Lidija Auzāne-Tīcmane

Dzimusi Taškentā, Uzbekistānā, kur viņas tēvs, Andrejs Auzāns, vēlākais ģenerālis, bija observatorijas vadītājs. Māte – Marija Auzāne.
1940: apprecējusies ar inženieri Pēteri Vītoliņu.
1968. gada janvāris: mirst vīrs Pēteris Vītoliņš.
1968. gada beigas: apprecējusies ar Arnoldu Tīcmani.

Kopš skolas gadiem rakstījusi stāstus.
No 1930. gadu sākums: pievērsusies galvenokārt dramaturģijai.
1933: Latviešu strēlnieku biedrība godalgo lugu "Dzimtene sauc".
1938: tulkojusi franču valodā Alfrēda Kalniņa operas "Baņuta" 3. un 4. cēliena tekstu; tulkotās operas klavierizvilkums 1938. un 1968. gadā izdots Rīgā.
1940: Kultūras fonda izsludinātajā sacensībā tiek piešķirta otrā godalga par operas libretu "Jersika". Sekojošo politisko pārvērtību apstākļos tas operā nav realizēts.
1957: librets tiek pārstrādāts lugā "Jersika", kas uzvesta Toronto, 2. Kanādas latviešu dziesmu svētku laikā. (Lugas pirmuzvedums notika Anglijā, Stokportā, autores režijā.)

Lugas 1935: "Dzimtene sauc"
1937: "Gleznotājs Otiņš" (teātrī 1946)
1947: "Mantotais lāsts"
1969: "S.O.S."
1971: "Mēs prasām brīvību" (K. Barona prēmija 1972)

Dzeja bērniem1934: "Mazā Mirdza pamatskolā"

Nepublicētās lugas"Grāfs Cepelins" (sarakstīta skolas gados)
1951: "Jersika"
1952: "Izpalīgs laukos"
1954: "Dāmu valsis"
1954: "Uz Ameriku"
1965: "Septiņi mīlētāji" (sarakstīta kopā ar Pēteri Vītoliņu)
1967: "Ložmetēju kalns"
1970: "Zarāna nedienas"
1971: "Zilais tauriņš"
1972: "Ziemsvētku vēstule"
"Ciemiņi"
"Studenta Puķupēdiņa ketavejs"
"Nāra" (sarakstīta kopā ar Pēteri Vītoliņu) u.c.

Gandrīz visas lugas izrādītas uz trimdas skatuvēm.

Biogrāfija 1955: "Ģenerālis Auzāns" (papildināts izdevums 1971)

"Publicētajās lugās "Dzimtene sauc" (1935), "Gleznotājs Otiņš" (1937), "Mantotais lāsts" (1937) aktuāla patriotiska un tikumiska tematika, bet risinājums nereti didaktisks."

Benedikts Kalnačs. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.

Par lugu "Mantotais lāsts" (A .Gulbis, 1937)
"Lidija Auzāne jau publicējusi vairākus skatuves darbus, no kuriem pāris pat godalgoti. Lugu "Mantotais lāsts" godalgojusi sieviešu atturības biedrība "Baltā lenta". No tā, vēl lugu nelasījuši, varam gūt nojēgumu, par ko te būs runa. Atturības propaganda ir svētīga lieta un labi, ja entuziasmēti cilvēki to veic. Auzāne visu ļaunumu saskata alkoholā, bet līdz ar to uzsver, ka cilvēks var sevi pārvarēt un pārveidot. Un pārveidodams sevi, viņš var veidot arī likteni. Neskaidrāka ir lieta ar "mantoto lāstu". Dzīvē pierādījies, ka ne katrreiz tāds lāsts mantots. Bieži gadās, ka tēvi dzer, bet dēli atturas un otrādi. Drošāk jau var runāt par dzeršanu kā vispārēju postu. Luga ir sacensības darbs un tās dramatiskā līnija ne visai izturēta. Pārāk daudz lugā iedzeršanas skatu; vietumis darbība skrien kinomatografiskā ātrumā, kaut gan dramatiskā kāpinājuma nav (3. cēl.); raksturi vāji izstrādāti; personu replikas gandrīz neatšķiras viena no otras u. t. t. Tas arī saprotams, jo propaganda ar mākslu lāga nesadzīvo un liekas, ka šoreiz Auzānei svarīgākā likusies pirmā. Tomēr redzams, ka dramatiķes nervs autorei ir. Vairāk koncentrējoties, izvēloties stingrāku fabulu, piegriežot vairāk vērības tipu raksturojumiem un dramatiskiem akcentējumiem, Auzāne droši vien uzrakstīs arī drāmu, jo skatu luga ir tikai pirmā kāpne, kas ved Melpomenas svētnīcā. Uz to lai pašķiras autores ceļi."
Fridrihs Gulbis. Kritika par grāmatām. Zeltene, Nr. 2, 15.01.1938.

play writer
translator

Lidija Vītoliņa

1913–1917
Taškenta

1917–1918
Sanktpēterburga

1918–1923
Maskava

1923–1944
Rīga

1964–1972
Toronto

1919–1923
Maskava
Popova ģimnāzija

1924–1931
Natālijas Draudziņas ģimnāzija
Rīga

1931–1938
University of Latvia
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Studējusi Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē; studiju virziens: tieslietas.

1936–1937
University of Grenoble
Francija
Studē franču valodu.

1938–1940
Latvijas Republikas Ārlietu ministrija
Rīga

02.1938–11.1939
Žurnāls "Zeltene" (1926–1940)
Rīga
Žurnāla "Zeltene" redaktore

1944
Vācija

1947
Stokporta

1964
Toronto

Alistonas kapi