Latvijas sieviešu biedrība

Dibināta 1933. gada 30. augustā. Saukta arī par Latviešu Sieviešu biedrību.
Biedrības statūti Rīgas Apgabaltiesā reģistrēti 1933. gada 11. jūlijā.

Pirmā biedrības sēde noturēta 1933. gada 30. augustā Rīgā, Stabu ielā 35. Tajā piedalījās septiņas dalībnieces (dibinātājas), kuras sēdē sekojoši sadalīja amatus: Emīlija Lazdiņa – priekšniece (šo amatu ieņēma visu biedrības pastāvēšanas laiku), Marija Neimane-Celma – priekšnieces vietniece, Katrīne Buteniece – sekretāre, Alma Lazdiņa – sekretāres vietniece, Sofija Rozenšteina – kasiere, Jūlija Upeniece – kasieres vietniece un Emīlija Roze – biedrene.

Biedrības statūtos kā mērķis norādīts: “Modināt, sekmēt un audzināt sievietēs līdzvērtības apziņu personīgā, sabiedriskā un valsts dzīvē”. Mērķi plānoja sasniegt ar trim galvenajiem uzdevumiem: “1) ierosinot, izstrādājot un iesniedzot attiecīgām valsts un citām iestādēm dažādus projektus par sievietes politiskā, materiālā un garīgā stāvokļa uzlabošanu; 2) veicinot sievietes izglītību, attīstot viņas morālisko apziņu un personīgo pašcieņu; 3) pabalstot idejiski un materiāli sievieti viņas garīgos kulturālos centienos.”

Latvijas Sieviešu biedrība strukturāli sastāvēja no Centrālās valdes, Revīzijas Komisijas, kā arī vairākām tematiskām sekcijām. Kā pirmās 1933. gada rudenī dibināja Izrīkojumu (vadītāja Marija Neimane-Celma, vēlāk Vilma Sabule), Saimniecības (vadītāja Emīlija Roze) un Rokdarbu (ar Arodu sekcija, vadītāja Katrīne Buteniece, darbu uzsāka 1933. gada 15. septembrī) sekcijas, kurām 1933. gadā pievienojās Pašpalīdzības (vadītāja Sofija Rozenšteina), Līdzekļu vākšanas (vadītāja Hermīne Kukaine), Izglītības (vadītāja Alma Lazdiņa, Dramatiskā (vadītāja Elza Selezneva) sekcijas un kā pēdējā 1934. gada jūnijā – Sporta sekcija (vadītāja S. Rozenšteina).

Ārpus Rīgas bija nodibinātas divas atsevišķas biedrības nodaļas. Nodaļa Liepājā dibināta 1933. gada 24. septembrī, svinīgi atklāta tā paša gada 3. decembrī. Priekšniece A. Elke. Nodaļa atradās Kr. Barona ielā 8. Liepājas nodaļas darbība iedalīta vairākās sekcijās: Sporta un vingrošanas, Rokdarbu, koris. Biedrības nodaļa Ugālē dibināta 1934. gada 9. februārī.

Regulāri rīkoja dažādus kursus, priekšlasījumus un citus izglītojošus pasākumus, kā arī dievkalpojumus un dažādus līdzekļu vākšanas pasākumus.

No 1933. gada 24. novembrim līdz 1936. gada 15. jūlijam biedrība izdeva laikrakstu “Sievietes Balss”, kas iznāca reizi mēnesī. Laikrakstā publicēja gan aktuālo biedrības informāciju, gan dažādus sieviešu jautājumam veltītus rakstus. Kopā izdots 31 laikraksta numurs.

1933. gadā Rīgā, Stabu ielā 35 atklāts Latvijas sieviešu biedrības Sociālās palīdzības padomdošanas punkts, ko vadīja Emīlija Lazdiņa.

Sākot ar 1935. gada rudeni reizi nedēļā organizē trūcīgo ēdināšanu.

Biedrība likvidēta 1936. gada 27. novembrī saistībā ar Iekšlietu ministrijas lēmumu par biedrību likvidāciju.

Avoti: Laikraksts “Sievietes Balss”, LNA LVVA 5681. f. “Latvijas sieviešu biedrība”.