Veronika Līdaka

1922. gada 9. februāra pēcpusdienā es apmeklēju 1. lat­viešu patversmi Skolas ielā. Tā atrodas lielā ķieģeļu namā, kas pieder Latvijas Sarkanajam Krustam un tiek izīrēts Sie­viešu [Palīdzības] korpusam, kurš uztur šo patversmi. Gripas epidēmijas dēļ pil­sētas skolās bērni šajā dienā bija spiesti palikt mājās un neapmeklēt skolu. Septiņi no bērniem atradās saslimušo istabā, slimi ar gripu, daži no patversmes pieaugušajiem darbiniekiem bija sli­mi, bet pārzinei bija tik stiprs bronhīts, ka viņa ne­varēja skaļi runāt. Tā bija visas ziemas aukstākā diena, (..) tur­klāt visām viņu nelaimēm tajā dienā klāt nā­ca tas, ka ūdens caurules aizsala un pārplīsa, bet virtuves krāsns dūmvads sāka dūmot. Pilnīgi noteikti ar šīm nedienām bija pietiekoši, lai sa­trauktu jebkuras labi organizētas iestādes saim­niecības vadību jebkurā valstī. Taču, kad ierados patversmē, es ieraudzīju pārzini, mierīgi kārto­jot nama pārvaldīšanas lietas un neizrādot ne mazāko satraukumu vai nepacietību par notiku­šajiem sarežģījumiem. Viņa nevarēja skaļi parunāt, taču joprojām spēja smaidīt un čukstēt. Un žēlsirdīgā māsa baltajā Latvijas Sarkanā Krus­ta tērpā rūpējās par septiņiem slimnieku istabā esošajiem bērniem, starplaikos palīdzot audzi­nātājai uzraudzīt rotaļājoties tos bērnus, kas bi­ja pietiekoši veseli, lai spēlētu spēles. Šo patversmi Latviešu Sieviešu korpuss at­vēra 1920. gada novembrī. Tajā dzīvo 75 bēr­ni – 42 zēni un 33 meitenes. Viņi ir labi apģērbti un izskatās labi baroti un priecīgi. Viņu uzvedība dara godu viņu skolotājiem, un tie paklausa vi­siem rīkojumiem bez kavēšanās, bez jebkādiem iebildumiem un jautājumiem. Turklāt nav ne ma­zāko baiļu pazīmju viņu attieksmē pret pieau­gušajiem. (..) Kad pie kāda no bērniem vēršas apmeklētājs, viņš pieklājīgi paklanās un panāk uz priekšu, lai paspiestu roku. (..) Veronika Līdakas kundze ir šīs latviešu pa­tversmes pārzine. [Viņa] uzaicināja mani pa­vadīt viņu patversmes apskatē un brīdināja, ka neieraudzīšu visu ierastajā kārtībā, jo ir bijis tik daudz saslimšanas gadījumu starp darbiniekiem un bērniem. Tomēr tīrība un kārtība viscaur namā neprasīja atvainošanos. Tas izskatījās ļoti labi ap­kopts un bija tīras, ērtas un laimīgas mājas 75 bērniem. Ziema pēckara Rīgā amerikāņu žurnālistes acīm. (No amerikāņu žurnālistes Nellijas E. Gārdneres rakstu sērijas.) Ilustrētā Pasaules Vēsture, Nr. 1, 01.01.2023.

public employee

Veronika Žagars

Latvian Woman’s Relief Corps
Blaumaņa iela 19, Rīga

Rīgas Otrie Meža kapi