis pienācīgus honorārus. A. Gulbja apgādā nācis klajā viens no pirmajiem K. Skalbes dzejoļu krājumiem “Kad ābeles zied” (1904).

Pirmā pasaules kara laikā A. Gulbja apgāda darbība uz laiku apsīkusi.

Apgāds Rīgā

1918: Ansis Gulbis atjaunojis izdevējdarbību, atvēris grāmatu veikalu un spiestuvi.

Nāk klajā atsevišķi Raiņa, Aspazijas, K. Skalbes, A. Upīša, F. Bārdas, A. Virzas u.c. autoru sacerējumi, kopotie raksti, sērijas “Romānu bibliotēka” un “Stāstu bibliotēka”. Viens no plašākajiem izdevumiem Raiņa “Dzīve un darbi” 11 sējumos (1925–1931), kā arī Ausekļa, Pumpura, J. Zvaigznītes, Māteru Jura, J. Esenberģa, Vensku Edvarta, Apsīšu Jēkaba, Pērsieša, Aspazijas, Jaunsudrabiņa, Tagores kopoti darbi. 20.gs. 20–30 gados G. izdevis latviešu rakstnieku darbus vācu un angļu valodās. Viņa izdevumu vidū nozīmīgi sava laika iespieddarbi – J. Asara, P. Šmita, A. Švābes, B. Vipera, T. Zeiferta grāmatas, R. Egles un A. Upīša sakārtotā “Pasaules rakstniecības vēsture” (4 sēj., 1930–1934). Izdevis mācību grāmatas, kapitāldarbus arī pēc Latvijas Izglītības ministrijas pasūtījuma (K. Strauberga sastādītā “Grieķu lirika”, Dantes “Dievišķā komēdija”, J. Endzelīna un K. Mīlenbaha darbi valodniecībā). Pats vērienīgākais G. pasākums – “Latviešu konversācijas vārdnīcas” izdevums (1927–1940), diemžēl, palika nepabeigts. G. uzskatāms par pirmo plaša stila izdevēju latviešu grāmatniecībā, izdoto grāmatu kopskaits –ap 2000.

20. gadsimta 30. gados, nopērkot bijušo O. Jēpes grāmatu veikalu, atvēris veikalu Rīgā. Barona ielā. No sīkām pārdotavām izveidojis lielu grāmatveikalu Daugavpilī Vadoņa ielā.