Lūcija Jēruma-Krastiņa

4 bildes

12.11.1899 – 23.09.1969

Lūcija Jēruma-Krastiņa (1899–1968) – medicīnas zinātņu doktore, ārste, antropoloģe, LU Medicīnas fakultātes privātdocente. Otrā sieviete, kura Latvijas Universitātē aizstāvēja doktora disertāciju.

Birth time/place

12.11.1899
Priekuļu pagasts
Cēsu pagasta (tagad Priekuļu pagasts) Jēkuļu mājas

Place/time of death

23.09.1969
Karakasa

Personal information

Dzimusi būvuzņēmēja Augusta Krastiņa (1866–1919) un viņa sievas Annas (dz. Dzirne) ģimenē. L. Jērumas-Krastiņas brāļi bija inženieris un LU Inženierzinātņu fakultātes docents Alfons Krastiņš (1900–1981) un Dr. med., ginekologs un LU Medicīnas fakultātes privātdocents Augusts Krastiņš (1902–1971). Izglītību viņa ieguvusi Cēsu sieviešu ģimnāzijā. Skolas gados vēlējusies kļūt par gleznotāju, bet pēc tēva nāves, kuru 1919. gada pavasarī Cēsu cietumā nošāva lielinieki), pasliktinājušies ģimenes materiālie apstākļi. Rezultātā viņa izlēmusi par labu medicīnas studijām, kas sievietei varēja nodrošinātu praktisku nodarbošanos. 1919. gada rudenī iestājusies Latvijas Universitātes medicīnas fakultātē. Studiju gados LU medicīnas fakultātes profesors Gastons Bakmanis uzaicinājis viņu par Anatomijas katedras subasistenti. Pēc ārsta grāda iegūšanas viņa kā ārste nepraktizēja, bet kā asistente un privātdocente turpināja zinātnisko un akadēmisko darbību Latvijas Universitātes Anatomijas institūtā. Pēc Anatomijas institūta vadītāja Jēkaba Prīmaņa ierosinājuma pievērsusies fiziskajai antropoloģijai. Lasījusi Zobārstniecības nodaļas studentiem obligātos kursus anatomijā, histoloģijā un embrioloģijā. Kā otrā sieviete Latvijas Universitātē aizstāvējusi doktora disertāciju un ieguvusi medicīnas zinātņu doktora grādu.
1930. gadā apprecējusies ar psihiatru Nikolaju Jērumu (1904–1991). Ģimenē 1936. gadā piedzima meita Ieva Anna (vēlāk precējusies Heifere), kura 1959. gadā absolvēja Meridas Universitātes Zobārstniecības fakultāti un strādāja par zobārsti ASV. 1944. gadā ar ģimeni devusies bēgļu gaitās uz Vāciju. 1948. gadā izceļo uz Venecuēlu. Dzīvodama Venecuēlā darbojās Karakasas Latviešu biedrībā un veica pētījumus par cietumnieču antropoloģiju.

Professional activity

Publicējusi zinātniskos rakstus tādos izdevumos kā “Latvijas Universitātes Raksti” un “Latvijas biologu biedrības raksti”, kā arī ārzemju izdevumos (Francija, Vācija).
Par doktora disertāciju “Latviete no antropoloģiskā viedokļa” 1936. gadā saņēmusi Kultūras fonda un Kr. Barona fonda godalgas.
Par darbu “Antropoloģiski dati par latviešu skolas jaunatni” 1938. gadā saņēmusi Kr. Barona fonda godalgu.

Name at birth

Krastiņa

Education

1910–1918
Kristīnes Apkalnes privātā sieviešu ģimnāzija
Raunas iela 7, Cēsis

1919–1935
Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte
Rīga

1927–1927
Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte
Rīga
Nokārtojusi Medicīnas fakultātes doktoranta eksāmenus.

1935–1935
University of Latvia
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Aizstāvējusi doktora disertāciju “Latviete no antropoloģiskā viedokļa”, kļūstot par otro
sievieti zinātņu doktori Latvijas Universitātē.