Mirdza Bendrupe

7 bildes

23.10.1910 – 30.07.1995

Mirdza Bendrupe (1910–1995) – dzejniece un rakstniece. Pirmajos dzejoļu krājumos "Dzīvība" (1937) un "Pie jūras" (1939) – filozofiski dzīves jēgas meklējumi. Stāstos un novelēs "Majestāte un pērtiķis" (1938) un "Dieva viesuļi" (1942) turpinājusi modernās psiholoģiskās noveles tradīcijas, akcentējot līdzjūtību pret visu dzīvo.

Birth time/place

23.10.1910
Čūkšļi

Place/time of death

30.07.1995
Rīga

Personal information

Dzimusi zemnieka Paula Ludvika Bendrupa un skolotājas un literātes Emīlijas Kristīnes Bendrupes (dzimusi Baltgalve) ģimenē. Tēvs Pauls Ludviks Bendrups par piedalīšanos 1905. gada revolūcijā vairākus gadus sēdējis Jelgavas cietumā. Māte – mājskolotāja un literāte, žurnāla "Zeltene" līdzstrādniece, kas jaunībā arī atdzejojusi.
1936. gada 22. novembris: laulības ar mākslinieku Jāni Skuču (1908–1998) (laulība šķirta 1939. gada 10. augustā).

Professional activity

1926: pirmā publikācija – dzejolis "Bij pusnakts..." laikrakstā "Jaunākās Ziņas" (14. septembrī).
1940: žurnālā "Daugava" sāk, bet nepabeidz publicēt (ar 7. numuru žurnāls pārstāj iznākt) Bendrupes romānu "Trešā paaudze". Manuskripts vēlāk gājis bojā.
Pēc kara Bendrupe strādāja kinostudijā, tulkoja no krievu valodas dzejoļus, dziesmu tekstus, stāstus, bērnu grāmatas.
Nozīmīgi ir Aleksandra Puškina un Mihaila Ļermontova darbu atdzejojumi.
Kopš 1965: atsākta dzejoļu publicēšana periodikā.
DZEJA1937: "Dzīvība" 
1939: "Pie jūras" 
1967: "Nerimas balss" 
1969: "Vētras acs" 
1970: "Ceļa gaita" 
1974: "Pilna krūze mēnesnīcas" 
1979: "Buramie vārdi" 
1980: "Viss ir tagad. Tepat" 
1986: "Lukturu aizdedzinātājs" 
1991: "Sirds apziņa" 
PROZA1938: "Majestāte un pērtiķis" 
1942: "Dieva viesuļi" 
1957: "Upe izkāpj no krastiem" 
1960: "Visskaistākais dārzs" 
1961: "Pie durvīm klauvē"
1963: "Vilkumigas iekarotājs" 
1963: "Degošie raksti" 

PROZA PERIODIKĀ1940: "Trešā paaudze" ("Daugava", Nr. 1-7) (nepabeigts romāns)
1942–43: "Skudru Meistars un viņa ļaudis" (daļēji periodikā) (līdzību cikls)
ĀRZEMJU AUTORU DARBU ATDZEJOJUMI UN TULKOJUMI1948: Barto, Agnija. "Meitene raudule" (dzeja bērniem) (LVI).
1948: Barto, Agnija. "Pirmās klases skolniece" (LVI).
1948: Zolotovs, Vasīlijs. "Meža draugi" (LVI).
1950: Barto, Agnija. "Es dzīvoju Maskavā" (dzeja bērniem) (LVI).
1951: Ševčenko, Tarass. "Izlase" (atdzejojuši: M. Ķempe, V. Dāvids, P. Bārda, M. Bendrupe, J. Plaudis) (LVI).
1952: Sčipačovs, Stepans "Pavļiks Morozovs" (LVI).
1962: Tjutčevs, Fjodors. "Dzeja" (Kopā ar Vladimiru Kaijaku) (Liesma).
1962: Ļermantovs, Mihails. "Mciri; Bēglis" ("Mciri" atdzejojusi M. Bendrupe; "Bēglis" atdzejojis R. Egle) (LVI).
1966: Tendrjakovs, Vladimirs "Stāsti" (Liesma).
1972: Fets, Afanasijs. "Izlase" (Liesma).
1974: Puškins Aleksandrs. "Jevgeņijs Oņegins" (Liesma).
1981: Tjutčevs, Fjodors. "Lirika" (no krievu valodas atdzejojuši: Mirdza Bendrupe, Māris Čaklais, Olafs Gūtmanis, Vladimirs Kaijaks, Monta Kroma un Māra Misiņa) (Liesma).
1985: Baratašvili, Nikolozs. "Spārnotais zirgs" (no gruzīnu valodas parindeņiem atdzejojusi un pēcvārdu sarakstījusi Mirdza Bendrupe) (Liesma).
1996: "Bhagavadgītā" (Izmantojot autoritatīvus avotus vairākās valodās, tulkojusi Mirdza Bendrupe; Viktora Ivbuļa priekšvārds, zinātniskā konsultācija un glosārijs) (Jāņa sēta).

Quotes

PAR DZEJOĻU KRĀJUMU "DZĪVĪBA" (ZEMNIEKA DOMAS, 1937)
Mirdzas Bendrupes dzejoļu grāmatas lielāko daļu aizņem balādes, un jau šis apstāklis raksturo visu viņas dzeju. Ļoti oriģinālie sižeti, krāsainā, gleznām pārbagātā valoda ir apliecinājums, ka Bendrupe spēj dot mākslinieciski augsti vērtējamu dzeju. Viņa nevēlas iet iemītus, viegli staigājamus ceļus, bet ar visu sava temperamenta sparu laužas neizbrienamos biezokņos, būdama allaž ziņkārīga vērotāja un baudītāja, nevaldāmu dziņu un ugunīga prieka saucēja.

P. Ats. Straume Nr. 30, 1.02.1937
PAR STĀSTU KRĀJUMU "MAJESTĀTE UN PĒRTIĶIS" (VALTERS UN RAPA, 1938)Mirdzas Bendrupes stāsti un noveles pieder nelielai, bet spožai un īpatnējai latviešu jauno stāstnieku plejādei, kuras prozas mākslu raksturo krāšņa, rūpīgi izkopta valoda, smalka psiholoģiska metode un augsta estētiska kultūra. (..) Tā ir pasaule, kurā valda Erots, kas iedvesis Mirdzā Bendrupē tādu ekstatisku dzīvības izjūtu, tādu varenu skurbumu, kāds nav nevienā citā latviešu rakstniecē. Visos viņas stāstos un novelēs izpaužas kāda asa un neremdināma jūteklība un garīgā mīla uz cilvēkiem, dzīvniekiem, stādiem, formām, krāsām un smaržām, uz visām šīs pasaules redzamām un neredzamām lietām. (..) Bendrupes stiprā puse nav viņas stāstu un noveļu fabula un kompozīcija, bet viņas skaistais, plastiskais un smalki izstrādātais stils, spilgtie, interesantie raksturu zīmējumi un psiholoģiskie sarežģījumi.

Ķempe, Mirdza. Brīvā
Zeme, Nr. 96, 30.04.1938.
PAR DZEJOĻU KRĀJUMU "PIE JŪRAS" (VALTERS UN RAPA, 1939)Krājums nav liels, bet ļoti noskaņots saturā, un atsevišķie dzejoļi saistās viens ar otru kā poēmas daļas. Lasot uzteicamo apdāvinātās dzejnieces grāmatu, jāatzīst, ka latviešu jaunākajā lirikā sievietes dažkārt apliecinājušas lielāku talantu nekā vīrieši. Pie tam raksturīgi, ka šis talants ir vairāk intelektuālas un episkas, nekā liriskas dabas. "Pie jūras" uzskatāma par vienu no gatavākajām dzejoļu grāmatām, kas iznākušas 1939. gadā. Tā rāda dzejnieces lielo talantu un – galvenais – augšanu.


Dziesma, Fricis. Sējējs, Nr. 2, 1.02.1940

PAR STĀSTU UN NOVEĻU KRĀJUMU "DIEVA VIESUĻI" (K. RASIŅA APGĀDS, 1942)Līdzīgi tam, kā Bendrupe no vienas puses pieķērusies zemei un cilvēkiem, no otras – skatās tiem pāri un aiziet reliģiskos meklējumos, viņas darbos gleznainība un fantāzija cīnās ar reliģisko un filozofisko domu, jeb pareizāk – tās tur viena otru līdzsvarā. Bez šīs domas viņas darbi zaudētu daudz no sava dziļuma, bet kailā doma varētu pārvērst mākslinieci sludinātājā. Bendrupei svešs ir sauss, lietišķs stāstījums. Viņas stilam, kā jau minēts, raksturīga gleznainība un tēlainība. Visas lietas viņa skata pirmreizējā gaismā,
un visniecīgākajām no tām viņa piešķir nozīmību ar oriģināla salīdzinājuma, epiteta vai metaforas palīdzību. Sevišķi šī gleznainība izpaužas dabas tēlojumos, kur, apvienodamās ar spilgti izteikto ritmu, tā ienes darbā spēcīgu lirismu.


Sproģere, Otīlija. Latvju
Mēnešraksts, Nr. 2, 1.01.1943

Affinities

Jānis Skučs - Ex-husband
Lija Bendrupe - Mother
Vladimirs Kaijaks - Ex-husband

Occupations

Additional names

Lija Mirdza Bendrupe, Lija Mirdza Skuča

Residence

1914–1918
Maskava

1965–1976
Krima
Plaņerska, Krima

1978
Rīga

Emigrated

1914–1917
Maskava
Ģimene bēgļu gaitās dodas uz Maskavu. Pēc tēva nāves atgriežas Latvijā.

Education

1924
Jelgava
Mācījusies pamatskolā Jelgavā.

1925–1928
Riga State Gymnasium No.1
Rīga
Grūto materiālo apstākļu dēļ viņai no pēdējās klases jāizstājas un jāpelna iztika ar dažādiem darbiem.

Working place

1937–1939
Latvian Nationa Opera
Aspazijas bulvāris 3, Rīga
Mašīnrakstītāja un tulkotāja.

1947
Riga Motion Pictures Studio
Vecākā redaktore. Vēlāk tulko filmu tekstus dublāžai.

Participation in organisations

Travelled

1957
Krima

Buried

14.09.1995
Apšuciems
Pelni izkaisīti Baltijas jūrā pie Apšuciema.