Raiņa un Aspazijas māja

23 bildes


Vēsture

19. gadsimta 70. gados rodamas senākās liecības par ēku Baznīcas ielā 30.

1924. gadā Rainis un Aspazija iegādājās šo ēku, taču vēl divarpus gadus turpināja dzīvot Pārdaugavā.

1926. gada 15. septembrī dzejnieki iekārtojās vienā no ēkas dzīvokļiem. Rainis tur dzīvoja līdz nāvei 1929. gadā, bet Aspazija – līdz 1933. gada pavasarim.

1933. gadā īpašums tika pārdots, taču padomju laikā to nacionalizēja un tajā ierīkoja īres dzīvokļu namu.

1949. gadā pie ēkas tika atklāta piemiņas plāksne Rainim.

1967. gadā tika lemts par muzeja dibināšanu Baznīcas ielā 30.

1971. gadā Raiņa un Aspazijas memoriālo dzīvokli atbrīvoja no iedzīvotājiem.

1986. gadā dzejniekiem kādreiz piederējušās abas ēkas – divstāvu māja Baznīcas ielā 30 un vienstāva sētas māja – tika nodotas Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja rīcībā.

1990. gadā Baznīcas ielas nams tika atjaunots un daļēji pārbūvēts.

1993. gadā Raiņa un Aspazijas māju atvēra apmeklētājiem.

2016. gada 10. septembrī tika atklāta atjaunotā Raiņa un Aspazijas māja. Tās jauno ekspozīciju veidoja muzeja speciālisti sadarbībā ar dizaina biroju “H2E”.



Darbība mūsdienās

Raiņa un Aspazijas māja ir 19. gadsimta vēsturiskās apbūves piemineklis Rīgas centrā, kas kopā ar sētas māju un nelielu iekšpagalmu veido kultūrvēsturisku ansambli.

Muzejā iespējams apskatīt vidi, kādā Rainis un Aspazija dzīvoja 20. gadsimta 20. gadu beigās, kā arī ielūkoties dzejnieku bibliotēkā, kas glabā deviņus tūkstošus grāmatu un periodisko izdevumu. Pagalma ēkā rodama izstāžu zāle.

Muzejā regulāri notiek lasījumi, diskusijas, izstādes un citi pasākumi. Tajā pieejamas arī dažādas izglītojošas programmas.

Muzejs ir Memoriālo muzeju apvienības struktūrvienība.



Citātu galerija

“Kāds izskatās nams pašlaik, Aspazijas 128. dzimšanas dienā? Cauri vārtutelpai ieejam namā (restaurācijas projekta autore – Inese Maurāne) un pa šaurām koka kāpnītēm nonākam otrajā stāvā, dzejnieku dzīvokļa priekšnamā ar pavisam nedaudziem memoriālajiem priekšmetiem. Nākamā ir pati lielākā telpa – viesistaba ar Aspazijas zilo atpūtas stūrīti, klavierēm, manuskriptu lādi, postamentiem, skulptūrām un zaļajiem telpaugiem – šeit parasti risinājās sarunas ar ciemiņiem un uz šejieni 12.septcmbra vakarā no Jūrmalas atveda mirušo Raini. Sētas pusē skatāma virtuve ar trauku plauktu pie sienas; ēdamistaba, ko iezīmē pamatīgs galds un bufete, ko vēl pirms dažām dienām rūpīgi restaurēja Kārlis Ezergailis. Pēdējā sētaspusē ir Aspazijas istabiņa, kur pagaidām apskatāms tikai sekretārs, lampa, krēsls un skapis, bet citu bijušo lietu meklēšana un izvietošana vēl jāturpina. Zinātniskajā izpētē daudz paveikusi Brigita Ducmane, topošā muzeja vadītāja, dzīvokli iekārtojusi māksliniece Anda Krieva kopā ar Ritu Meinerti, Gaidu Jablovsku, Daigu Burbi un Kārli Kristapsonu. Tomēr jāteic, ka vistuvāk pilnībai nonākts Raiņa kabineta iekārtojumā – ar daudzām oriģināllietām, grāmatu dublikātiem, kas saņemti no Pētera Krupņikova, Annas Arnes un citiem (bibliotēku veidoja Astrīda Cīrule un leva Burčika).”
Imants Pijols. Baznīcas ielā, dzejnieku mājoklī. Diena, Nr. 51, 16.03.1993.

“Raiņa un Aspazijas muzejs Rīgā, Baznīcas ielā 30, ir kā sala lielpilsētas straumē. Tas aicina allaž steidzīgos rīdziniekus uz brīdi piestāt, palūkoties uz sen it kā zināmo ar citām acīm, pakavēties atcerēs un ielūkoties arī rītdienā.”
No pūralādes kāpj dziesmas un mūzika. Latvijas Vēstnesis, Nr. 322-323, 11.12.1997.



Informācija

aspazijarainis.lv

memorialiemuzeji.lv

1 saistītas personas