Johanna Brentano

09.02.1872 – 23.06.1940

Johanna, arī Hanija Brentano (Johanna / Hanny Brentano, 1872-1940) ir Baltijas vācu cilmes publiciste, rakstniece, tulkotāja un katoļu sieviešu periodikas dibinātāja. Publicējusi ievērojamu cilvēku - valdnieku, rakstnieku biogrāfijas, kā arī mācīblīdzekli latviešu valodas apguvei, tulkojusi vācu valodā Ļeva Tolstoja darbus (1911/12), kā arī latviešu rakstnieku prozas izlasi (1910)

Birth time/place

09.02.1872
Maskava
Dzimusi luterāņu ģimenē, kristīta Maskavas vācu luterāņu draudzē kā Johanna Franciska Elizabete Ģertrūde Legai, bērnībā dēvēta par Haniņu (Hanning).

Place/time of death

23.06.1940
Zalcburga

Personal information

Johanna Brentano (1872-1940) ir dzimusi Baltijas vācu muižas pārvaldnieka ģimenē, viņas tēvs Eduards Le Gai (Eduard Le Gay, vēlāk - Legai, Lege), kādas franču aktrises dēls, ir dzimis Pērnavā, aktrises viesizrāžu laikā, un uzaudzis viņa aizbildņa Pūres barona fon Rennes (von Rönne) namā. Johannas Brentano māte ir Olga, dzimusi Birkenberga (Olga Birkenberg, mir.1884), viņas vecvecāki ieceļoja Kurzemē no Zviedrijas. Vecāki iepazinās un apprecējās Kurzemē. Johannai Brentano ir brāļi Makss, vēlāk - farmaceits, morfija atkarīgs, neveiksmīgi ārstējies, pazudis, liktenis nezināms, un Juliuss (dzim.1877), mācījies lauksaimniecības skolā, līdz II pasaules karam domājams saimnieko kā mežzinis un muižas pārvaldnieks Kurzemē.
Starp 1898. gada Ziemassvētkiem un 1899. gada Lieldienām Johanna Legai saderinās ar Austrijas Valsts dzelzceļa sabiedrības virsinženieri Matiasu Maksu Brentano (Matthäus Max Brentano, 1846-1905) no Vīnes, ar kuru ir iepazinusies pēc sludinājuma Leipcigas avīzē "Illustrierte Zeitung", ka vēlas saņemt kartiņas no Vācijas, Austrijas un Šveices, sūtot pretī Krievijas, t.sk. Kurzemes kartiņas. 12.02.1900 abus salaulā mācītājs Dr. von Cimmermanis Vīnē, iekšpilsētas evaņģēliski luteriskajā baznīcā.

Professional activity

PublikācijasGrāmatas un raksti, saistīti ar Baltiju1907: Lehrbuch der lettischen Sprache für den Selbstunterricht: mit zahlreichen Beispielen, Übungsaufgaben, Lesestücken nebst Anmerkungen, einem lettisch-deutschen und deutsch-lettischen Wörterverzeichnisse. [mācību līdzeklis latviešu valodas pašmācībai] Wien: Hartleben. atk.izd. 1910.
1910: Aus dem Baltenlande: Erzählungen und Skizzen [brīvi tulkota latviešu prozas izlase]. Regensburg: J. Habbel.
1916: Kurland. In: An den Grenzen Rußlands. Elf Abhandlungen aus der Sammlung "Der Weltkrieg". Sekretariat Sozialer Studentenarbeit (Hrsg.). Gladbach: Volksvereinsverlag.

Autobiogrāfija1925: Wie Gott mich rief. Mein Weg vom Protestantismus in die Schule St. Benedikts. Freiburg im Br.: Herder.

Biogrāfiski romāni, apraksti, daiļliteratūra1907: Heinrich Hansjakob. Die Kultur. Zeitschrift für Wissenschaft, Literatur und Kunst. Jg.8.
1908: Kaiser Franz Josef I. 1848-1908: sein Leben, seine Zeit, ein Gedenkbuch seiner 60-jährigen Regierung. Wien: Gerlach und Wiedling.
1908: Friedrich Barbarossa. Regensburg: Manz, atk. izd. 2006.
1910: Amalie Fürstin von Gallitzin. Freiburg im Br.: Herder, atk.izd. 1920.
1912: Vom Mädchen zur Frau. Österreichische Frauenwelt. Monatschrift für gebildete Frau, Jg.2, H.6
1912: Selma Lagerlöfs gesammelte Werke. Österreichische Frauenwelt. Monatschrift für gebildete Frau, Jg.2, H.11
1913: Ein Leben der Liebe. Österreichische Frauenwelt. Monatschrift für gebildete Frau, Jg.3, H.5
1918: Aus unserem Herrscherhause [anekdotes un izteicieni]. Wien, Prag: Schulbücherverlag.

Tulkojumi1911: L.N. Tolstoj. Ausgewählte Werke. Bd. I- VIII. Regensburg: Habbel.
1947: L.N. Tolstoj. Michael und andere Erzählungen. Meitingen bei Augsburg: Kyrios-Verlag.

Publikācijas par reliģiskiem, t.sk. sieviešu kustības jautājumiem1911: Die neue Diensbotenordnung für Wien. Österreichische Frauenwelt. Monatschrift für gebildete Frau, Jg.1, H.2
1912: Die Frau in der sozialen Bewegung [priekšlasījuma, kas noturēts Vīnē "sociālās nedēļas"(Soziale Woche) ietvaros, publikācija]. Wien: Volksbund-Verlag.
1912: Das Veilchen des allerheiligsten Sakramentes. Österreichische Frauenwelt. Monatschrift für gebildete Frau, Jg.2, H.9.
1912: Der Ursprung der Eucharistischen Kongresse. Österreichische Frauenwelt. Monatschrift für gebildete Frau, Jg.2, H.2.
1912: Die Weiterentwicklung der Euscharistischen Kongresse. Österreichische Frauenwelt. Monatschrift für gebildete Frau, Jg.2, H. 3, H.4.
1912: Nach dem Eucharistischen Weltkongreß. Österreichische Frauenwelt. Monatschrift für gebildete Frau, Jg.2, H.10.
1914: Ein Konvertitenbild. Österreichische Frauenwelt. Monatschrift für gebildete Frau, Jg.4, H.2.
1914: Frauenhilfstätigkeit im Kriege. Österreichische Frauenwelt. Monatschrift für gebildete Frau, Jg.4, H.10/12.
1914: Soziale Frauenberufe. Österreichische Frauenwelt. Monatschrift für gebildete Frau, Jg.4, H.6.
1914: Vaterland und Frauenpflicht. Österreichische Frauenwelt. Monatschrift für gebildete Frau, Jg.4, H.9.
1915: Frauenkriegdienst. Die Kultur. Zeitschrift für Wissenschaft, Literatur und Kunst. Jg.16.
1916: Die Kriegstagung des Katholischen Frauenbundes Deutschlands. Österreichische Frauenwelt. Monatschrift für gebildete Frau, Jg.5, H.2.
1918: Abbau der Frauenarbeit. Österreichische Frauenwelt. Monatschrift für gebildete Frau, Jg.7, H.4; H.5

Name at birth

Johanna Legai

Pseudonym

Hans Brenner, Hans Brennessel

Additional names

Hanny, Maria Rafaela

Residence

1876–1882
Krievija
Bērnību pavadījusi dienvidaustrumu Krievijā, firsta Trubeckoja muižā, kurā tēvs bija pārvaldnieks. 1878. gadā ģimene pāriet uz dzīvi Rietumkrievijā, Kisteņā (Кистени, Kistiny) toreiz - Mogiļevas guberņā pie Dņepras, tagad Gomeļas apriņķī, Baltkrievijā, tēvs joprojām pārvaldnieks; vasaras dažkārt pavada pie radiem Liepājā.

1883
Liepāja
Dzīvo kopā ar māti un brāļiem trūcīgos apstākļos, apmeklē nelielu mammas bērnības draudzenes Teofīles Dreiersdorfas (Dreyersdorf) privātskolu.

1883–8.1884
Grīva
Tēvam amats tabakas akcīzes pārvaldē (Tabak-Akziesverwaltung) Daugavpilī, ģimene pārceļas uz Grīvu, brālis Makss mācās Grīvas ģimnāzijā, kuru vada mācītājs Velcers (Welzer), Johanna - augstākajā vācu meiteņu skolā, kuru vada fon Klemencas jaunkundze (von Clemenz).

08.1884–1888
Liepāja
Pēc mātes nāve apmetas uz dzīvi pie radinieces no mātes puses, tobrīd 68 gadus vecās Dorisas Adamhenas (Adammchen), kuras palikusi viena un pieņem kā savu meitu. Mācās Liepājas Augstākajā meiteņu skolā (līdz 1888), pirmās divas vasaras (1884-1886) pavada pie tēva Daugavpilī, pēc tam - kopš 1887. gada Pūrē pie tēvam pazīstamā barona fon Rennes, kopā ar fon Rennēm arī Rīgas Jūrmalā.

1889–1891
Pūre
Dzīvo barona fon Rennes ģimenē Pūres muižā, lai mācītu savam brālim Jūliusam un fon Rennes meitai Elzai svešvalodas, veidojas priekšstats par Baltijas vācu muižniecību un tās attiecībām ar latviešiem, kā arī latviešu tradicionālo kultūru.Sīkāk par to: Maria Rafaela Brentano. Wie Gott mich rief. Mein Weg vom Protestantismus in die Schule St. Benedikts. Freiburg im Breisgau: Herder und Co, 1926, S. 68-78.

1891–1893
Liepāja
Strādā par skolotāju nelielā Liepājas zēnu skolā.

1893–1899
Liepāja
Strādā par skolotāju meiteņu privātskolā (Privattöchterschule), pēcpusdienās - pasniedz privātstundas vairākās vācu ģimenēs, bauda Liepājas kultūras dzīvi, jo īpaši aizraujas ar teātri, uzsāk literāro darbību, ar pseidonīmu Hans Brenesels (Brennessel) saraksta "Aus dem Leben. Skizze von Hans Brennessel" - pirmais literārais mēģinājums, publicējas vietējā Liepājas vācu laikrakstā "Libausche Zeitung".

12.01.1900–1919
Vīne
Apprecas un apmetas uz pastāvīgu dzīvi pie sava vīra un audžudēla Vīnē, nodarbojas ar tulkošanu, galvenokārt no krievu valodas, publicējas laikrakstos "Die Kultur" un "Allgemeines Literaturblatt", Brentano pastāvīgs atbalstītājs ir bibliotekārs (Familien-Fideikommiß-Bibliothek) un rakstnieks Dr. Francis Šnīrers (Schnürer, 1859-1942); līdz 1906. gadam viņa strādā Valsts dzelzceļa biedrības kancelejā, sarūgtina vienmuļais darbs; turpmāk Brentano nododas literārajai darbībai un tulkošanai. Par to sīkāk: Maria Rafaela Brentano. Wie Gott mich rief. Mein Weg vom Protestantismus in die Schule St. Benedikts. Freiburg im Breisgau: Herder und Co, 1926, S. 121.

1919–1940
Zalcburga
Kā māsa Marija Rafaēla Benedikta iestājas Nonbergas benediktiešu klosterī Zalcburgā un pavada tur atlikušo dzīvi.

Education

1888
Jelgava
Nokārto skolotājas eksāmenu, lai vadītu stundas vācu literatūrā, franču un krievu valodā un reliģijā augstākās pakāpes meiteņu skolās.

Travelled

1894
Berlīne
Pavasarī kopā ar savu darba kolēģi polieti Lizu apceļo Berlīni, Drēzdeni, Prāgu, Vīni un Zalcburgu.

Participation in organisations

1908–1940
No protestantisma konvertējas katoļu ticībā, ar 1910. gadu, piedaloties pirmajā Vispārīgajā Austrijas katoļu sieviešu gadadienā Vīnē, iesaistās katoļu sieviešu kustībā.

1910–1919
Lejasaustrijas Valsts sieviešu katoļu organizācija
Vīne
Organizācijas locekle, ģenerālsekretāre 1911. gadā.

1910–1938
Austrijas Valsts Katoļu sieviešu organizācija
Linca
Organizācijas locekle, ģenerālsekretāre (1912-1919).

Working place

1911–1919
Žurnāls "Österreichische Frauenwelt. Monatschrift für gebildete Frau"
Vīne
Redaktore, publicē t.sk. savus darbus.