Berta Pīpiņa

7 bildes

28.09.1883 – 14.11.1942

Berta Pīpiņa (1883–1942) – sabiedriskā darbiniece, politiķe, literāte. Viena no 20. gs. pirmās puses redzamākajām latviešu sabiedriski politiskajām darbiniecēm, kura pievērsusies arī sieviešu lomas un tiesību, seksualitātes, abortu, jaunatnes dzimumaudzināšanas u. tml. jautājumu aktualizācijai sabiedrībā. Vienīgā sieviete, kas starpkaru periodā bija Saeimas deputāte un viena no pirmajām sievietēm, kas bijusi Rīgas domes deputāte un ieņēmusi tajā vairākus atbildīgus amatus. Literatūrā debitējusi 1935. gadā ar romānu "Lejaskrodznieces meitas".

Birth time/place

28.09.1883
Code
Spāriņu krogs.

Place/time of death

14.11.1942
Tomska
Trūkst precīzu ziņu par nometinājuma vietu un miršanas datumu.

Personal information

Dzimusi Bauskas apriņķa Codes pagasta "Spāriņos", kur saimniekojuši un krogu turējuši viņas vecāki Jēkabs un Līze Ziemeļi. Pēc ģimnāzijas beigšanas Bauskā viņa sāka strādāt par mājskolotāju Harkovā, Ukrainā, savukārt vēlāk par pašas nopelnītiem līdzekļiem 21 gadu vecumā devās uz Berlīni, lai turpinātu izglītību pie Dr. Lipmaņa, apgūstot bērnu valodas defektu labošanas metodiku.
Atgriežoties Latvijā, 1910. gadā Berta Pīpiņa (tobrīd vēl Ziemele) apprecējās ar skolotāju, žurnālistu un literatūrkritiķi Ermani Pīpiņu-Vizuli. Laulībā dzimuši trīs bērni – meitas Biruta un Nora un dēls Jānis.

Professional activity

Sabiedriski politiskā darbībaPēc Latvijas valsts neatkarības proklamēšanas aktīvi darbojusies dažādās pašvaldībās un sabiedriskajās organizācijās, kā arī politikā – ievēlēta Rīgas domē, pēcāk – Saeimā par deputāti.
Īpaši pievērsusies sieviešu lomas un tiesību, seksualitātes, jaunatnes dzimumaudzināšanas jautājumu aktualizācijai sabiedrībā. Par šiem jautājumiem lasījusi lekcijas, uzstājusies priekšlasījumos un konferencēs – uzstājusies Starptautiskās sieviešu savienības kongresos:
1930: Vīnē,
1933: Stokholmā,
1934: Parīzē,
1936: Dubrovnikā,
1938: Edinburgā

Publicistika1927: brošūra "Kā es runāju ar saviem bērniem par dzimumu dzīvi".
Periodikā publicējusi rakstus par sabiedriski politiskiem jautājumiem.

Darbība literatūrā1935: pirmais romāns "Lejaskrodzinieces meitas".

Quotes

"Varētu šķist, ka B. Pīpiņa ir revolucionāru ideju paudēja, tomēr publikācijas periodikā un arī romāna ["Lejaskrodznieces meitas"] teksts liecina ko pavisam citu – mērenība, patriarhālo vērtību ne vien respektēšana, bet pat slavēšana un atjaunota iedzīvināšana sabiedrības apziņā kā vēlama un pareiza pretstatā Rietumu brīvdomībai un emancipācijas idejām, kas kardināli atšķiras no "tradicionālajām latviešu vērtībām" [..]
B. Pīpiņas pienesums latviešu literatūrā nav nedz plašs, nedz ļoti vērtīgs, tomēr tas ir būtisks, skatot to laikmeta un dzimumsocialitātes kontekstā, turklāt interesantas ir nianses, kas atklājas romāna "Lejaskrodznieces meitas" un E. Virzas pozitīvisma tradīcijā veidotās poēmas prozā "Straumēni" dialogā un pretstatījumā."

Kušnere, Sigita. Politiķe rakstniecībā – Berta Pīpiņa. Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā, 22. Liepāja: LiePA, 2017, 44. lpp."Izceldamās ar lielām runas dāvanām, asām novērošanas spējām un apķērību, Berta Pīpiņa saeimā cienīgi nostājās blakus saviem partijas biedriem, piedzīvojušiem politiķiem — juristiem, kas viņai neliedza savu atzinību kā tautas pārstāvei."

Gailīte, Angelika. Izcila latviete un mocekle. Latvija Amerikā, 1973. 22. sept., 6. lpp."Manam sabiedriskam darbam kā sarkans pavediens cauri stiepjas "sieviešu jautājums". To rosīgi šķetināt var tikai sieviešu organizācijās. Tām dažai labai esmu kūmās stāvējusi un skaitos par priekšnieci latvju sieviešu nacionālā līgā. Mans lozungs tur: sievietei ir atkal jāatgūst sabiedrības atziņā dievišķās Madonnas augstumi. Bet ja sieviete tagad izdzīta pelēkās darbdienas maizes peļņā ārpus savas ģimenes, tur viņu aizstāvēt un atbalstīt varēsim tikai pašas saviem kopīgiem spēkiem. Skaitos par ģimenes dzīves mūžīgo vērtību atzinēju un atbalstītāja. Esmu māte trim bērniem un nosodu vienbērnu vai bezbērnu zistēmu. Mēs mātes — nesam sevī mūžības misiju: turpināt cilvēces mūžus, kas klājas zem mums un pacelsies bezgalībā pār mums."

Pīpiņa, Berta. Īss atskats manā dzīvē. Zeltene, 1926, 1. dec., 3. lpp.
Par romānu "Lejaskrodzinieces meitas" (A. Gulbis, 1935)"Sieviešu kustības darbinieces Pīpiņas "Lejaskrodzinieces meitas" uzsver, ka ne mīlestība piepilda dzīvi, bet pienākums; ka pašvērtība, lepnums cienījams, jo tas atkarīgs no tā, kādā mērā cilvēks veic savus galvenos pienākumus. (..) Lejaskrodziniece saka savai meitai, kam sāncense atņēmusi līgavaini: "Gan vēl atradīsi cilvēku, kas būs tevis cienīgs, un ko tu mīlēsi, ja ne vairāk, tad vismaz kā savu bērnu tēvu." Un tālāk: "Katram cilvēkam ir tikai viens mūžs, kuru nedrīkst nomest citiem par kāju saslauku." Tiešām respektējama rigorozitāte. (..) Intriga patiesi intriģējoši ierežģīta, kolorīts piemērots, kāpinājums spēcīgs. Kā stilistei – sevišķi kā prozas stilistei – Pīpiņai tomēr trūkumu daudz. Viņa itin kā nav rakstījusi prozas darbu, drīzāk liekas, ka romāns veidots vienā vienīgā jūsmas vilcienā. Arī šī liroepiskā romāna varones brīžam par daudz eksaltētas – Katiņa neiet, bet skrien, skrien arī Skara, viņas jaunākā māsa, un arī māte plaša vēriena sieviete, tā kā lasītājs nebrīnās par to, ka ģimenes iekārta Lejaskrogā tuvu matriarhātam. Visumā tomēr cienījamās ekspolitiķes kā romānu rakstnieces debija dod zināmas cerības."

Spektators. Jauni prozaiķi. Daugava, Nr.7 (01.07.1935)

Affinities

Name at birth

Ziemele

Residence

–1941
Ģertrūdes iela 69/71, Rīga

Participation in organisations

Rīga
Brīvības pieminekļa komitejas locekle.

Rīga
Uzvaras laukuma izbūves komitejas locekle.

Rīga
15. maija komitejas locekle.

1917–1920
Latvijas Radikāldemokrātu partija
Rīga
Partijas biedre, 1917. gada 26. martā ievēlēta partijas izpildu komitejā.

08.1917–9.1917
Latvijas Sociālistisko sieviešu izglītības biedrība
Rīga
Izpildu komitejas sekretāre

1920–1922
Latvijas Darba partija
Rīga
Partijas biedre. Deputāta kandidāte Satversmes sapulces vēlēšanās.

1922–1940
Latvju sieviešu nacionālā līga
Priekšsēdētāja (1925-1940)

1922–1934
Demokrātiskais centrs
Rīga

1929–1939
Latvijas Sieviešu organizāciju padome
Dibinātāja un valdes priekšsēdētāja.

1936–1938
The International Council of Women (ICW)
Vicepriekšsēdētāja

Memorials

Rīgas Pirmie Meža kapi
Pirmajos Meža kapos uzstādīts kapakmens – piemiņas vieta Bertai Pīpiņai.

Education

1880–1883
Misa Parish Dugāne Primary School
Misa

1883–1900
Bauska
Beķera meiteņu proģimnāzija

1904–1908
Berlīne
Apguvusi valodas mācīšanas metodi bērniem ar runas defektiem pie Dr. Lipmaņa Berlīnē.

Working place

1901–1904
Harkiva
Mājskolotāja un audzinātāja kādai slimai meitenei.

01.1920–3.1922
Riga City Council
Rīga
Deputāte.

1925–1928
Rīga
Rīgas pilsētas valdes locekle un trūcīgo apgādāšanas nodaļas vadītāja.

1928–1931
Rīga
Rīgas pilsētas revīzijas komisijas locekle.

1931–1934
The Saeima of the Republic of Latvia
Jēkaba iela 11, Rīga
Demokrātiskā Centra deputāte 4. Saeimā.

1934–1940
Mēnešraksts "Latviete"
Izdevēja un redakcijas kolēģijas locekle.

1936–1940
Pīpiņš un Upmanis
Marijas iela, Rīga
Spiestuves īpašniece un vadītāja.

Travelled

1904–1909
Vācija

1904–1909
Šveice

1904–1909
Krievija

Deported

14.06.1941
Tomska