Milda Kārkliņa

zobārste Milda Kārkliņa, dz. Bagun-Bērziņa. Savā dzimšanas dienā — 21. augustā — Milda Kārkliņa kā pēdējo lielāko dāvanu vēl saņēma vēsti par Latvijas valsts neatkarības atgūšanu. Loks bi ja noslēdzies - Milda Kārkliņa bija arī viena no tiem vēl nedaudzajiem dzīvajiem latviešiem, kas jau 1918. gada 18. novembrī Rīgā, Nacionālajā teātri, bija liecinieki Latvijas valsts neatkarības pasludināšanai. M. Kārkliņa bija dzimusi 1892. gada 21. augustā Suntažos, bērnības dienas pavadījusi krāšņajā Līgatnē, mātes brāļa, "Latvju Dainu" pirmā izdevēja H. Visendorfa, dzirnavās. Rīgā viņa beidz Maldoņa ģimnāziju, vēlāk strādā par skolotāju, bet pēc tēva ieteikuma dodas uz toreizējo Petrogradu, kur studē zobārstniecību, iegūstot Pet rogradas Sieviešu medicīnas institūtā zobārstes tiesības. 1916. gadā viņa atgriežas Latvijā, sāk savu praksi; drīz saņem komandējumu doties darbā uz Kaukāzu, armijas mediciniskās pa līdzības puntku, Aizbaikalu rajonā. Strādājot frontes līnijā, jaunā zobārste pārdzīvo visas kara briesmas, vēlāk, atkāpjoties zirgu vilktās kamanās, pieredz sniega vētru un vilku baru uzbrukumu, cauri Rumānijas ciemiem dodoties uz mājām. Latvijā viņa at griežas 1918. gadā, sāk Rīgā savu zob ārstes praksi; drīz pārceļas uz Tu kumu, kur 1922. gadā apprecas ar Tu kuma Talsu apriņķa priekšnieku Alek sandru Kārkliņu, kuru 1940. gada 14. jūnijā komunisti apcietina un izsūta uz Sibiriju, kur viņš atdusas nezinā mā kapa vietā. Tukumā Milda Kārkliņa rosīgi pie dalās sabiedriskā dzīvē, īpaši aizsardžu organizācijā, Latvijas Sarkanā Krusta nodaļas telpās nodibina zobārstniecī bas palīdzības punktu, strādājot tur il gus gadus bez atlīdzības. Vēlāk Milda Kārkliņa ar vīru pārceļas uz Ludzu, kur viņš veic apriņķa priekšnieka pie nākumus. Šeit Milda Kārkliņa strādā par zobārsti arī robežsargu aprūpē. Frontei tuvojoties, M. Kārkliņa 1944. gadā dodas uz Vācļju, kur turpina savu zobārstes darbu Saksijā, bet no turienes, šo apgabalu pēkšņi ieņemot sarkanarmijai, viņu preču vagonā aiz sūta atpakaļ uz okupēto Latviju. Viņai izdodas atrast darbu Preiļos, bet vēlāk laimējas atgriezties Rīgā un strādāt Rīgas poliklīnikā Pārdaugavā. Kaut pārdzīvojumi jūtami iedragājuši viņas veselību un kādu laiku nākas pavadīt arī slimnīcā, M. Kārkliņa vēl strādā līdz 1963. gadam, kad aiziet pensijā. Pateicoties dēla neatlaidībai, viņa pēc gada saņem izbraukšanas atļauju uz ASV, uz Vašingtonu, kur palīdz audzināt mazmeitiņu levu, tagad advokāti, un dēla Oļģerta un vedeklas Vijas gādībā pavada 28 gadus. Viņa iegūst daudz draugu un paziņu arī Vašingtonas sabiedrībā, ciemojas arī jauniešu grupā "Tīkls", kur stāsta par sava bagātā mūža pārdzīvojumiem un pieredzi. Nezaudējot neko no sava garīgā spēka skaidrības, Milda Kārkliņa vēl līdz pēdējām mūža dienām seko visām rosmēm un notikumiem kā Latvijas likteņos, tā Vašingtonas sabiedriskajā dzīvē. Par saviem nopelniem zobārste M. Kārkliņa apbvalvota ar Triju zvaigžņu oredeni, Sv. Jura medaļu bronzā. Latvijas Sarkanā Krusta un aizsargu organizācijas apbalvojumu "Par centību."

Bagun-Bērziņa

Voldemars Maldonis Riga Girls Gymnasium