Apgāds "Grāmatu Draugs"

Vēsture
1926. gadā grāmatu apgādu "Grāmatu Draugs" dibinājis grāmatizdevējs Helmārs Rudzītis. Apgāds "Grāmatu Draugs" reģistrēts 1926. gada 23. septembrī Pēterbaznīcas laukumā 37 uz Helmāra Rudzīša mātes Annas Rudzītes vārda, jo pats Helmārs vēl nebija sasniedzis reģistrācijai nepieciešamo 25 gadu vecumu. Tobrīd spēkā esošais preses likums neļāva uzsākt patstāvīgu uzņēmējdarbību pirms 25 gadu vecuma sasniegšanas.Turpmākajos gados apgāds paplašināts ar telpām Grēcinieku ielā 25, kur iekārtots arī veikals. No 1931. gada 5. oktobra Grēcinieku ielā 25 ir uzņēmuma "Grāmatu Draugs" atrašanās vieta.Kopš 1928. gada apgādam Rīgā bija sava spiestuve ar modernu iekārtu. 1936. gada 16. janvārī Helmārs Rudzītis reģistrēts par apgāda "Grāmatu Draugs" atbildīgo vadītāju.Pirmās Latvijas Republikas laikā "Grāmatu Draugs" pilnībā izmainīja grāmatu tirgu, pateicoties izdevējdarbībā izmantotajai reklāmai un abonēšanas sistēmai. Apgāds praktizēja lielas tirāžas un grāmatas pārdeva tikai par 1 latu. Grāmatu atpazīstamību tirgū veicināja arī Sigismunda Vidberga veidotā apgāda zīme.
Apgāds izdeva ne tikai pasaules literatūras klasiķu vai populāru rakstnieku, bet arī daudzu latviešu autoru darbus. Nozīmīgi bija apgāda izdotie daudzsējumu kopotu rakstu izdevumi Pāvilam Rozītim, Eduardam Vulfam, Vilim Plūdonim, Sigrīdai Undsetei, Knutam Hamsunam, Fjodoram Dostojevskim, Zelmai Lagerlēfai u.c. Apgāds publicēja arī profesora Vilhelma Purvīša rediģēto "Mākslas vēsturi", profesora Jāzepa Vītola rediģēto "Mūzikas vēsturi", Roberta Krodera "Teātra vēsturi", profesora Jāņa Strauberga "Rīgas vēsturi" un citus svarīgus izziņu izdevumus.
1940. gadā apgāds tika nacionalizēts.Vācu okupācijas laikā apgāds ierobežotā veidā atjaunoja savu darbību. Līdz 1944. gadam apgāds izdevis ap 1500 grāmatu latviešu valodā. Darbus izdeva arī krievu valodā, dažus izdevumus arī poļu un igauņu valodā.
1944. gadā Helmārs Rudzītis emigrējis vispirms uz Austriju, tad Vāciju. Latviešu bēgļu nometnē Eslingenā atsācis grāmatnieka darbību, izdodams daiļliteratūru, skolu grāmatas. No 1946. līdz 1949. gadam apgāds izdevis literatūrai, mākslai un filozofijai veltīto žurnālu "Laiks".1949. gadā Rudzītis izceļojis uz ASV. Vēl līdz 1951. gadam grāmatas tika iespiestas Vācijā, bet no 1951. gada apgāda "Grāmatu Draugs" grāmatas iespieda Amerikā. Apgāda trimdā publicēto grāmatu skaits pārsniedz 700 izdevumu. Tika publicēti neskaitāmi trimdas rakstnieku darbi, tāpat daudzi cittautu rakstnieku darbu tulkojumi latviešu valodā, no jauna iespiestas daudzas apgāda Latvijā publicētās grāmatas. Visvairāk publicēti autori Anšlavs Eglītis, Valdemārs Kārkliņš, Gunars Janovskis, Alfreds Dziļums, Zenta Mauriņa, Aīda Niedra, Jānis Klīdzējs, Teodors Zeltiņš, Nikolajs Kalniņš, Mariss Vētra, Arturs Voitkus u.c.Apgāds "Grāmatu Draugs" darbību trimdā turpināja līdz pat 1992. gadam.
VērtējumiKā raksta grāmatniecības vēsturnieks Konstantīns Karulis, "Savienotajās Valstīs Helmāra Rudzīša apgāds un tā izdotais laikraksts "Laiks" izveidojās par vienu no lielākajiem kultūras un informācijas centriem ārpus Latvijas dzīvojošiem latviešiem.""1926. gadā Rīgā dzīvo jauns latvietis, Helmars Rudzītis, 23 gadus vecs. Viņam ir idejas, iedrošināšanās domāt jaunas domas. Saskare ar mākslām un māksliniekiem vēl pusaudža gados Pēterpils operā, kur kara gados viņa ģimeni aizdzinis karš, viņā bija atvērusi agrāk nejustu pasauli. Arī divu lielo valodu – krievu un vācu – zināšana un izsalkums "aprīt" visas pieejamās pasaules autoru grāmatas liek viņam vaicāt: kāpēc arī latviešu nevarētu tikt pie visas pasaules rakstiem? Daudzās mājās arvien vēl iztiek tikai ar kalendāru, Bībeli un dziesmu grāmatu. Izdevniecību grāmatas dārgas: 4–5 lati. Vairumam mēneša alga – 60–80 latu. Kā tad lai atlicina grāmatai? Helmars Rudzītis domā vēl tālāk: kā būtu, ja izdotu tulkotas grāmatas lielā tūkstošu metienā, un pārdotu tas par vienu latu gabalā? – Lielajā avīzē "Jaunākās Ziņās": Jaunā izdevniecība "Grāmatu Draugs" dos grāmatas lasītājiem par brīvu! Tikai par piegādāšanu vai par piesūtīšanu pa pastu jāmaksā viens lats par grāmatu. Ik mēneša sākumā un vidū abonentiem tika solīta viena grāmata. Divdesmit četras gadā! No sludinājuma bija tikai jāizgriež kupons un tanī jāieraksta vārds un adrese. – Solītā sērija sludinājumā bija nodēvēta par Vērtīgu grāmatu virkni. Par vienu latu piedāvāja Kellermaņa, Dostojevska, Balzaka, Zudermaņa, Viktora Igo, Strindberga, Romēna Rolāna, Mopasāna, Merežkovska, Dekobrā grāmatas.
Kā pirmā grāmata sagatavota un jau nodota iespiešanai bija Valdemāra Kārkliņa tulkotais Bernharda Kellermaņa romāns "Idiots". Abi – Rudzītis un Kārkliņš – drebošām sirdīm gaidīja, kas nu būs? – 1926. gada oktobra brīnums latviešu grāmatniecībā izvērtās lielāks, nekā to varēja sagaidīt vai iedomāties – pastu uz mazo jaunā apgāda biroju Pēterbaznīcas laukumā sāka nest maisiem. Bija pieteikušies 18 000 abonentu! Kellermaņa "Idiots" bija jāiespiež vēl un vēl. Tā bija nepieredzēta un necerēta, bet acīm redzot nepieciešama un gaidīta revolūcija latviešu grāmatniecībā. Latviešu lasītājiem pavērās pasaules literatūras durvis."
Jānis Klīdzējs. "Grāmatu Draugam" 65 gadi. Laiks, Nr. 79, 02.10.1991