Marija Zaļkalne

2 bildes

09.10.1878 – 05.04.1970

Marija Zaļkalne (1878–1970) – pirmā un vecākā sieviete tēlniece Latvijā. Tēlnieka Teodora Zaļkalna sieva, aktrises Ludmilas Jakubovskas māte. Māksliniecisko izglītību ieguvusi pašmācības ceļā. 1913. gadā debitējusi Pēterpils Mākslas akadēmijas "Pavasara izstādē" ar marmora galvu "Žeņa". Radošākais darbības posms laikā pēc 1944. gada, kad M. Zaļkalne piedalās apmēram 25 Latvijas PSR, Vissavienības un ārzemju izstādēs ar portretiem un figurālām kompozīcijām. Atzīmējami darbi "Urzuliņa" (1957), dziedātājas Malvīnes Vīgneres-Grīnbergas sejas atveide bronzā (1949), Teodora Zaļkalna krūšutēls marmorā (1951–1955) u. c.

Birth time/place

09.10.1878
Mikolajiva
Dzimusi Krievijas dienvidrietumos bijušā Hersonas apgabala Nikolajevā (arī Mikolajeva, mūsdienās Ukrainas teritorija), šeit pavada bērnību un pirmās skolas gaitas.

Place/time of death

05.04.1970
Rīga

Personal information

Dzimusi tirgotāja Makara (Makarija) Bernacka ģimenē, nepilnu trīs gadu vecumā zaudējusi tēvu.
Bijusi precējusies Jakubovska.
1901. gadā pirmoreiz satikusies ar Teodoru Zaļkalnu. Abu laulība tiek noslēgta 1922. gada 13. februārī.
Meita – aktrise Ludmila Jakubovska (mirusi 1927. g. Parīzē filmas uzņemšanas laikā).

Professional activity

Darbība mākslāPēc izglītības masiere un vingrošanas skolotāja, 20. gadsimta pirmajā desmitgadē Marija Zaļkalne ar tēlniecību nodarbojās brīvajā laikā. Māksliniecisko izglītību ieguvusi pašmācības ceļā, apmeklējot Ermitāžas un Aleksandra III muzeju; tēlniecības tehnikā Mariju Zaļkalni ievadīja viņas vīrs, tēlnieks Teodors Zaļkalns.
1913. gadā debitējusi Pēterpils Mākslas akadēmijas "Pavasara izstādē" ar marmora galvu "Žeņa".
20. un 30. gados Latvijā turpinājusi strādāt tēlniecībā, taču izstādēs nav piedalījusies.
Radošākais darbības posms laikā pēc 1944. gada, kad Marija Zaļkalne rada ģīmetnes keramikā, bronzā, marmorā. Šajā laikā viņa piedalās apmēram 25 Latvijas PSR, Vissavienības un ārzemju izstādēs.

Par viņas iemīļotāko un veiksmīgāko žanru uzskatāms portrets, arī figurālas kompozīcijas. Starp ievērojamākajiem veikumiem minami darbi "Urzuliņa" (1957, marmorā izpildīta meitenes galva), "Strādniece" (galva terakotā), "Agnese", "Dziedātāja Malvīne Vīgnere-Grīnberga" (1949, M. Vīgneres-Grīnbergas sejas atveidojums bronzā), advokāta Vilpiševska galva, "Tēlnieks T. Zaļkalns" (1951–1955, Teodora Zaļkalna krūšutēls marmorā).
Apbalvojumi1958: bronzas medaļa Vispasaules izstādē Briselē par darbu "Urzuliņas portrets".

Quotes

"Tēlniecības mākslu viņa apguva Pēterburgā Teodora Zaļkalna vadībā un visu mūžu strādāja līdzās mūsu tēlniecības vecmeistaram akadēmiķim T. Zaļkalnam. Skulpturālo portretu mākslā viņa tiecās pēc psiholoģiska izteiksmīguma un lakoniskas formu valodas. Viņas daiļrades raža nav bagāta, bet, kopš 1913. gada piedalīdamās mākslas izstādēs (sevišķi rosīgi pēckara gados), M. Zaļkalne atstājusi latviešu tēlniecībā nozīmīgus darbus. Viņas marmorā darinātais "T. Zaļkalna krūšu tēls" ir viens no labākajiem. Par "Urzulinas portretu" Mariju Zaļkalni Vispasaules izstādē Briselē 1958. gadā apbalvoja ar bronzas medaļu."
Anon. Marija Zaļkalne. Rīgas Balss, Nr. 82, 08.04.1970., 6. lpp.

"Jaunībā viņa bija dziedājusi latviešu korī Pēterpilī, dziedājusi arī tautasdziesmas, kuras nelielā rakstnieku un mākslinieku sabiedrībā diriģējis Rūdolfs Blaumanis, tikusies ar "Rūķa" māksliniekiem, sevišķi ar Romānu un Zīvartu.
Tādu jautru, jaunības sapņu un nākotnes cerību alkās viņu izveidojis Teodors Zaļkalns 1903. gadā "Bronza" un 1911. gadā "Marmors"."
Kārlis Baumanis. Draudzības gadi. Literatūra un Māksla, Nr. 15, 11.04.1970., 15. lpp.

"Marijas Zaļkalnes iemīļotais žanrs tēlniecībā ir ģīmetne, taču esam redzējuši arī lielākas kompozīcijas ("Ievainotais kareivis un medicīnas māsa. Ģipsis.), tāpat dzīvniekus ("Teliņš". Ģipsis.), bet ģīmetne tēlniecei tuvāka. Ikkatra viņas veidotā galva ir raksturīga ar vienreizēju izteiksmi, ar kādu īpaši pasvītrotu noskaņu, kā, piemēram, pārdomās nogrimušais advokāts Vilpiševskis; arī Malvīnes Vīgneres-Grīnbergas krūšutēlā (bronza) pasvītrota izcilās dziedātājas raksturīgā stāja. Daudz bērnišķīga maiguma ir Urzuliņas ģīmetnē (marmors) [..]. Amatu tēlniece pārvalda pilnīgi un, kā jau Teodora Zaļkalna skolniece, prasmīgi veido formu, kas skatītājam viegli uztverama. Taču Marija Zaļkalne nepaliek skolotājam parādniece. Novērtējot kaut aptuveni viņas vietu mūsu tēlniecībā, ir jāpiemin arī nesavtīgais darbs, ko viņa ieguldījusi ģimenes pavarda kopšanā, sagādājot netraucētu radoša darba atmosfēru vīram. Uz viņas pleciem arvien ir gūlušās ikdienas rūpes, un tās Marija Zaļkalne nekad nav izjutusi kā smagu nastu. Var droši teikt: katrā Teodora Zaļkalna darbā ir ieguldīta daļa arī Marijas jūtu siltuma, rūpju un enerģijas."
Emīls Melderis. Tēlniece Marija Zaļkalne. No: Latviešu tēlotāja māksla. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1958., 94.–96. lpp.

Affinities

Teodors Zaļkalns - Husband

Name at birth

Marija Bernacka

Additional names

Marija Jakubovska

Participation in organisations

Sanktpēterburga
Jaunībā dziedājusi latviešu korī Pēterpilī.

1945
LPSR Mākslinieku savienība
1945. gadā uzņemta Latvijas PSR Mākslinieku savienībā.

Education

1897
Sanktpēterburga
19 gadu vecumā devusies uz Pēterburgu un iestājas Marijas institūta vecmāšu skolā. Pēc tam beidz ārstes Zaļesovas vingrošanas un masāžas kursus.

Working place

1900–1916
Sanktpēterburga
Strādājusi par vingrošanas skolotāju Ribakovas sieviešu ģimnāzijā Petrogradā (mūsdienās Sanktpēterburga). Ģimnāzijā strādā līdz 1916. gadam.

Residence

1910–1922
Sanktpēterburga

1922
Latvija
1922. gadā Zaļkalnu ģimene atgriežas Latvijā.

Travelled

1927
Parīze
1927. gadā atrazdamās Parīzē, vairākus mēnešus regulāri apmeklē Luvras muzeju.

Buried

10.04.1970
Allažu kapi